Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_01_21-seq59> ?p ?o. }

• 1999_01_21-seq59 type Speech.
• 1999_01_21-seq59 number "59".
• 1999_01_21-seq59 date "1999-01-21".
• 1999_01_21-seq59 isPartOf 1999_01_21.
• 1999_01_21-seq59 spokenAs 136.
• 1999_01_21-seq59 spokenText "Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Godātais Prezidij! Uz uzdotajiem jautājumiem, kuri ir Satiksmes ministrijas kompetencē, esmu atbildējis jums rakstiski. Papildinot rakstisko, gribu sākt ar dažiem “Lattelekom” datiem, kuri zināmā mērā raksturo mūsu valsti starptautiski Eiropas un citā sabiedrībā. Telefonu aparātu blīvums ir 30 aparāti uz 100 iedzīvotājiem. Austrumeiropā vidējais rādītājs ir 20, Rietumeiropā - 50. Tīklam mums ir pieslēgtas vairāk nekā 700 līnijas. Daži kvalitatīvie rādītāji. Ciparu signālu tīklam (to dažreiz sauc arī par digitālo sistēmu, dažreiz vienkārši par ciparu sistēmu, es personīgi lietoju vārdus “digitālā sistēma”) ir pieslēgti 33% aparātu, modernizētajam analogu tīklam - 42% aparātu, analogajam - 25%. No 1994. līdz 1998. gadam “Lattelekom” Latvijas telekomunikāciju attīstībā ir ieguldījusi 270 miljonus latu. Ekspluatācijā ir nodotas 2 starptautiskas telefonu centrāles, 9 zonu un reģionālie komutāciju mezgli un 11 galvenās digitālās centrāles. Tās visas ir savienotas ar augstas kvalitātes sakaru kanāliem. Lai pilnīgi modernizētu telekomunikācijas, vēl nepieciešams aptuveni no 400 līdz 500 miljoniem latu. Divas reizes Valsts kontrole un vienu reizi Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija viennozīmīgi ir secinājusi, ka šī Latvijas telekomunikāciju modernizācija ir jāturpina, pie tam pēc iespējas ātrākos tempos. Es runāšu tikai par tarifu paaugstināšanas pamatotību saistībā ar telekomunikāciju kvalitāti un to modernizācijas iespējām. Bez tarifu paaugstināšanas nopietni modernizēt telekomunikācijas nav iespējams. Līguma būtība ir visai vienkārša. Paaugstinot tarifus, “Lattelekom” būs jāmodernizē telekomunikācijas visā Latvijas teritorijā. Arī nerentablajos lauku rajonos. Tas ir viņu pienākums. Tādu pienākumu, starp citu, var uzdot tikai monopoluzņēmumam un līguma veidā. Arī Rietumu valstīs kvalitatīvie tīkli ir izveidoti, pateicoties valstu monopolam. Mēs esam pārejas periodā. Tikai tad, kad būs izveidoti moderni tīkli, varēs pāriet uz brīvo tirgu un tālāk rīkoties tā, ka visi operatori savā starpā konkurē. Ir pilnīgi skaidri jāapzinās, ka šobrīd Latvijā ir tikai 33% liela digitālā sistēma, savukārt atšķirības starp digitālo un analogo sistēmu kvalitātes ziņā ir ļoti ievērojamas. Es varu absolūti droši minēt savu personīgo piemēru. Daļa Mārupes abonentu ir pieslēgta digitālajai sistēmai. Pārējie palika analogajā sistēmā. Jāsaka, ka sakaru kvalitāte uzlabojās ļoti būtiski. Taču par kvalitātes uzlabošanos, dabiski, ir jāmaksā vairāk. Jāatzīmē, ka Kuldīgas rajonā šajā gadā tiks pabeigts jauns pilotprojekts, kurš uzskatāmi parādīs, kādām jābūt modernām telekomunikācijām lauku rajonos, ja simtprocentīgi visi lietotāji ir digitālā tīkla abonenti. Tagad pievērsīšos Telekomunikāciju tarifu padomes 6. janvāra lēmumam par tarifu paaugstināšanu. Apstiprinot šos tarifus, Telekomunikāciju tarifu padome nav saņēmusi pilnu finansu