Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_02_04-seq34> ?p ?o. }

• 1999_02_04-seq34 type Speech.
• 1999_02_04-seq34 number "34".
• 1999_02_04-seq34 date "1999-02-04".
• 1999_02_04-seq34 isPartOf 1999_02_04.
• 1999_02_04-seq34 spokenAs 49.
• 1999_02_04-seq34 spokenText "Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Protams, smagi ir klausīties, ka Finansu ministrija absolūti neko nedara, lai izvērtētu nodokļus kopumā. Es ceru, ka gluži tā tas nav. Bet šoreiz es gribētu uzstāties lietišķi, runāt par šo konkrēto pozīciju. Akcīzes nodokļa likme Latvijā no 1991. gada līdz 1992. gadam, tad, kad Latviju atjaunoja, dārgmetālu izstrādājumiem bija 40%, un 70% bija dārgmetālu juvelierizstrādājumiem ar dārgakmeņiem. Tātad bija divi nodalīti nodokļi. Kā redzams, tieši deviņdesmito gadu sākumā šis nodoklis bija tiešām ļoti augsts. Varētu jautāt: kāpēc tad uzreiz, jau pašā sākumā, šādu nodokli uzlika? Acīmredzot jau pašā sākumā bija tā ideja, ka, ja vispār nosaka akcīzes nodokli, tad tas tiešām ir jāuzliek tā saucamajām luksusa mantām jeb dārgām lietām. Visas pasaules prakse ir tāda. (Piemērs: viena no Eiropas valstīm, kas ilgi un dikti bija ar ļoti augstu tā saucamā luksusa nodokļa likmi, ir Austrija. Tur luksusa nodoklis bija 23%, arī attiecībā uz dārgakmeņiem. Un tā tālāk.) 1992. gadā likme jau bija 15%, tātad tā tika samazināta. Pēc tam, no 1992. gada līdz 1998. gadam, tātad sešus gadus, likme bija 30%. Un bija paredzēts, ka tagad, no 1999. gada 1. janvāra, būs 5%. Faktiski tik tiešām starpība starp to akcīzes likmi, kas ir 5%, kā ir rakstīts anotācijā, un 30 procentiem ir simts tūkstoši. Es tomēr gribētu, lai jūs zinātu arī sekojošas lietas. Lietuvā akcīzes nodoklis dārgakmeņiem un dārgmetāliem ir 10%, Igaunijā ar to neapliek. Krievijā un Baltkrievijā akcīzes likme ir tieši 30%. Vai šeit visi maksā akcīzes nodokli par dārgakmeņiem? Arī šeit visi to nemaksā. Kas tad netiek aplikti ar šo nodokli? Lai nebūtu sajūtas, ka tik tiešām visiem ir jāmaksā... Kas nemaksā? Ar šo nodokli netiek aplikti tie dārgmetāli un dārgakmeņu izstrādājumi, kurus importē un iepērk Latvijas Republikas Dārgmetālu fonda vajadzībām. Labi, pieņemsim, ka tur nav daudz... Otra lieta - dārgmetāli, kurus izmanto zobu protēžu gatavošanai. Tātad, kas attiecas uz zobiem, šis nodoklis, paldies Dievam, tos neskar. Un, treškārt, ir būtiski arī tas, ka netiek aplikti ar nodokli tie dārgmetāli, kurus izmanto rūpniecības produkcijas ražošanai un kuri nav juvelieru izstrādājumi. Tātad faktiski šo nodokli nemaksā arī tie, kas izmanto abrazīvus (teiksim, atsevišķas dimanta frakcijas izmanto kā abrazīvus griešanai un slīpēšanai). Arī šīs lietas netiek apliktas ar šo nodokli. Protams, maksā šo nodokli divos gadījumos: veicot realizāciju un veicot importu. Varētu teikt arī to, ka arī dzintaru neapliek ar šo nodokli, jo dzintars neskaitās dārgakmens, ko apliek ar nodokli. Vēl es varētu pieminēt arī komisijas veikalus: tajā brīdī, kad jūs komisijas veikalā pērkat šo preci, komisijas veikals aprēķina un cenai pieskaita attiecīgo akcīzes nodokli. To ieliek cenā, un tas tiek maksāts. Ja man vienā teikumā jāpasaka savs viedoklis, tad jāteic, ka, neapšaubāmi, man kā finansu ministram nostāja ir šāda: mēs nevaram runāt par akcīzi tādām lietām, par kādām mēs runāsim vēlāk šodien, ja mēs neaiztiekam tādas pozīcijas kā dārgmetāli un dārgakmeņi. Tādā gadījumā mēs vispār vadāmies pēc dubultā standarta. Dubultais standarts dzīvē nav pieļaujams. Ja mēs uzskatām, ka akcīzes nodoklis ir tas nodoklis, kas tiešām sociāli pārdala šo naudu, tad jāteic, ka dārgakmeņi nu nekādi nevar “izkrist ārā” no šī spektra. Man vēl jārunā par šiem ražotājiem. Jāteic, ka šiem ražotājiem nav tik vienkārši Latvijā. Jā, mums ir juvelieru rūpnīca, tai ir savi aktīvi, tai ir savas iekārtas un tā tālāk, bet būtība jau ir tā, ka rūpnīcas paspārnē pirms vairākiem gadiem vēl eksistēja tādas firmas, kas diemžēl tagad vairs neeksistē. Faktiski jau juvelieru darbā līdz šim galvenais ir meistari, kas strādā, un tur faktiski tā privatizācija ir jau notikusi daudz straujāk. Tā ka, ja mēs šeit runājam par to, cik lielā mērā tas ir saistīts ar kaut kādiem valsts uzņēmumiem, tad jāteic, ka tā tas vairs nav. Kas attiecas uz privātajiem... nu jā... Un es aizmirsu vēl vienu lietu pateikt. Neapliek ar akcīzi arī tad, ja dārglietas taisa no tā saucamā klienta dārgmetāla. Ja es, teiksim, iedodu savu dārgmetālu, tad man uztaisa gredzenu, es to gredzenu saņemu atpakaļ un man par to maksāt nevajag. Tā ka jebkurā gadījumā es neredzu iespējas palikt pie 5%. Tad mēs vadāmies pēc dubultā standarta. Es kā finansu ministrs atbalstu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.".
• 1999_02_04-seq34 language "lv".
• 1999_02_04-seq34 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 1999_02_04-seq34 mentions Q211.
• 1999_02_04-seq34 mentions Q37.
• 1999_02_04-seq34 mentions Q191.
• 1999_02_04-seq34 mentions Q193089.
• 1999_02_04-seq34 mentions Q40.
• 1999_02_04-seq34 mentions Q1020384.
• 1999_02_04-seq34 mentions Q159.
• 1999_02_04-seq34 mentions Q184.