Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_02_18-seq156> ?p ?o. }

• 1999_02_18-seq156 type Speech.
• 1999_02_18-seq156 number "156".
• 1999_02_18-seq156 date "1999-02-18".
• 1999_02_18-seq156 isPartOf 1999_02_18.
• 1999_02_18-seq156 spokenAs 22.
• 1999_02_18-seq156 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šim jautājumam ir divas puses: morālā puse un finansiālā puse. No morāles viedokļa es vienkārši gribu atgādināt, ka runa ir par cilvēkiem, kuri cietuši no komunistiskā režīma. Liela daļa no šiem cilvēkiem cīnījās pret šo režīmu. Protams, mēs esam Saeimā un mums ir formālas tiesības pieņemt jebkuru lēmumu. Bet kas notiek šobrīd? Cilvēki, kuri godīgi kalpoja komunistiskajam režīmam, tagad liedz tiem cilvēkiem, kuri cīnījās pret šo režīmu, iespēju atzīt šo faktu, ka viņi ir komunistiskā režīma upuri, ka viņi ir cietuši savas nostājas dēļ. No morāles viedokļa es uzskatu, ka tas nav pieļaujami. Un vēl viens moments. Es gribu atgādināt kolēģiem, ka pirmajā likumā par politiski represētajām personām, kuru pieņēma 1992. gadā, bija tieši līdzīgs formulējums. Tajā gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem bija šādas tiesības uz politiski represētās personas statusa atzīšanu. 1995. gadā nepilsoņiem šāda iespēja tika atņemta. Iedomāsimies, kā šie cilvēki jutās psiholoģiski, kad viņiem pēkšņi atņēma šo statusu! Tiktāl par morālo pusi. Kas attiecas uz finansiālo pusi. Komisija apsprieda šo jautājumu divu mēnešu laikā. Mēs patiešām nosūtījām daudz jautājumu un pieprasījumu, bet neviena institūcija nevarēja minēt konkrētas summas, cik lieli būs budžeta zaudējumi vai papildu izdevumi gadījumā, ja šis grozījums tiks pieņemts, ļoti vienkārša iemesla dēļ. Šobrīd nevienam nav precīzi zināms, cik ir politiski represēto personu Latvijā. Bet ir skaidrs, ka šo cilvēku skaits nav pastāvīgs lielums. Visu laiku nāk jauni cilvēki un reģistrējas kā politiski represētie. Diemžēl daudz lielāks skaits šo cilvēku aiziet. Cilvēki vienkārši mirst. Tie nav tie jaunākie un veselīgākie. Par konkrētajiem izdevumiem. Pensijas. Pensijas tika aprēķinātas pēc 1992. gada likuma un pēc tam netika pārrēķinātas. Tā ka, ja mēs pieņemam šo grozījumu, tad pensijām papildu izdevumu nebūs. Kompensācijas sertifikāti, arī īpašumu atdošana nepilsoņiem nevar būt. Īpašumi pirms 1940. gada... Tā ka nav ko atdot un nav par ko piešķirt kompensācijas sertifikātus. Atvieglojumi īpašuma nodoklim. Ja nav īpašuma, tad nav arī nodokļa un nav par ko runāt. Pašvaldības. Pašvaldības pašas nosaka, kādi atvieglojumi piešķirami politiski represētajiem, vadoties pēc tā, kā viņas veido savus budžetus, cik lielus līdzekļus viņas piešķir. Mums, starp citu, Pašvaldību savienības atbilde nemaz nebija tik kategoriski noraidoša. Tātad - būsim atklāti! Šī atsaukšanās uz finansiālajiem apsvērumiem - tas ir tikai iegansts, lai noraidītu šo priekšlikumu. Bet būtībā tas ir morāles jautājums, vai mēs jūtam atbildību to cilvēku priekšā, kuri cīnījās pret komunistisko režīmu un ir cietuši no tā režīma, vai gribam izlikties, ka tieši mēs bijām tie, kuri galu galā guva uzvaru pār to režīmu. Un, ja jau mēs runājam par sabiedrības integrāciju, ja jau mēs pieņemam tādas skaistas programmas, ja jau mēs visos starptautiskajos forumos plātāmies ar to, cik labi mums iet integrācijā, tad varbūt sāksim ar to, ka nešķirosim tos cilvēkus, kuri cietuši no komunistiskā režīma!".
• 1999_02_18-seq156 language "lv".
• 1999_02_18-seq156 speaker Boriss_Cilevics-1956.
• 1999_02_18-seq156 mentions Q822919.
• 1999_02_18-seq156 mentions Q211.