Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_01_21-seq34> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 1999_01_21-seq34 type Speech.
- 1999_01_21-seq34 number "34".
- 1999_01_21-seq34 date "1999-01-21".
- 1999_01_21-seq34 isPartOf 1999_01_21.
- 1999_01_21-seq34 spokenAs 125.
- 1999_01_21-seq34 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti! Praktiski šis likumprojekts skar baltvāciešus un Latvijas Republikas pilsoņus, iedzīvotājus, un jautājums ir ļoti vienkāršs: kā mēs risināsim šo interešu konfliktu - vai mēs aizstāvēsim baltvāciešu intereses vai Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesības? Es šajā gadījumā gribētu atgādināt, ka tas praktiski skar tos baltvāciešus, kas 1941. gadā izceļoja no Latvijas - un izceļoja tieši uz Molotova-Rībentropa līguma slepenā protokola pamata. Un ka šajā protokolā bija ietverts arī viss kompensāciju mehānisms - veids, kādā varētu šīs viņu mantiskās pretenzijas risināt starp Padomju Savienību, no vienas puses, un Hitlera Vāciju, no otras puses. Es katrā ziņā uzsvērtu to, ka šie cilvēki nekādā gadījumā nevar būt labāki par tiem, kas 1944. gadā un 1945. gadā ar laivām devās prom no divām naidīgām svešvarām - no Hitlera Vācijas un Staļina Padomju Savienības. Šiem ļaudīm mēs nekā neesam kompensējuši, un arī nekādi attiecīgi likumprojekti netiek piedāvāti. Tāpat jāpiemin arī tie daudzie cilvēki, kuri no šiem abiem režīmiem cieta un kuru, teiksim, tuviniekus arestēja, vēlāk viņus izraidīja no viņu mājvietām. Arī viņiem nekas nav kompensēts. Un tādēļ es domāju, ka būtu pilnīgi lieki tas, ka mēs Latvijas Republikas nacionālo bagātību, šajā gadījumā namīpašumus, kas skar apmēram 30 tūkstošus īrnieku, Latvijas Republikas pilsoņu... daži no tiem jau ir varbūt par sertifikātiem iegādājušies sev dzīvokļus, daži vēl tikai gatavojas to darīt... Skart viņu tiesības un mēģināt aizstāvēt tieši baltvāciešu intereses? Mēs uzskatām, ka šis balsojums zināmā mērā ir politiska izšķiršanās, kā balsot, un uzskatām, ka arī visi šie pamatdokumenti diez vai ir pieņemami Latvijas Republikas Saeimai, jo tie balstās, kā jau es minēju, uz Molotova-Rībentropa pakta slepenajiem dokumentiem. Vēl viena piebilde. No šiem 30 tūkstošiem īrnieku 5000 ir Rīgā. Un, kad mēs esam runājuši ar saviem kolēģiem Rīgas Domē - vienalga, vai tie būtu “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji, “Latvijas ceļa” pārstāvji vai arī Rīgas Domes vadība -, nekad nav izteikts atbalsts šai prasībai. Es domāju, ka arī tas būtu jāņem vērā. Es gribētu vēl uzsvērt tikai vienu jautājumu: vai izceļojot bija nepieciešams personīgs iesniegums katram? Un izceļošanas pamats bija tas, ka šie cilvēki repatriējās. Viņi uzskatīja, ka viņi maina savu dzimteni, atgriežas savā tēvzemē un piekrīt mantiskajām kompensācijām. Cits jautājums: vai Vācija ir risinājusi šo jautājumu līdz galam un atrisinājusi? Bet diez vai kāda Vācijas neatrisināta jautājuma dēļ (varbūt neveic kompensācijas) mums vajadzētu šo jautājumu risināt. Un vēl viena delikāta problēma. Ļoti daudzi cilvēki, kas repatriējās 1941. gadā, saņēma Rietumpolijā īpašuma kompensāciju, kuru, protams, Otrā pasaules kara rezultātā viņi bija spiesti zaudēt. Es domāju, ka arī šos cilvēkus mums nevajadzētu uzskatīt par kaut kādiem godavīriem, kuriem būtu nepieciešams kompensēt viņu zaudētos īpašumus. Un vēl es gribētu uzsvērt, ka mums uzmanīgi jāpaskatās vēsturnieku darbos, arī trimdas vēsturnieku darbos, piemēram, Edgara Dunsdorfa darbos. Ja tajos paskatāmies, tad redzam, ka viņš šo 1941. gada līgumu sauc par papildu līgumu pie 1939. gada līguma. Un tas arī izsaka visu. Ir vēl dažas lietas. Tie ir parādi. Baltvāciešu parādi par šiem namīpašumiem sasniedza 28 miljonus tajā brīdī. Un arī šis jautājums ir nopietns. Mēs nekādā gadījumā nevaram kompensēt tos īpašumus tiem, kuriem ir bijuši parādi. Un vēl viena lieta. Vācijā ir vesela attiecīgu likumu pakete. Cilvēkiem, kuri Otrā pasaules kara laikā ir tā vai citādi zaudējuši zināmas tiesības uz saviem īpašumiem un kara laikā cietuši, tur ir izsnieguši kompensācijas. Un galu galā - mums ir arī Augstākās tiesas Senāta lēmums, kuru arī Saeimai vajadzētu kā tiesu varu respektēt un neapstrīdēt tā kompetenci. Aicinu tomēr noraidīt šo likumprojektu. Paldies par uzmanību.".
- 1999_01_21-seq34 language "lv".
- 1999_01_21-seq34 speaker Egils_Baldzens-1960.
- 1999_01_21-seq34 mentions Q822919.
- 1999_01_21-seq34 mentions Q211.
- 1999_01_21-seq34 mentions Q2660080.
- 1999_01_21-seq34 mentions Q183.
- 1999_01_21-seq34 mentions Q15180.
- 1999_01_21-seq34 mentions Q43070.
- 1999_01_21-seq34 mentions Q130614.
- 1999_01_21-seq34 mentions Q17121669.