Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_01_28-seq106> ?p ?o. }

• 1999_01_28-seq106 type Speech.
• 1999_01_28-seq106 number "106".
• 1999_01_28-seq106 date "1999-01-28".
• 1999_01_28-seq106 isPartOf 1999_01_28.
• 1999_01_28-seq106 spokenAs 125.
• 1999_01_28-seq106 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatot jautājumu par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandieri, ir arī jārunā, kādi ir mūsu Nacionālie bruņotie spēki uz šo brīdi, kas izveidoti astoņu gadu laikā, - Aizsardzības spēki plus Zemessardze vai Zemessardze plus Aizsardzības spēki. Rūpīgi izanalizējot šo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūras, var konstatēt, ka nopietnas valsts aizsardzības nav. Kas mūsu Nacionālajos bruņotajos spēkos ir galvenais - Aizsardzības spēki, tas ir, armija, vai Zemessardze - , nav redzams. Nav arī noteikts. Ir kaut kāda jocīga sacensība starp šīm struktūrām. Kāpēc, kā labā un kas to veicina? Galvenie trūkumi Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku darbībā: neeksistē vienotība starp Aizsardzības spēkiem un Zemessardzi, katrs mazu deķi velk uz savu pusi; nav vienotas Nacionālo bruņoto spēku koncepcijas; ļoti slikta, izkropļota kadru politika, kad izaudzējam “papīra” pulkvežus vairāk, nekā laikam ir vajadzīgs, neeksistē valsts aizsardzības operatīvais plāns; kā redzams, arī nav mobilizācijas plāna. Ja paskatāmies, tad redzam, ka Aizsardzības spēkos nav kārtīga iekšējās kārtības reglamenta, disciplīnas reglamenta un ierindas reglamenta. Protams, nav arī kaujas reglamenta. Pēc preses komentāriem un ārvalstu speciālistu slēdzieniem, Nacionālajos bruņotajos spēkos ir slikta apmācība un disciplīna. Ja paskatāmies, tad redzam, ka Aizsardzības spēkos ir reglamentējošs dokuments, kura otrās nodaļas 18. punktā var izlasīt, ka kareivji var nodarboties ar komercdarbību, ka kareivju klubos var spēlēt azartspēles un ka kareivju klubos var turēt un lietot reibinošus dzērienus. Zvēresti. Nacionālajos bruņotajos spēkos ir divi zvēresti: Aizsardzības spēku zvērests un zemessargu zvērests. Kurš ir galvenais? Kāpēc nav viens? Un, protams, arī par saturu ir jāpadomā. Ja paskatāmies šo reglamentu, tad redzam, ka arī tas ir noformēts, var teikt, pavirši. Ja reiz to ir apstiprinājusi Latvijas Augstākā padome, tad vismaz ģerboni vajadzēja nodrukāt. Kāda kārtība ir Nacionālajos bruņotajos spēkos? Jaunkareivji mācās trīs gadus Alūksnē. Par apmācību programmu es nevaru pateikt, jo tā nav, kā saka, pieņemama daļēji, bet, tā kā viena gada laikā zaldāti mierīgi izmanto sestdienu un svētdienu, tas nozīmē, ka viņi nav noslogoti. Nākošais. Alūksnē kareivji nosita cilvēku. Turpinās dzeršana. Aplaupa iedzīvotājus. Narkotikas Ādažos. Benzīna izpārdošana no armijas mašīnām. Brīva karaspēka daļu atstāšana jebkurā laikā. Tātad kārtības, ja vēl paskatītos to 19. pantu, mūsu karaspēka daļās nav, un tā droši vien ir jāievieš. Zemessardze. Arī tur kārtība ir slikta. Bija gadījumi, kad iznīcināja civilpersonas. Bruņotais negadījums Rēzeknes rajonā. Izvarošana elitārajā rotā. Kautiņi Jēkabpils rajonā un vēl nepatikšanas, kas bija Daugavpilī. Es jums pateikšu no paša pieredzes. Mani divas reizes vakar aizturēja zemessargi. Piedzērušies! Un galu galā nevarēja pateikt, kāpēc viņi ir aizturējuši un kāpēc tas ir vajadzīgs. Nākošais - mācības. Uz kombinātu, kuru es vadīju, pēc mācībām atbrauca zemessargi un uz mūsu sargu šāva. Paldies Dievam, ka tās bija salūta patronas. Tātad, redzat, ja tāda kārtība ir Zemessardzē, tad tas nozīmē, ka ar šo personālu neviens nestrādā. Un tie virsnieki, kas komandē Zemessardzi, tie, kas vismaz