Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_01_28-seq37> ?p ?o. }

• 1999_01_28-seq37 type Speech.
• 1999_01_28-seq37 number "37".
• 1999_01_28-seq37 date "1999-01-28".
• 1999_01_28-seq37 isPartOf 1999_01_28.
• 1999_01_28-seq37 spokenAs 125.
• 1999_01_28-seq37 spokenText "Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Es negribētu runāt par kreisiem vai labiem virzieniem, bet gribu vispirms runāt par trim daļām. Tātad ir jautājums - vai ir iespējams kaut ko darīt budžeta ieņēmumu daļā? Es saprotu, ka finansu ministrs objektīvi skaidroja to faktu, tos sliktos, negatīvos faktorus, kādēļ šajā gadā nekas spožs sakarā ar nodokļiem vai kādā citādā ziņā nevarētu ieņēmumu daļā rasties papildus. Es principā tam piekrītu. Taču es domāju, ka, labojot iepriekšējo gadu darbību valdībā, mums vajadzētu nopietnāk reanimēt Austrumu tirgu (es domāju, ka Lietuva šajā ziņā ir mums priekšā, kā pagājušajā gadā, tā arī šinī brīdī), protams, vienlaikus atverot Rietumu tirgu. Otrs moments. Es domāju, ka nodokļu sistēmā ir iespējama zināma restrukturizācija un papildu līdzekļu avots. Es minēšu vienu piemēru attiecībā uz nodokļiem par alkoholu. Es domāju, ka mēs neizmantojam to rezervi, ko izmanto kaimiņi. Gribu to pamatot ar skaitļiem. Pagājušā gada novembrī, 1998. gada novembrī, litra 40 grādu degvīna vidējā realizācijas cena Latvijā bija 7,09 ASV dolāri, Igaunijā - 8,3 ASV dolāri, Lietuvā - 9,67 ASV dolāri par vienu litru. Es domāju, vienkāršāk vairs nevar būt: ja šīs sistēmas ziņā mēs pielīdzinātos Lietuvai, mums izpaliktu rūpes par kontrabandu. Izmantojot to, ka mēs esam vidū, kā oāze, ejot uz vienotu akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem... Tas būtu papildu ieņēmums budžetā, un samazinātos kontrabanda. Kāpēc mums šo iespēju neizmantot? Lai mūsu kaimiņi sargā ārējās robežas, bet mēs sargāsim pārsvarā Austrumu robežu! Šī lieta varētu būt nopietna... Tas ir viens no piemēriem nodokļu restrukturizācijai. Es negribētu apstāties pie citām iespējām, ko varētu izmantot vēl šogad. Kas attiecas uz budžeta deficītu kā tādu, es gribētu teikt, ka arī 1996. un 1997. gadā to valdību vadītāji, zināmā mērā manipulējot, izveidoja budžetu bez deficīta, vienkārši pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitot ieņēmumus, kas ienāca valsts īpašumu privatizācijas fondā. Līdz tam tā bija atsevišķa tāme, kas bija Ministru kabineta rīcībā. Nāca vadoņi, kas ieskaitīja šos ieņēmumus pamatbudžetā un pateica: “Ā, mums budžets ir bez deficīta!” Bet tas bija matemātisks piegājiens. Nākamā lieta. Par ekonomiju budžeta izdevumos. Neapšaubāmi, sociāldemokrāti ir par to, ka mums jāiet uz NATO. Taču es gribētu vienkārši skaitļu valodā teikt, ka šie 0,9%, tie 34 miljoni, kas ir šeit iekalkulēti budžeta izdevumos aizsardzības vajadzībām... es domāju, ka būtu korekti, ka tāda pati nasta jeb tāda pati klasifikācija pienāktos tiem līdzekļiem, kas Iekšlietu ministrijas sistēmā tiek virzīti robežapsardzei un robežbūvei. Tas kopā jau ir