Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_01_21-seq71> ?p ?o. }

• 1999_01_21-seq71 type Speech.
• 1999_01_21-seq71 number "71".
• 1999_01_21-seq71 date "1999-01-21".
• 1999_01_21-seq71 isPartOf 1999_01_21.
• 1999_01_21-seq71 spokenAs 125.
• 1999_01_21-seq71 spokenText "Godājamie kolēģi! Es jūtu, ka šeit tiek skārti ļoti nopietni jautājumi, un esmu pārliecināts, ka politiķi vai tie, kuri savulaik gribēja par politiķiem kļūt, nākdami uz Saeimu, bija ļoti rūpīgi pārdomājuši, kā viņiem ir ar tām kredītkartēm un citām lietām, jo, nokļuvuši Saeimā un Ministru kabinetā, neapšaubāmi, daudzi jūtas kā zem palielināmā stikla. Un tas ir dabiski, jo sabiedrībai katrā ziņā par tiem cilvēkiem, kuri stāv vai vismaz kuriem būtu jāstāv tautas un valsts interešu sardzē, būs pastiprināta interese, ko viņi dara un kā viņi rīkojas. Un tāpēc es domāju, ka šī parlamentārā izmeklēšanas komisija, neapšaubāmi, var šo politikas tīrības jautājumu zināmā mērā pacelt lielākos augstumos, nekā tas ir bijis varbūt līdz šim, un, ja kādam kāds grēks būs bijis, tad varbūt atkal tiks par to atgādināts. Bet tas mums mācīs tikai vienu - mazāk grēkot! Un es domāju, tam vien jau būs pozitīvs efekts. Un tagad varbūt par to kopīgo jautājumu. Es šeit gribētu atgādināt, ka sociāldemokrāti, neapšaubāmi, ir bijuši konsekventi vairāku gadu garumā. Es gribētu atgādināt, ka mūsu Latvijas Sociāldemokrātu apvienības līderis Juris Bojārs ir cīnījies gandrīz vai personīgā divkaujā ar “Lattelekom” un vairākkārt izvirzījis šo jautājumu, runājis par šo jautājumu juridisko pusi un arī par tarifu pamatotību. To pašu ir darījusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Un arī iepriekšējais tarifu grozs, kas tagad ir spēkā, atrodas tiesvedībā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir norādījusi uz to, ka diez vai tam ir juridisks pamats tādam pašreiz būt. Es domāju, ka visi šie jautājumi norāda uz vienu - “Lattelekom” un zināmā mērā arī Telekomunikāciju tarifu padome nav spējusi strādāt pietiekami pamatoti, juridiski precīzi, un jau tas vien, ka tas skar daudzus desmitus, simtiem tūkstošu iedzīvotāju, norāda, ka mums, parlamentāriešiem, nav nepieciešamības stāvēt malā. Es gribētu vēlreiz uzsvērt to, ka mūs pamatā, neapšaubāmi, apmierināja arī Satiksmes ministrijas veiktais izvērtējums. Gribu uzsvērt to, ka arī šajā izvērtējumā ir konstatēts, ka likums “Par telekomunikācijām” nav ievērots. Un tā ir ļoti nopietna lieta, ka praktiski valsts uzņēmums, kurā mums, valstij, ir 51% akciju, un par kuru mēs zināmā mērā arī Ministru kabinetā un Saeimā esam atbildīgi, neievēro šo likuma burtu un prasības. Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns jautājums. Vēl es gribētu arī atgādināt, ka Telekomunikāciju tarifu padome, pieņemot šos jaunos, kārtējos tarifus tāpat kā iepriekšējos, nav vadījusies pēc šā likuma burta un nav saņēmusi informāciju par to, kāds tad ir šis pilnais tarifu grozs, kādas ir izmaksas, kur nauda tiek ieguldīta, cik lielā mērā tas ir efektīvi, jo likuma “Par telekomunikācijām” 11. pants nosaka, ka šai padomei jāņem vērā Latvijas Republikas ekonomiskais stāvoklis un investīciju efektivitāte telekomunikāciju organizācijā, ka tās mērķis ir panākt, lai noteiktie pakalpojumu tarifi tuvinātos telekomunikāciju lietotājiem sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām. Es domāju, tas ir pietiekami nopietni, ja mēs par to runājam. Un pats galvenais: nav izpildīts arī šā likuma 6. pants, kas paredz, ka Telekomunikāciju tarifu padome stāv patērētāju interešu aizstāvībā attiecībā uz pakalpojumu cenām un to samērojamību ar kvalitāti. Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni. Un vēl viena lieta. Nav patīkami, ja mēs redzam, ka arī tā informācija, ko mēs saņemam, tajā skaitā arī no šīs Telekomunikāciju tarifu padomes, nav pamatota un ka tur ir, teiksim maigi, neprecīzi aprēķini, piemēram, par pakalpojumu groza vērtības izmaiņām laikā no 1997. gada oktobra līdz 1999. gada janvārim. Pēc “Lattelekom” apgalvojuma viņu pakalpojumiem tā ir pieaugusi par 0,91%, bet patēriņa cenu indekss šajā laikā - par 3,5%. Taču īstenība ir pavisam citādāka. Šie aprēķini, mūsuprāt, ir pilnīgi nepamatoti, jo mēs nevaram rēķināt telefona pakalpojumus un to sadārdzinājumu arī attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri telefonu praktiski savā mājā nelieto. Un tādā gadījumā veidojas pavisam cita situācija. Šis pakalpojumu sadārdzinājums ir 15,6%, kas ir 4,4 reizes augstāks par kopējo patēriņa cenu indeksu. Ar to es gribētu akcentēt tikai vienu, pie tam ļoti nopietnu jautājumu: visai informācijai ir jābūt pamatotai un izvērtētai! Un tad mēs varēsim skatīties, cik naudas ir nepieciešams tieši modernizācijai, cik lietderīgi tā ir ieguldīta, vai tā tehnoloģija īstenībā nav jau novecojusi, vai tā ir mūsdienu prasībām atbilstoša, vai mums atkal pēc kāda laika nebūs jāmeklē jauni investori, kad jau novecojusī tehnika būs jānomaina ar modernāku. Un atkal par nodokļu maksātāju naudu. Tā ka es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas ir ļoti nopietni. Es gribētu uzsvērt vēl to, ka mēs varam uzmanīgi paskatīties arī to, ko saka Telekomunikāciju asociācijas pārstāvis un Jānis Lelis, kas ir ļoti nopietns cilvēks un eksperts šajā jautājumā. Un viņš pasaka pavisam vienkārši: šis jaunais tarifu grozs vidēji ģimenei maksās divus vai divarpus latus vairāk nekā līdz šim. Un ar to arī ir jārēķinās, jo ir šāds sadārdzinājums. Jautājums ir pavisam vienkāršs: cik lielā mērā būs pakalpojumu kvalitātes pieaugums? Taču mēs šo kvalitāti neredzam. Otrs moments. Ja mēs paskatāmies, cik maksā 3 minūšu ilga vietējā saruna Latvijā, tad redzam, ka tie ir 9,5 santīmi, Lietuvā - 1,1 santīms, Igaunijā - 3,4 santīmi, Itālijā - 3,6, Dānijā arī ir līdzīgi, un tad mums ir jautājums: kur tad ir tā supermodernā tehnoloģija un iekārtas, par kurām mēs tik daudz esam spiesti pārmaksāt, bet tajā pašā laikā mēs neredzam atdevi par šo naudas summu. Paņemsim šīs trīs minūšu ilgās vietējās tālsarunas! Latvijā tās maksā 19 santīmus, Lietuvā - 9,4 santīmi, Dānijā - 10,7 santīmi, Zviedrijā - 11 santīmi. Un tad rodas daudz pamatotu jautājumu. Es domāju, ka pats galvenais attiecībā uz jebkuru pakalpojumu tarifiem, it īpaši tiem, ko pieņem monopols, ir nepieciešamība nopietni izvērtēt to ekonomisko pamatojumu. Mēs nedrīkstam vairs pieļaut šo situāciju, ka tarifus var mainīt pēc monopola patvaļas un iegribas. Tā nav nopietna parādība, un es domāju, ka tiešām gan Ministru kabinetam, gan Saeimai šeit ir jāiejaucas. Es gribētu atgādināt vēl vienu lietu. