Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_02_18-seq150> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1999_02_18-seq150 type Speech.
- 1999_02_18-seq150 number "150".
- 1999_02_18-seq150 date "1999-02-18".
- 1999_02_18-seq150 isPartOf 1999_02_18.
- 1999_02_18-seq150 spokenAs 40.
- 1999_02_18-seq150 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es kategoriski iebilstu pret šo priekšlikumu. Paskatieties, kas bija rakstīts šā panta sākotnējā redakcijā un kas ir tagad. Tātad pamatdoma bija visai būtiska un strikta: “Par komunistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami Latvijas pilsoņi un līdz 1940. gada 17. jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgie iedzīvotāji, kā arī šo personu pēcnācēji. ” Loģiski, protams, būtu papildināt ar vārdiem “arī Igaunijas un Lietuvas pilsoņi”. Jāteic, ka tieši tādēļ šis likums tika, ja tā var izteikties, atvērts. Diemžēl tika iesniegti daudzi citi priekšlikumi, un pēkšņi arī politiskās apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija iesniedza priekšlikumu, kuru apsprieda Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Šajā attiecīgi konstruētajā redakcijā parādījās jau pavisam kas cits - bija izmesti ļoti būtiski vārdi: “līdz 1940. gada 17. jūnijam”, kas pilnīgi maina likuma būtību. Tagad ir tā, ka par komunistiskā režīma politiski represētajām personām atzīstami Latvijas pilsoņi un Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji. Kur ir starpība? Jūs, protams, to jūtat uzreiz. Ar jauno redakciju skaidri un gaiši tiek pasvītrots, ka okupācija nav bijusi. Visi šeit okupācijas un kolonizācijas rezultātā sabraukušie ir legāli iebraukušie, līdz ar to visi pastāvīgie iedzīvotāji ir tiesīgi saņemt politiski represētās personas statusu. Saprotiet, tas ir absurdi! No tā izriet, ka Latvijai jāuzņemas visa atbildība - gan morālā, gan materiālā - par jebkur Padomju Savienībā represētajiem, kuri pēc tam šeit sabraukuši, Latvijā. Tas pats attiecas uz izmaiņām tālākajā tekstā. Ieskatieties, kolēģi! “Latvieši un līvi, kuri tika represēti Latvijas teritorijā vai ārpus tās, kā arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri pēc 1945. gada 8. maija tika represēti Latvijas teritorijā. ” Tātad arī te šie vārdi - “pēc 1945. 8. maija” ir pazuduši, bet klāt ir nācis “vai ārpus tās”. Tātad visi, visi, kas jebkur un jebkad ir represēti, var iegūt politiski represētās personas statusu. Ir arī kāds cits vērā ņemams aspekts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija palūdza no Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības atzinumus tīri no materiālā viedokļa, cik tas finansiāli izmaksātu, ja pieņemtu šādu redakciju. Tad, lūk, Finansu ministrija konstatēja, ka rastos papildu izdevumi. Piemēram, likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5. panta otrā daļa paredz ka, sākot ar 1999. gada 1. janvāri, politiski represētajām personām par zemi un individuālajām mājām, kas ir šo personu īpašumā vai valdījumā, vismaz 5 gadus nekustamā īpašuma nodokļa summa ir samazināta par 50%. Droši vien pastāv arī citi tiesību akti, kuri būtu jāņem vērā, ja izdarītu attiecīgos grozījumus.".
- 1999_02_18-seq150 language "lv".
- 1999_02_18-seq150 speaker Peteris_Tabuns-1937.
- 1999_02_18-seq150 mentions Q211.
- 1999_02_18-seq150 mentions Q37.
- 1999_02_18-seq150 mentions Q191.
- 1999_02_18-seq150 mentions Q15180.