krietni pāri par 50 miljoniem latu, kas ir 1,5% no iekšzemes kopprodukta. Vienkārši tehniski... Ja šīs nosauktās institūcijas būtu Aizsardzības ministrijas sistēmā, tad, liekas, nevienam nebūtu šaubu, ka šīs divas summas ir jāsavieno un šie procenti jārēķina attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Tāpēc es domāju, ka, argumentējot, pārliecinot gan sevi, gan citas valstis un citas institūcijas, tas ir matemātiski vienkārši jāizdara, šīs summas jāliek kopā. Es negribu pieskarties tam, cik sarežģīta Latvijā ir valstisko un nevalstisko militāro struktūru sistēma. Es domāju, tas mazai valstij ir jau nu pavisam par daudz un pie tam tas tiek nelietderīgi izmantots. Nākamā iespēja - budžeta ekonomija. Es domāju, ka daudziem uzkrītoši šķiet tas, ka atsevišķu valsts institūciju darbs, darbs dažādās ministrijās zināmā mērā dublējas. Es domāju, ka, vienkāršoti runājot, nav skaidrs, kurš īsti ir koordinators mūsu iešanai uz Eiropas Savienību. Te vienā brīdī Ārlietu ministrija, te kaut kādas atsevišķas institūcijas ir radušās budžeta projektā... Es domāju, ka mēs šķiežam spēkus un noniecinām Ārlietu ministrijas lomu, tās īpatsvaru šajā darbībā. Tās pamatuzdevums, tieši no saimnieciskā viedokļa, būtu iekarot jaunus tirgus. Nebūtu lietderīgi dublēt jaunas struktūras blakus šai institūcijai, tikai vajadzētu to restrukturizēt un pilnveidot. Es gribētu teikt, ka arī reģionālās politikas veidošanā ir zināma sadrumstalotība un dublēšanās. Es domāju, ka varētu ekonomēt arī attiecībā uz valsts investīcijām, ja mēs korekti izsludinātu būvniecības un citus konkursus. Diemžēl paši uzņēmēji šai lietai maz tiek klāt. Atsevišķu valsts institūciju dublēšanās atsevišķu uzdevumu izpildē ir acīm redzama, un laika gaitā šo darbu šogad varētu vienkāršot, uzlabot. Izdevumu daļa. Es negribētu sīkāk pieskarties tai, ja budžets kļūtu sātīgāks. Nolūki, kādi ir sociāldemokrātiem, ir vairākkārt deklarēti un zināmi. Es tikai gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka attiecībā uz izdevumu daļu budžets tomēr ir patēriņa rakstura budžets. Un šajā ziņā vēlamas būtu spēcīgākas ieskices attiecībā uz tiem izdevumu posteņiem, kas nodrošinātu uzņēmējdarbības aktivizēšanos jaunu darba vietu radīšanai. Daži piemēri. Mēs sakām - un arī šodien dzirdējām -, ka, lūk, kredītlikmes pieaug. Bet vajadzētu arī analizēt šīs parādības saknes. Kredītlikmes bankām, privātām bankām, pieaug lielā mērā tādēļ, ka neveiksmīgi bija viņu akcionāru nodomi pelnīt vēl vairāk un ieguldīt savu naudu nestabilos dažu valstu vērtspapīros. Un grib, lūk, šos zaudējumus segt, paaugstinot kredītu procentus. Es domāju, ka tas ir pavisam nekorekti. Mēs zinām citu valstu pieredzi - tādas pasaules krīzes vai tādu simptomu, sajūtu ietvaros daudzas valstis veicina tieši kredītlikmju samazināšanu. Mans personīgs lūgums valdībai - kopā ar Latvijas Banku sekot citu valstu piemēriem un pārdomāt, kā ietekmēt to kredītu likmju samazināšanu, ko ņem mūsu valsts uzņēmēji. Šajā ziņā ir arī otrs