Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_01_21-seq65> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 1999_01_21-seq65 type Speech.
- 1999_01_21-seq65 number "65".
- 1999_01_21-seq65 date "1999-01-21".
- 1999_01_21-seq65 isPartOf 1999_01_21.
- 1999_01_21-seq65 spokenAs 125.
- 1999_01_21-seq65 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka laika gaitā cilvēkam var mainīties viedoklis - šodien ir viens, bet pēc gadiem desmit, kad saņemam vienu vai otru informācijas daudzumu, mūsu viedoklis var mainīties, kļūt pat diametrāli pretējs. Tā ir attīstība, un tā ir normāla parādība. Bet, kad es dzirdēju, kā uzstājās Gundars Bērziņš, es domāju - vai man šeit ir jāsmejas vai jāraud? Jā, tad tik tiešām šeit ir jāraud, bet man nez kāpēc raudiens nenāca. Tāpēc, ka tas viss izraisīja tikai smaidu. Smaidu tas izraisīja viena iemesla dēļ. Es saprotu, ka tik tiešām var mainīties uzskati, - bet ja nu tas notiek tik krasi, dažu minūšu laikā? Ja pirms tam Tautas partija ar Gundaru Bērziņu priekšgalā nobalso pret ievedmuitas kvotām cūkgaļai, - es atvainojos, par ko tad ir jāraud tagad? Acīmredzot jāraud bija tad, kad Šķēles kungs kā Ministru prezidents panāca, ka parlaments akceptēja brīvās tirdzniecības līgumu starp Baltijas valstīm. Bet atgriezīsimies vēl mazliet tālākā vēsturē, un tad mēs sapratīsim, kas tik tiešām ir hameleonisms! 1994. gada sākumā valdība parakstīja līgumu ar “TILTS Communications” par “Lattelekom”. Vienīgā institūcija, kura bija kategoriski pret šī līguma parakstīšanu un paredzēja un prognozēja iespējamās sekas, bija Iekšlietu ministrija. (Starpsauciens: “Ārlietu!”) Toreiz valdība un parlaments neņēma vērā šo situāciju. 5. Saeimas laikā tika izveidota izmeklēšanas komisija, bet, tā kā to vadīja opozīcijas pārstāvji (toreiz - LNNK pārstāvji), tas arī netika ņemts vērā. Paskatīsimies tālāk. 1997. gadā Ministru prezidents ir Andris Šķēle, un viens no viņa galvenajiem padomniekiem ir Gundars Bērziņš. Un 1997. gada 22. maijā tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, kurš gandrīz vārds vārdā sakrīt ar to, ko pašreiz ir iesniegusi Tautas partija. Es gribu atgādināt, par ko tad mēs toreiz runājām. Pēc Latvijas Republikas 5. Saeimas lēmuma 1995. gada janvārī tika izveidota Saeimas izmeklēšanas komisija SIA “Lattelekom” darbības izmeklēšanai. Uz šīs komisijas atzinuma pamata tā paša gada 14. novembrī ar Saeimas lēmumu Ministru kabinets izveidoja vēl vienu komisiju, kuras uzdevums bija izstrādāt “jumta” līgumu ar somu un britu konsorciju “TILTS Communications”, uzlabojumiem par pamatu ņemot parlamentārās komisijas ziņojumā ietvertos atzinumus par iespēju papildināt vadības komandu ar Latvijas speciālistiem, par projekta palētināšanas iespējām, tarifu samazināšanu, speciālistu apmācīšanas palētināšanu un nepieciešamo kredītu samazināšanu. Ministru kabineta komisija savus priekšlikumus par labojumiem SIA “Lattelekom” “jumta” līgumā sagatavoja 1996. gada martā. Satiksmes ministrijai tika uzdots sākt sarunas ar “TILTS Communications”. Pagājis vairāk nekā gads, taču progress šajā lietā sasniegts nav. “Jumta” līgums nav grozīts, SIA “Lattelekom” vadība pilnībā palikusi ārvalstnieku rokās. Projekta izmaksas pārsniedz plānotās, bet finansu plāns un modernizācijas grafiks tiek būtiski pārkāpti. Pusgada laikā otro reizi tiek paaugstināti tarifi analogā tīkla abonentiem, kaut arī kvalitāte šajā tīklā nav uzlabojusies. Starptautisko sarunu tarifi Latvijā ir visaugstākie Eiropā. Tiek plānota SIA “Lattelekom” Latvijas valsts daļas (51%) privatizācija, kuras rezultātā “TILTS Communications” rīcībā varētu nokļūt (saskaņā ar likuma normām par pirmpirkuma tiesībām) lielākā daļa no monopoluzņēmuma pamatkapitāla. Ņemot vērā šos apstākļus, lūdzām sniegt atbildi uz konkrētajiem jautājumiem, un tie jautājumi pēc būtības absolūti saskan ar tiem jautājumiem, kurus izskatām šodien. Toreiz Ministru prezidents parlamentam sniedza ļoti formālu atbildi un vēl smaidīja: redziet, tā situācija ir tāda, ko opozīcija nevar ietekmēt! Kad tad ir mainījusies jūsu nostāja, Bērziņa kungs? Pa kuru laiku? Dabiski, ka es atbalstu šī lēmuma projekta pieņemšanu šajā parlamentā. Šie jautājumi ir vitāli svarīgi, un ir nepieciešams tos risināt, bet nevajag nekādā veidā mānīt tautu!".
- 1999_01_21-seq65 language "lv".
- 1999_01_21-seq65 speaker Janis_Adamsons-1956.
- 1999_01_21-seq65 mentions Q822919.
- 1999_01_21-seq65 mentions Q211.
- 1999_01_21-seq65 mentions Q193089.
- 1999_01_21-seq65 mentions Q39731.
- 1999_01_21-seq65 mentions Q404542.
- 1999_01_21-seq65 mentions Q1250133.
- 1999_01_21-seq65 mentions Q511905.
- 1999_01_21-seq65 mentions Q5618600.