Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_01_28-seq31> ?p ?o. }

• 1999_01_28-seq31 type Speech.
• 1999_01_28-seq31 number "31".
• 1999_01_28-seq31 date "1999-01-28".
• 1999_01_28-seq31 isPartOf 1999_01_28.
• 1999_01_28-seq31 spokenAs 37.
• 1999_01_28-seq31 spokenText "Cienījamās dāmas un godātie kungi! Šodien mēs izskatām gada svarīgāko likumu - Valsts budžeta likumu, tādēļ vēlos jūs iepazīstināt ar Tautas partijas viedokli par šo būtisko likumprojektu. Pēc posta, kurā mēs nonācām Gaiļa valdības vadīti 1995. gadā, ar milzīgām pūlēm un smagiem, bieži vien nepopulāriem lēmumiem Andra Šķēles valdībai izdevās valsti pagriezt attīstības virzienā. Strādājot saspringtā režīmā, samazinot budžeta izdevumus, atstājot budžetā gandrīz vai tikai algas un siltus radiatorus, valdībai toreiz izdevās apturēt ekonomikas sabrukumu un, protams, arī iedzīvoties nelabvēļu un kurnētāju kritikā. Taču rezultāti bija redzami jau 1997. gadā, kad kļuva jūtams, ka valsts līdzīgi slimniekam pēc grūtas un mokošas slimības ir atlabusi. Tika pārtraukta mežonīgā valdības aizņemšanās, pazeminājās kredītprocentu likmes, samazinājās inflācija un pieauga cilvēku ienākumi un patēriņš. Veidojās uzkrājumi, un ekonomika sāka attīstīties. Tiesa, toreizējā valdība no šīs atšķīrās ar vismaz divām lietām: Šķēles valdības pamatā bija plašs labēji orientētas Saeimas vairākuma atbalsts, un to vadīja rīcībspējīgs cilvēks, kuram netrūka politiskās gribas un spējas rīkoties izlēmīgi. Pašreizējās valdības iesniegto budžeta projektu raksturo neizlēmība, politiskās apņemšanās un drosmes trūkums. Un man personīgi ir skaidri arī iemesli. Kaut vai šobrīd klātneesošā Ministru prezidenta Krištopana attieksme pret šo jautājumu. Es saprotu, ka Krištopana kungu šodien mazāk interesē iesniegtais budžets un valsts attīstība, bet vairāk interesē palikšana savā amatā. Šajā balsojumā izšķirsies viņa vadītās valdības liktenis, un viņa uzdevums ir skaidrs - par katru cenu nodrošināt savas valdības saglabāšanu! Opozīcijai šajā ziņā ir vieglāk, jo tai nav izmisīgi jāturas pie varas un jāiztirgo politiskajām partijām ministru amati par balsojumiem. Tāpēc mēs spējam paskatīties uz šo budžetu valstiski. Un šodien mēs varam skaidri paziņot, ka Krištopana kunga valdība uzspiež valstij pilnīgi citu kursu, kas mūs ved atpakaļ uz 1995. gadu. Krištopana kungs, nemāniet sevi un nemāniet cilvēkus! No valstiskā viedokļa šis budžets nozīmē atteikšanos no līdzšinējās konservatīvās jeb fiskālās politikas, kura nodrošināja tautsaimniecības izaugsmi pēc 1996. gada. Tā ir atgriešanās uz Gaiļa kunga valdības aizsāktā ceļa, kad lielai budžeta izdevumu daļai nebija finansiāla seguma un tas tika veidots, naudu aizņemoties un vairojot valsts parādus. Tomēr vienā ziņā Krištopana kungam savu priekšgājēju ir izdevies pārspēt. Ar šo budžetu Krištopana kunga vadītā valdība Latvijas vēsturē ieies kā valdība, kura saviem nodokļu maksātājiem būs uzlikusi lielāko parāda nastu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Gaiļa vadītā valdība pēc sevis atstāja valsts fiskālo bilanci mīnus 79 miljoni latu robežās, turpretī šogad valsts kopējais parādu pieaugums tiek plānots 114 miljonu latu apmērā jeb par 1/3 daļu lielāks. Tas sasniedz 3% no iekšzemes kopprodukta, un šādu robežu kā kritisku sev ir noteikušas pat valstis ar attīstītāku ekonomiku un stabilākām valdībām. Tas ir arī skaidri negatīvs signāls Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā, sasniedzot šo maksimumu pirmajā valdības darbības gadā. Vai tiešām mums ir jāsagaida šie kritiskie vērtējumi ārzemju finansu presē, kas neizbēgami sekos pēc šā budžeta pieņemšanas? Tautas partija, balsojot “pret”, balsos pret jaunas aizņemšanās lavīnas aizsākšanu. Uz katru strādājošo valsts parāds šogad pieaugs par 112 latiem. Tik lielas nākotnes saistības ar šo budžetu uzņemas katrs nodokļu maksātājs. Un šīs saistības pieaugošu nodokļu veidā būs jāatmaksā turpmākajos gados. Aizņemšanās politikai jau šogad būs negatīva ietekme arī uz uzņēmējdarbības vidi. Naudas piedāvājuma samazināšanās rezultātā paaugstināsies kredītprocentu likmes un samazināsies kredītresursu pieejamība. Ja ierobežota naudas piedāvājuma apstākļos valdība gatavojas iekšējā tirgū šogad aizņemties turpat 50 