moments. Mums nav pietiekami attīstītas, valsts atbalstītas mērķu kreditēšanas. Mums ir Vides investīciju fonds, tagad - Reģionālais fonds, kur kredīti ripo jau par 8% gadā, ar pietiekami ilgu termiņu. Es domāju, šī sistēma, ko citas valstis ļoti plaši izmanto jaunu uzņēmēju, mazo un vidējo uzņēmēju rašanās procesā, mēs neizmantojam pietiekami. Tāpēc arī uzskatu, ka ir jāsaglabā viena valsts vai valsts kooperatīvā banka šajā pārejas periodā, lai vairāk varētu tikt veidoti šādi mērķkreditēšanas virzieni. Tālāk. Piezīme, kas saistās ar šo jauno uzņēmējdarbību. Atvēlētā nauda, kas ir izglītības blokā, kas saistās ar augstāko izglītību un zinātni, ir nepietiekama, un to vajadzētu palielināt, - bet ar nosacījumu, ka tiešām šī nauda ies jauniem, inovatīviem izgudrojumiem, tādiem, kurus pārņemtu savā praksē mūsu jaunie uzņēmēji. Tad būtu jaunas darba vietas un jauni nodokļi. To dara visas valstis, kas šinī inovācijas ziņā, zinātnes ziņā, lietišķās zinātnes ziņā, līdzekļus nežēlo. Es domāju, ka valsts šajā situācijā neizmanto arī citus ekonomiskos instrumentus, lai varētu iegūt papildu naudu. Lūk, bija visiem zināmais fakts, ka ar šī gada 1. janvāri atcēla izvedmuitas apaļkokiem. Finansu ministrijas anotācijā, kas bija par šo likumprojektu, bija tāda piezīme, ka valsts zaudēs, cik es atceros, apmēram 500 tūkstošus latu gadā. Bet es domāju, ka te ir elementāri jārēķina tālāk. Tātad dēļ šogad potenciāli slēgtajām kokzāģētavām samazināsies darba vietu skaits, būs vajadzīgi papildu līdzekļi bezdarbniekiem, samazināsies nodokļi dēļ šīm slēgtajām kokzāģētavām. Vēlreiz uzsveru to, ka jāizmanto visi ekonomiskie instrumenti, arī muitas nodevu ziņā, lai būtu papildu ienākums. Jo mēs izdodam divas reizes vairāk, zaudējam divas reizes vairāk naudas, izdarot šādu neprecīzu gājienu. Pēdējais tāds gadījums bija ar ievedmuitām attiecībā uz importēto cūkgaļu. Dažkārt mēs sakām, ka jāpieņem politisks lēmums. Mana pārliecība ir tā, ka jebkurš politisks lēmums ir koncentrēta ekonomisko interešu vai ekonomisko darbību izpausme. Katram politiskam lēmumam, ko mēs dažkārt saucam par populismu, jābalstās uz ekonomisko analīzi, skaitļu analīzi, un no tā veidojas arī politiskie lēmumi starpvalstu attiecībās. Un varam pierādīt arī kaimiņiem, ka iekšējā tirgus aizsardzība, mūsu uzņēmēju aizsardzība vienmēr jebkurā valstī paliks prioritāra, un šādas intereses vajadzētu paust arī sarunās ar kaimiņiem gan ziemeļos, gan dienvidos, gan rietumos. Paldies par uzmanību.".
• 1999_01_28-seq37 language "lv".
• 1999_01_28-seq37 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 1999_01_28-seq37 mentions Q211.
• 1999_01_28-seq37 mentions Q4294315.
• 1999_01_28-seq37 mentions Q37.
• 1999_01_28-seq37 mentions Q191.
• 1999_01_28-seq37 mentions Q193089.
• 1999_01_28-seq37 mentions Q458.
• 1999_01_28-seq37 mentions Q15628977.
• 1999_01_28-seq37 mentions Q4294480.
• 1999_01_28-seq37 mentions Q7184.
• 1999_01_28-seq37 mentions Q1191011.
• 1999_01_28-seq37 mentions Q12360039.