Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_01_21-seq30> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1999_01_21-seq30 type Speech.
- 1999_01_21-seq30 number "30".
- 1999_01_21-seq30 date "1999-01-21".
- 1999_01_21-seq30 isPartOf 1999_01_21.
- 1999_01_21-seq30 spokenAs 125.
- 1999_01_21-seq30 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Šā likumprojekta saturs galu galā nav jauns. To sagatavoja valdība pēc šā jautājuma vairākkārtīgas apspriešanas pagājušā gada decembrī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, pēc tās ierosinājuma, kaut gan šāgada 12. janvārī valdība to atsauca. Iemesli, kāpēc šodien lūdzam tomēr izskatīt šo likumprojektu, ir vairāki. Pirmais iemesls ir esošais reālais stāvoklis, ko var raksturot ar šādiem datiem: vidēji mēnesī cūkgaļas imports no Igaunijas uz Latviju 1997. gada laikā bija 41 tonna, bet 1998. gadā vidēji mēnesī periodā no janvāra līdz maijam, ieskaitot, ir importētas 84 tonnas. Taču jau no pagājušā gada jūlija līdz decembrim, ieskaitot, šis cūkgaļas imports no Igaunijas vidēji mēnesī sasniedza 264 tonnas, tātad pieauga 3,1 reizi, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo piecu mēnešu līmeni. Arī decembrī tas nesamazinājās. Imports no Igaunijas bija 259 tonnas. Savukārt vietējās cūkgaļas iepirkuma apjoms vidēji mēnesī saruka no 832 tonnām (pagājušā gada pirmajos piecos mēnešos) līdz 546 tonnām vidēji pagājušā gada oktobrī un novembrī, tātad tas samazinājās par 34%. Vienlaikus nokritās arī cūku iepirkuma cena, kura ir būtiski samazinājusies zem normatīvās pašizmaksas, kas, pēc speciālistu aplēsēm, varētu būt aptuveni no 600 līdz 630 latiem par tonnu (dzīvsvarā). Šīsdienas jautājums nav saistīts tikai ar cūku audzēšanas ekonomiju. Pēdējos gados cūkkopji aktīvi risināja barošanas problēmas, iepirka un uzstādīja modernus cūku audzēšanas aprīkojumus, iepirka ārzemēs tīršķirnes cūkas, turpināja ciltsdarbu fermās, izdarīja aizņēmumus bankās ar mērķi - iegūt kvalitatīvāku cūkgaļu ar zemāku pašizmaksu. Tas viss kļūst it kā vairs nevajadzīgs. Līdz ar to arī spēkbarības rūpnīcām būs jāsamazina ražošana, tās iepirks mazāku apjomu graudu, bet tas savukārt skars kopumā visu lauksaimniecību. Mazāk būs darba arī lopkautuvēm. Un tas ir apstākļos, kad Latvijā ir visaugstākais bezdarba līmenis starp Baltijas valstīm. Otrs iemesls. Dažkārt, vēršoties pret šādu iespējamo rīcību, tas ir, pret importa kvotēšanu un muitas tarifu piemērošanu, min iebildumu, ka cenas palielināsies gan gaļas pārstrādes uzņēmumos, gan mazumtirdzniecībā. Taču ielūkosimies skaitļos! Cūku iepirkuma cena, rēķinot uz vienu tonnu dzīvsvara, pagājušā gada oktobrī un novembrī, salīdzinot ar to pašu gadu laikā no janvāra līdz martam, samazinājās par 178 latiem jeb par 18%. Savukārt otrās šķiras svaigās cūkgaļas filejas un žāvētās krūtiņas mazumtirdzniecības jeb patēriņa cena tajā pašā laika periodā samazinājās tikai par 3-4 procentiem, bet pusžāvētās desas cena pat pieauga par 1,5 procentiem. Tātad iepirkuma cena samazinājās būtiski, bet tam nesekoja atbilstošs cenu samazinājums vai tā vispār nebija, par kādu cenu šo preci iegādājās iedzīvotāji. Var secināt, ka papildienākumi no iepirktās cūkgaļas cenu samazinājuma palika pašu pārstrādātāju un tirgotāju produktīvajā rīcībā. Trešais iemesls, kāpēc būtu lietderīgi šo likumprojektu izskatīt un, iespējams, arī pieņemt, ir Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma 13. un 16. pantā norādītās tiesiskās normas. Tās nosaka: ja produkcija tiek importēta tādos pieaugušos daudzumos, kas rada vai arī var radīt nopietnu kaitējumu vietējiem ražotājiem, tad, nogaidījusi 30 dienas, valsts drīkst veikt attiecīgus aizsardzības pasākumus. Jāpiezīmē, ka likums par iekšējā tirgus aizsardzību, kas, iespējams, varētu tikt pieņemts nākošajā mēnesī, šo problēmu neatrisinās, jo tas šajos gadījumos būs “bezzobains”. Jāgaida vēl Antisubsīdiju likums un Antidempiga likums, kuri praktiski varētu tikt pieņemti ne ātrāk kā aprīlī vai maijā. Protams, kā palīgmehānisms varētu būt arī subsīdiju izmaksa par katru realizēto cūku, kā tas tagad ir paredzēts, un tas ir labi, bet tomēr nepietiekami šajā kritiskajā situācijā, jo mums nav un nebūs nekādas iespējas maksāt tādas subsīdijas, kādas fermeriem nodrošina Rietumeiropas valstis. Kvotēšana ir paņēmiens, kā šādos apstākļos iztikt ar mazākām “sāpēm”, neatraujot līdzekļus atvēlētajām mežsubsīdijām. Kas attiecas uz cūkgaļas kvalitāti, tad tie ir tikai apgalvojumi, jo te būtu vēlams ekspertu objektīvs vērtējums. Tātad, noslēdzot dažādus brīvās tirdzniecības līgumus, vispirms bija jāizveido iekšējā tirgus aizsardzības mehānisms, bet nu ir noticis otrādi, tāpēc lūdzam deputātu atbalstu šajā lietā, jo izskatīšanu vajadzētu veikt pēc iespējas operatīvākā veidā. Paldies par uzmanību.".
- 1999_01_21-seq30 language "lv".
- 1999_01_21-seq30 speaker Arnis_Kalnins-1935.
- 1999_01_21-seq30 mentions Q211.
- 1999_01_21-seq30 mentions Q191.
- 1999_01_21-seq30 mentions Q39731.