informāciju, lai gan tās nepieciešamība izriet no tarifu noteikšanas principiem likumā “Par telekomunikācijām”. Līdz ar to, manuprāt, pieņemot lēmumu, Telekomunikāciju tarifu padome netika analizējusi investīciju efektivitāti, telekomunikāciju pakalpojumu pašizmaksu, kā arī 1999. gada biznesa plānu. Esmu lūdzis Telekomunikāciju tarifu padomei pieprasīt šo informāciju un vēlreiz lemt par “Lattelekom” iesniegtajiem tarifiem. Formāli arī es šodien jums, godātie deputāti, varētu teikt: kamēr nav šo materiālu, es nevaru spriest par tarifu pieaugumu pamatotību. Telekomunikāciju tarifu padome ir neatkarīga institūcija, un ministrs nevar nedz atcelt pieņemtos tarifus, nedz apstiprināt citus. Bet mēs esam saņēmuši “Lattelekom” izpilddirektora Džona Stīla kunga vēstuli. Tajā viņš raksta (citēju): “Es pilnībā atbalstu atklātību un šo jautājumu brīvu apspriešanu lietišķā stilā. ” Esmu par to iepriecināts un atbalstu Stīla kunga priekšlikumu. Esmu arī gatavs apspriest šo jautājumu ar Stīla kungu lietišķā stilā. Taču, ja mēs sākam runāt atklāti un lietišķi, tad acīmredzot šī saruna jāsāk ar to, par ko ir sašutuši “Lattelekom” klienti. Par to, ka, augot tarifiem, nepieaug saņemto pakalpojumu kvalitāte. Saprotams, ka veikt modernizāciju 700 miljonu latu apmērā vienlaicīgi visiem, tas ir, Latvijas iedzīvotājiem, ne finansiāli, ne fiziski nav iespējams. Es vēl atgādināšu, ka valsts telekomunikāciju attīstībā “Lattelekom” nav ieguldījusi no budžeta ne santīmu, tādēļ šodien modernajai digitālajai sistēmai, kā jau teicu, ir pieslēgti tikai 33% klientu. Ievērojamai daļai “Lattelekom” klientu tuvākajos gados neuzlabosies sakaru kvalitāte, bet tarifi augs. Tad faktiski atklāti ir jādiskutē, vai tas ir taisnīgi? Manuprāt, analogajām sistēmām, kuru centrāles dažkārt jau ir nokalpojušas pat līdz 30 gadiem, abonēšanas maksai ir jābūt mazākai nekā modernajai digitālajai sistēmai. “Lattelekom” ir iesniegusi abonēšanas maksas palielinājumu par 50 santīmiem mēnesī, un, ja, piemēram, šo palielinājumu samazina līdz 25 santīmiem, tad “Lattelekom” saņems par 1,5 miljoniem latu mazāk, taču līdz ar to ir jāapzinās, ka par šo summu samazināsies arī investīcijas. Protams, tie ir mani personīgie aprēķini, un tie ir ļoti aptuveni. Ja analogajām sistēmām vispār noņem šo abonēšanas maksas palielinājumu, tad šis samazinājums būs aptuveni 3 miljoni, bet tad ir pilnīgi skaidri jāsaprot, ka neatkarīgi no tā, vai tas būs Rēzeknes rajonā, vai kādā citā rajonā, kurš bija iekļauts 1999. gada modernizācijas projektā, šī modernizācija tur netiks veikta... Ja nepalielinās analogajām sistēmām, es atvainojos! Starp citu, analogo sistēmu ekspluatācija, lai nodrošinātu pieņemamu kvalitāti, ir dārgāka, nekā tā ir digitālajām sistēmām. Tas ir skaidrs, jo salīdzinājumā arī citām tehniskajām lietām, kuras ir vecas un nemodernas, tās, dabiski, beigās izmaksā dārgāk. Bet šodien - tas ir mans pieņēmums -, “Lattelekom” droši vien arī analogās sistēmas izmaksā lētāk, jo tās vienkārši pienācīgi netiek ekspluatētas. Dabiski, par to, vai vajag izlietot lielu naudu vecajām sistēmām, lai tās uzlabotu, varētu būt liela diskusija. Kā ministrs un politiķis es esmu ieinteresēts un atbildīgs par telekomunikāciju attīstību, taču vienlaicīgi