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies... Jā, tā ir taisnība, ka šajā tarifu izmaiņu grozā ir paredzētas arī atlaides. Tādas ir paredzētas arī dažām abonentu grupām, kuras iegūs, bet it īpaši iegūs tās, kuras no mobilajiem telefoniem sazināsies ar parastā telefonu tīkla abonentiem. Un tādā gadījumā, protams, šīm abonentu grupām tas būs ļoti patīkami un jauki. Bet tas skar tikai 20% abonentu. Tikai 20 procentus! Un kur tad paliek šie 80%, kuriem praktiski no 1996. gada abonentmaksa bez pievienotās vērtības nodokļa ir kāpusi no 50 santīmiem līdz pašreiz jau pieteiktajiem 3 latiem, ko mums piedāvā? Tā ka šeit visas šīs lietas ir uzmanīgi, uzmanīgi jāizvērtē, jānovērtē. Mēs nevaram šiem uzņēmējiem - šiem 20% abonentu tik nopietni piekāpties, lai nepārtraukti palielinātu šo grozu pārējam tautas vairākumam, un pēc tam teikt, ka kopīgais tarifu pakalpojumu grozs ir pieaudzis tikai par 4,75 procentiem. Vēl es gribētu atgādināt, ka vidējā pensija, ko saņem 640 000 Latvijas Republikas iedzīvotāju, pilsoņu, praktiski ir 56 lati, tāpēc šie divi vai divarpus lati no ģimenes budžeta mēnesī ir ļoti ievērojama summa, ja mēs neesam noregulējuši komunālo jautājumu un īres jautājumu prasības. Šinī gadījumā bieži vien šiem cilvēkiem jau ir tāda situācija, ka draud izlikšana no dzīvokļa, jo mēs neesam šos jautājumus risinājuši. Atcerēsimies, ka 150 000 Latvijas iedzīvotāju saņem minimālo pensiju un tā praktiski ir 50 latu. Tā ka, ja mēs visu šo paskaitļojam, kāda ir mūsu Latvijas Republikas iedzīvotāju, pilsoņu, maksātspēja, tad redzam, ka ģimenēs praktiski divas trešdaļas iedzīvotāju atrodas zem iztikas minimuma. Un šādā dramatiskā situācijā sociāldemokrāti ir pilnīgi pārliecināti par to, ka ekonomiski nepamatots tarifu kāpums nav pieļaujams. Tāpēc es domāju, ka parlamentārajai izmeklēšanas komisijai kopā ar valdību, kopā ar Telekomunikāciju tarifu padomi, kurai, es domāju, zināmā mērā vajadzēs vai nu pārskatīt savus darbības principus, vai arī izdarīt nomaiņas personālsastāvā... es domāju, ka mēs tomēr gūsim zināmu rezultātu, lai nepieļautu šā monopola ļaunprātīgu stāvokļa izmantošanu, un ka “Lattelekom” nāksies rēķināties ar Latvijas Republikas iedzīvotāju interesēm.".
• 1999_01_21-seq71 language "lv".
• 1999_01_21-seq71 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 1999_01_21-seq71 mentions Q822919.
• 1999_01_21-seq71 mentions Q211.
• 1999_01_21-seq71 mentions Q37.
• 1999_01_21-seq71 mentions Q191.
• 1999_01_21-seq71 mentions Q35.
• 1999_01_21-seq71 mentions Q8436.
• 1999_01_21-seq71 mentions Q38.
• 1999_01_21-seq71 mentions Q34.
• 1999_01_21-seq71 mentions Q404542.