Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_01_28-seq18> ?p ?o. }

• 1999_01_28-seq18 type Speech.
• 1999_01_28-seq18 number "18".
• 1999_01_28-seq18 date "1999-01-28".
• 1999_01_28-seq18 isPartOf 1999_01_28.
• 1999_01_28-seq18 spokenAs 121.
• 1999_01_28-seq18 spokenText "Liels paldies! Godātais priekšsēdētāja kungs! Latvijas Saeimas cienījamās deputātu kundzes un godātie deputātu kungi! Dārgie draugi! Esmu aizkustināts un pagodināts par iespēju uzrunāt jūs, brīvās un suverēnās, poļiem un Polijai tik tuvās Latvijas Republikas Saeimā. Mūsu tautas vienmēr vieno ģeogrāfiska un garīga tuvība, brīvības mīlestība un likteņu kopība. 80. gadu un 90. gadu pārejas posms, kas gāza pēcjaltas kārtību un atdeva Eiropas tautām iespēju suverēni lemt par savu likteni, bija ne vien labvēlīgs starptautiskās situācijas pavērsiens, bet arī mūsu noteiktības, nesalaužamības un konsekvences rezultāts. Ne poļi, ne arī latvieši nekad nav akceptējuši viņiem uzspiestos lēmumus, kuru rezultātā Polija zaudēja savu suverenitāti, bet Latvija - valstiskumu. Gandrīz 50 gadi komunisma Polijā - tas bija tikpat ilgs tautas protesta kustības, pretošanās un cīņas laiks par savām tiesībām. Par tās iemiesojumu kļuva “Solidaritāte”, kura 1989. gadā Polijā panāca iespaidīgu lūzuma momentu un prata sakoordinēt to ar starptautiskās situācijas attīstību. Latviešu tautas noteiktība, spēks un darbības apjomi 1991. gadā noteica Latvijas Republikas atjaunošanu. Šajā mirklī man ir grūti atturēties, neatsaucot atmiņā ievērojamākā Polijas 1918. gada neatkarības veidotāja maršala Juzefa Pilsudska vārdus, kurš izjuta dziļu cieņu un draudzību pret latviešiem un Latvijas valsti. Maršals Pilsudskis mēdza sacīt, ka neatkarību nav iespējams ne izkaukt, ne izlūgties, - tā prasa rīcību. Ar rīcību mēs to atguvām, jūs - latvieši, un mēs - poļi, kā 1918. gadā, tā arī 80. un 90. gadu pārejas posmā. Tomēr jāatceras, ka ar rīcību jāsaglabā mūsu valstiskums, tā demokrātiskais raksturs. Cienījamie! Mana vizīte jūsu valstī, neatkarīgās Trešās Polijas Republikas Seima maršala pirmā vizīte neatkarīgajā Latvijas Republikā - tas vienlīdz ir zināmas nepārtrauktības apliecinājums mūsu tautu un valstu vēsturē, kā arī vēlme pievērsties nākotnē divpusēju attiecību nostiprināšanai, mērķu vienotības noteikšanai daudzās jomās. Abas mūsu valstis un tautas ir radoši izmantojušas šo īso laika posmu, kas mūs šķir no komunisma gāšanas, veidojot pamatus brīvu un mūsdienīgu valstu un sabiedrību darbībai. Gan poļi, gan arī latvieši apzinās, cik daudz uzdevumu vēl jāveic un cik daudz vērtīgā laika pagājušajā desmitgadē mums ir atņemts. Šajā sakarā man radās pat zināmas šaubas, vai man vajadzētu šeit un šodien vērsties pie jums, kad jūs par savu naudu runājat. Es atņemu jums laiku. Saka, ka tos cilvēkus, kas runā par naudu, nevajag traucēt. Mums šīs debates jau ir aiz muguras, taču jums viss vēl priekšā. Tomēr svarīgākā atziņa, kas mani pārņem, ir gandarījuma sajūta, kādu jūs, cienījamās deputātu kundzes un godājamie deputātu kungi, izjūtat, neskatoties uz neizbēgamām grūtībām šajās debatēs. Ar apmierinātības sajūtu varu teikt, ka mūsu valsts pēc pāris intensīvas darbības gadiem, kuros notika demokratizācija un brīvā tirgus ieviešana, var lepoties ar ievērojamiem sasniegumiem. Un, ja skatāmies uz Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīm, varam redzēt, ka šīs notikušās izmaiņas nav nesušas tikai panākumus, ne visiem iet tik labi. Abas mūsu valstis un tautas tiecas nostiprināt savus transformācijas sasniegumus uzticamās, vēsturiski pārbaudītās Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās. Kopā ar Čehiju un Ungāriju vistuvākajā laikā mēs gaidām uzaicinājumu no NATO ģenerālsekretāra Havjera Solanas par Polijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līguma organizācijai. Tas būs oficiāls akts par Polijas iestāšanos NATO. Papildus tas nozīmēs Jaltas vienošanās pilnīgas un galīgas beigas un pirmo reizi kopš gadsimtiem - drošības garantēšanu mūsu valstij. Mūsu jau tik tuvajai klātbūtnei NATO ir vēl cits aspekts. Polijai ar visām kaimiņvalstīm ir draudzīgas un labas attiecības. Tā varētu dot šajā reģionā ieguldījumu drošības un stabilitātes nostiprināšanā. Īpaši ar šo izaicinājumu mēs gribētu tikt galā. Polija daudz labāk nekā jebkura cita valsts apzinās, kādu nozīmi šīs valsts labvēlīgai attīstībai dod drošības sajūta. Mūsu kaimiņu un draugu centienus šajā jomā mēs labi saprotam. Tādēļ Polija pēc pievienošanās NATO joprojām paliks Baltijas valstu uzticams partneris reģionālās drošības un stabilitātes veidošanā un iestāsies par to, lai NATO paplašināšanās process netiktu pārtraukts. Abas valstis apzinās to svarīgumu, kādu viņu saimnieciskajai un sabiedriskajai attīstībai, kā arī veiksmīgai darbībai Eiropas un pasaules ekonomikā piešķir dalība