arī apzinos, ka sociālā spriedze, kuru rada netaisnība un dažkārt bezizeja, var pārvilkt svītru pāri visiem attīstības plāniem. Otra problēma ir tarifu sabalansēšana. Pamazām tai ir jānotiek, un faktiski tas arī ir taisnības principu ievērošanas jautājums. Viena patērētāju grupa, maksājot mākslīgi paaugstinātas tarifu likmes, nevar segt citai patērētāju grupai pazemināto tarifu radītos zaudējumus. Ja nenotiks šī tarifu sabalansēšana, tad, privatizējot un jo īpaši pārtraucot “Lattelekom” monopolstāvokli, brīvā tirgus apstākļos strauji paaugstināsies tarifi. Tas notiks tādēļ, ka par pakalpojumiem būs jāmaksā tik, cik tie patiešām izmaksā. Rietumeiropas prakse parādīja, ka, līdzko pārgāja no monopola uz brīvo tirgu, pirmajos gados šie tarifi milzīgi palielinājās. Šeit jau ir kaut kas darīts, un tiem klientiem, kuri nevarēs atļauties visus pakalpojumus, ir paredzēts īpašs izvēles plāns. Ik rītu mēs to tagad uzbāzīgi dzirdam radio un televīzijā. Protams, es personīgi domāju, ka nākotnē šādām paketēm ir jābūt vairākām, lai palielinātu klientu izvēles iespējas. Sarunu laika uzskaite no pirmās sekundes, es domāju, īsi un kodolīgi runājošiem klientiem arī sola kaut nelielus, bet tomēr ietaupījumus. Kopumā runājot, tarifi, protams, varbūt ir tikai iemesls, lai nopietni pievērstos telekomunikāciju problēmām. Jaunajā likumā par telekomunikācijām ir jādefinē jauna valsts politika. Tas arī jau ir paredzēts. Kā atceraties, valdības deklarācijā ir paredzēts, ka Saeimā ir jāiesniedz jauns likums “Par telekomunikācijām”. Ministrija to var izdarīt līdz šā gada 1. septembrim. Pēc tam Ministru kabinetam būtu jāapstiprina arī jauns Telekomunikāciju tarifu padomes nolikums. Lai gan Telekomunikāciju tarifu padome ir patstāvīga un neatkarīga valsts iestāde, tomēr Ministru kabinetam būtu periodiski jāuzklausa tās pārskats par to, kā tā veic Telekomunikāciju likumā tai uzliktos pienākumus. Ne mazāk aktuāls ir arī otrs jautājumu bloks, par ko šeit runāja arī Baldzēna kungs. Līdz 1999. gada 1. martam ir jāapstiprina priekšlikums par SIA “Lattelekom” ekskluzīvo tiesību termiņa saīsināšanu, kompensācijas veidu un apjomu. Līdz 1999. gada 1. aprīlim Ministru kabinetam jāapstiprina priekšlikumi par izmaiņām “jumta” līgumā un akcionāru līgumu noslēgšanu ar “TILTS Communication”. Līdz 1999. gada 1. maijam jāinformē Saeima, ka ir paredzēts lēmuma projekts par SIA “Lattelekom” monopolstāvokļa noteikšanu vai par sarunu gaitu jautājumā par SIA “Lattelekom” monopolstāvokļa noteikšanu līdz 2003. gadam. Nobeidzot savu uzrunu, godātie deputāti, es gribu īpaši uzsvērt, ka, lai ko mēs darītu vai arī nedarītu, mēs nedrīkstam atteikties no stratēģiskā mērķa - izveidot valstī modernas telekomunikācijas iespējami īsā laikā. Tas ir valsts attīstības nākotnes jautājums. Ceļi un sakari ir valsts infrastruktūras tās lietas, kuras ļoti būtiski ietekmē valsts attīstību. Nebūs labu ceļu un sakaru - nebūs arī attīstības. Pateicos par uzmanību.".
• 1999_01_21-seq59 language "lv".
• 1999_01_21-seq59 speaker Anatolijs_Gorbunovs-1942.
• 1999_01_21-seq59 mentions Q822919.
• 1999_01_21-seq59 mentions Q211.
• 1999_01_21-seq59 mentions Q193089.
• 1999_01_21-seq59 mentions Q1773319.
• 1999_01_21-seq59 mentions Q404542.