miljonus latu un maksāt bankām par šo naudu līdz pat 15 procentiem gadā, tad uz kādām procentu likmēm var cerēt uzņēmēji? Tas attieksies gan uz kredītiem tehnikas iegādei zemniekiem, gan uz hipotekāro kreditēšanu, gan uz apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmējdarbībai. Ar dzīvošanu uz parāda ir tāpat kā ar dzeršanu. Kad iesāk dzert, tad ir grūti atmest. Izdzer vienu glāzīti, otru, trešo, bet nevar apstāties, jo zudusi mēra sajūta. Izskatās, ka šī valdība šo bīstamo robežu jau ir pārkāpusi, bet pēc tam neizbēgami seko “paģiras”. Procentu maksājumi vien par iekšējā aizņēmuma apkalpošanu nodokļu maksātājiem šogad izmaksās 23,6 miljonus latu, kas ir par 10 miljoniem vairāk, nekā bija pērn. Vienā pašā sociālās apdrošināšanas budžetā šogad tiek plānots 30 miljonu latu liels finansiālais deficīts. Tas nozīmē, ka pensiju, bezdarba un citu sociālo pabalstu izmaksas šogad tiks nodrošinātas, vienīgi naudu aizņemoties. Nevaldāmi aizņemoties, noēdot uzkrājumus un privatizācijas naudu, šī valdība mūs ievedīs ilgstošā un smagā krīzē. Katrs, kurš šodien pateiks “jā” šim budžetam, būs līdzatbildīgs. Tautas partija uzskata, ka šāgada budžetā maksimālais pieļaujamais fiskālais deficīts nedrīkstētu pārsniegt 1,2 līdz 1,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Būtiskākais ir jautājums par to, vai šis budžets palīdz atraisīt tautsaimniecības potenciālu un palīdz veidoties jaunām darba vietām. Atbilde ir skaidra: “Nē!” Šajā budžetā ir redzams pretējais. Šis budžets atraisa naudas tērēšanas, jaunu pienākumu izdomāšanas un jaunu institūciju veidošanas potenciālu mūsu ministrijās. Reāli valdība, lai varētu sabalansēt budžetu, ir gājusi pa vieglāko ceļu. Valdība nav centusies samazināt savus izdevumus, minimāli ir izvērtējusi ministriju programmu efektivitāti un nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanas lietderību. Tā vietā valdība ir izšķīrusies palielināt ārkārtas ieņēmumus no privatizācijas, ieskaitīt speciālo budžetu līdzekļus pamatbudžetā un palielināt nodokļu likmes. Šogad ar nodokļiem un nodevām ir plānots pārdalīt 40% no iekšzemes kopprodukta. 40% no iekšzemes kopprodukta šogad plānots pārdalīt ar nodevām un nodokļiem. Līdz ar to sociāldemokrātu iesaistīšana valdībā ir tikai loģisks turpinājums valdības patiesajai politiskajai orientācijai. Krištopana valdība ir kreisa valdība. Tautas partija šodien, balsojot “pret”, balsos par to, ka tagad ir jārada vērtības, jārada valsts, nevis jāsāk dalīt ne vien tas, kas ir, bet pat tas, ko aizņemsimies. Daži vārdi par investīciju programmu. Šis budžets Tautas partijai ir nepieņemams arī no nesabalansētās reģionālās politikas aspekta. Krištopana kungs salīdzināja šo budžetu ar izspiestu citronu. Tad nu mums vajadzētu paskatīties, kur tā sula ir aiztecējusi. Skaidri redzams, ka absolūti lielākā investīciju plūsma ir novirzīta uz Rīgu un tās rajonu, kā arī uz vienu pilsētu Latvijas ziemeļrietumos. Nabadzīgā Ventspils viena pati tuvākajos trīs gados saņems apmēram 130 miljonus latu dažādu investīciju veidā. Uz visiem pārējiem Latvijas reģioniem citrona sula vispār nav aiztecējusi. Tiem būs jāsamierinās vienīgi ar izspiestām citronu mizām. Tāda ir šīs valdības politiskā griba. Varbūt šis budžets būs ieguvums Krištopana kungam un viņš spēs noturēties pie varas, bet tas būs zaudējums valstij. Šajā budžetā nav redzama valstiska griba un virzība. Tautas partija balsos pret šī budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Beigās es gribu pateikt arī kaut ko labu par šo budžetu. Tas ir tik slikts, ka vēl vairāk to sabojāt nemaz nav iespējams. To var vienīgi uzlabot. Tautas partija šajā ziņā centīsies valdībai palīdzēt un iesniegs savus priekšlikumus otrajam lasījumam, ja tāds tomēr notiks. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
• 1999_01_28-seq31 language "lv".
• 1999_01_28-seq31 speaker Maris_Vitols-1972.
• 1999_01_28-seq31 mentions Q822919.
• 1999_01_28-seq31 mentions Q211.
• 1999_01_28-seq31 mentions Q2660080.
• 1999_01_28-seq31 mentions Q193089.
• 1999_01_28-seq31 mentions Q458.
• 1999_01_28-seq31 mentions Q4459436.
• 1999_01_28-seq31 mentions Q1250133.
• 1999_01_28-seq31 mentions Q511905.
• 1999_01_28-seq31 mentions Q5517189.
• 1999_01_28-seq31 mentions Q3112208.