Eiropas Savienībā. Polija un Latvija, kuras uzņēmušās milzīgās grūtības sabiedrības transformācijā un iekšējās likumdošanas harmonizācijā ar Eiropas Savienības likumdošanu, izsaka cerību, ka Eiropas Savienības iekšējo reformu process neaizkavēs tās paplašināšanas procesu. Pašreiz mūsu valstis aktīvi piedalās reģionālajā sadarbībā. Papildus tas paplašina sadarbības iespējas starp mūsu valstīm. Darbojošais brīvās tirdzniecības līgums starp Poliju un Latviju, kā arī Latvijas dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā paver jums durvis uz CEFTA ar tās gandrīz simts miljonu lielo ražotāju un patērētāju tirgu. Ar Eiropas Savienību uzsāktais sarunu process dod tālākas iespējas konsultācijām un sadarbībai, kas ir izdevīga abām pusēm. Godājamie klātesošie! Tomēr mums īpaši svarīga ir starpparlamentārā un starppartiju sadarbība. Ar prieku uzņemam arvien biežāk Latvijā saklausāmos signālus par pieaugošo ieinteresētību sadarbībā un partnerattiecībās ar Poliju. Tādēļ esmu ieradies Rīgā ar maniem kolēģiem deputātiem, kuri pārstāv galvenos politiskos grupējumus Polijā. Tas ir labi, ka jūsu Saeimā ir izveidojusies Latvijas - Polijas parlamentārā grupa, ļoti stipra, skaitliski liela. Analoģiska grupa top Polijas Republikas Seimā. Abu grupu sastāvs vieš cerību, ka tās izrādīs iniciatīvu un darbības dinamiku gan parlamentārās attiecībās, gan valstiskā līmenī. Par mērķtiecīgu uzskatām arī Latvijas Saeimas pārstāvju tālāku iekļaušanu Polijas un Lietuvas parlamentārajā sadarbībā un trīspusējo iniciatīvu stimulēšanu. Mēs būtu visnotaļ ieinteresēti Polijas parlamenta ciešākā sadarbībā ar Baltijas Asambleju. Mūsu sadarbībai ir plašs darbības lauks. Ievērojamais poļu dzejnieks Vispjaņskis teica: “... lai tikai jums būtu vēlme vēlēties... ” Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie! Esam cieši pārliecināti, ka Latvijā mums ir daudz uzticamu draugu. Ar patiesu gandarījumu uzņēmām labojumu ieviešanu Latvijas Republikas likumdošanā par pilsonību, kuri rada iespēju šejienes poļu tautības nepilsoņiem gūt atvieglojumus naturalizācijā. Es vēlētos izteikt pateicības vārdus visiem Latvijas politiķiem, valstsvīriem, kā arī visiem Latvijas pilsoņiem, kuri 1998. gada oktobra referendumā atbalstīja labojumus par atvieglotu kārtību Latvijas Republikas pilsonības iegūšanai. Tas ir ne tikai parasts gandarījums Ribentropa-Molotova pakta upuriem, kuri cieta tādu pašu vajāšanu kā latvieši. Tā ir arī laba investīcija latviešu sabiedrības integrācijā un līdz ar to - valsts nākotnē. Poļi bija, ir un būs Latvijas Republikas lojāli pilsoņi. Šis fakts ir ne vienreiz vien pierādīts. Poļu puse vēlas, lai šejienes poļu tautības iedzīvotāji, kuri vēl nav Latvijas Republikas pilsonību saņēmuši, iegūtu to iespējami ātrākā laikā. Tas būs ne tikai Latvijas poļu apliecinājums Latvijas Republikai par savu lojalitāti, kura pie tam veicinās ciešāku saišu veidošanos starp poļu un latviešu sabiedrībām un mentalitātēm. Es ticu, ka Latvijā dzīvojošie poļu tautības pilsoņi, īpaši gados jaunie, kuri vēlas veidot karjeru, darīs visu, un Latvijas Poļu savienība sniegs šiem cilvēkiem atbalstu. Uzskatu, ka Latvijas poļi varētu rēķināties arī ar četru šeit klātesošo poļu izcelsmes deputātu palīdzību, kurus es vēlos apsveikt sakarā ar šīs godpilnās un atbildīgās funkcijas veikšanu. Priekšsēdētāja kungs! Deputātu kundzes! Deputātu kungi! Savas uzrunas nobeigumā, kura notiek šo karsto budžeta debašu laikā, es pasvītroju, ka Latvija var rēķināties ar Poliju kā ar drošu partneri un draugu. Paldies. (Aplausi.)".
• 1999_01_28-seq18 language "lv".
• 1999_01_28-seq18 speaker Macejs_Plazinskis.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q822919.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q211.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q2660080.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q37.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q193089.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q458.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q39731.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q202162.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q7184.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q36.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q28.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q1191011.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q213.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q128499.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q670356.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q16351812.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q1003.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q374152.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q885.
• 1999_01_28-seq18 mentions Q9392398.