presē izsakās, grib būt ģenerāļi, citi - pat pulkveži. Un kāpēc tāda kārtība ir izveidojusies Nacionālajos bruņotajos spēkos? Tāpēc, ka Nacionālo bruņoto spēku vienības veidoja un formēja neprofesionāļi. Nebija ne Ministru kabineta, ne Saeimas un tās komisiju striktas kontroles. Finansiālā darbība arī netika pietiekoši kontrolēta no Valsts kontroles puses. Saeimas deputāti droši vien neapmeklēja garnizonus, nebija Saeimas deputāti arī Alūksnē. Nacionālo bruņoto spēku vadība, darbojoties bez kontroles, bija pašpārliecināta, un tās darbība bija nepilnvērtīga. Tā rezultātā Latvijas Republikas aizsardzības sistēma eksistē teorētiski. Pie tam Latvijā ir vēl kāda paradoksāla parādība - atsevišķās bruņotās vienības ir izveidotas pēc kņazistu principa: nauda ir, ir arī bruņotā vienība! Kāpēc tās tiek veidotas? Kas tās vada? Kas koordinē? Kāds ir to sastāvs un nozīme? Un ko tās dara? Cik to ir? To ne jums, ne arī man neviens nevar pateikt, un mēs nezinām, kas tur notiek. Presē bija publicēta jauna iniciatīva, kur bija teikts: “Visam tam, kas jau ir, jāpieliek jaunais un jāizveido reāli strādājošs tā saucamais “jumts”, bet spēcīgs jumts”. Cienījamie kolēģi! Nevienā pasaules armijā nav “jumta”. Nevienā! Katras valsts armija ir domāta savas valsts teritorijas aizsardzībai, savu pilsoņu aizsardzībai. “Jumts” - tas ir kriminālā žargona teiciens, un Latvijas armijai tas nav pieņemams. Ja mēs paskatāmies naudas līdzekļu izlietošanu, tad arī tur, cienījamie kolēģi, mums bija diezgan daudz un rupju kļūdu: tāds ir dzīvokļa remonts 43 tūkstošu apmērā, tādi ir 44 tūkstoši un 300 pāru apavu. Tad vismaz nevajadzēja zemessargiem Rēzeknē parādē stāvēt saplēstos gumijas zābakos. Tāda ir automātu iegāde, kuru viena daļa martenos ir jāpārkausē, tādas ir patronas un tāda ir slaveno “Audi” automobiļu iegāde. Un es te nerunāju par jauno “Volvo” iegādi. Un vēl - Nacionālo bruņoto spēku apgāde. Ko dara tās, kā vismaz presē izskanēja, 20 vai 22 civilās firmas, kas grozās apkārt mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem? Ja mēs tā darīsim arī turpmāk, tad, palielinot Bruņoto spēku finansējumu pat vairākas reizes, mēs nesasniegsim to rezultātu, ko vajag sasniegt. Tagad par mūsu izvirzīto pretendentu, kuram ir jāieņem šis konkrētais amats. Cienījamie kolēģi! Nacionālo bruņoto spēku veidošana mums ir jāveic korekti, zinoši un saudzīgi, izmantojot katru latu. Mēs šodien vēl neapzināmies un nevaram paskaidrot, ko dara tie četri vai pieci lielie štābi - Nacionālo bruņoto spēku štābs, Zemessardzes štābs, Virsnieku korpuss un Aizsardzības ministrija ar ministru priekšgalā. Vai tas nav pārāk daudz? Un vai tas nav jāreorganizē? Un vai nav jāizvirza jautājums par to, ka ir jāveic pāratestācija virsnieku korpusā? Šim konkrētajam atbildīgajam amatam mēs izvirzām virsnieku, kuram patiesībā ir diezgan apšaubāma izglītība, bet par militāro izglītību to vispār nevar pateikt, lai gan mums Latvijā ir ļoti... ne daudz, bet tomēr ir izglītoti cilvēki ar speciālajām militārajām izglītībām, kuri varētu savest kārtībā mūsu armiju, lai tā atbilstu tām prasībām, kuras ir izvirzītas Bruņotajiem spēkiem šajā laika brīdī. Paldies.".
• 1999_01_28-seq106 language "lv".
• 1999_01_28-seq106 speaker Leons_Bojars-1939.
• 1999_01_28-seq106 mentions Q822919.
• 1999_01_28-seq106 mentions Q211.
• 1999_01_28-seq106 mentions Q6112266.
• 1999_01_28-seq106 mentions Q4294480.
• 1999_01_28-seq106 mentions Q80021.
• 1999_01_28-seq106 mentions Q1773319.
• 1999_01_28-seq106 mentions Q662311.
• 1999_01_28-seq106 mentions Q21150316.
• 1999_01_28-seq106 mentions Q163810.
• 1999_01_28-seq106 mentions Q23317.