Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1999_01_14-seq2> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1999_01_14-seq2 type Speech.
- 1999_01_14-seq2 number "2".
- 1999_01_14-seq2 date "1999-01-14".
- 1999_01_14-seq2 isPartOf 1999_01_14.
- 1999_01_14-seq2 spokenAs 37.
- 1999_01_14-seq2 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti! Es runāšu par grozījumiem Budžetu un finansu vadības likumā, kuri, manuprāt, būtiski maina līdzšinējos valsts budžeta līdzekļu vadības politikas principus. Šis priekšlikums attiecas uz aptuveni 45 - 50 miljonus latu lielo finansu līdzekļu atlikumu valsts kasē, ar kuriem turpmāk finansu ministrs varēs brīvi rīkoties pēc saviem ieskatiem. Latvijas situācijā tā ir liela nauda. Tādēļ šobrīd likumā ir iestrādāti ierobežojumi, kuri amatpersonām aizliedz ar valsts naudu iesaistīties riskantos finansu darījumos spekulatīvā nolūkā. Tagad valdība ierosina no likuma izsvītrot šos ierobežojumus. Turklāt Valsts kase finansu ministra pilnvarojumā varēs slēgt darījumus ar tādiem nosacījumiem un uz tādiem termiņiem, kādi ministram tajā brīdī šķitīs izdevīgi. Ko tas nozīmē? Vienīgi to, ka ar šo balsojumu Saeima atbalstītu atteikšanos no līdzšinējās konservatīvās finansu vadības politikas. Nedz Andra Šķēles laikā, nedz Roberta Zīles laikā ministri necentās iesaistīt nodokļu maksātāju naudu riskantos darījumos nolūkā gūt lielāku peļņu. Līdzšinējās valdības brīvos valsts budžeta līdzekļus depozītu formā izvietoja galvenokārt Latvijas Bankā, un Latvijas Banka valsts budžetam maksāja refinansēšanas likmi. Tādējādi, pirmkārt, nodokļu maksātāju nauda netika pakļauta finansu riskam; otrkārt, budžets ieguva procentu maksājumus, un, treškārt, Latvijas Banka valdības politikas spiediena dēļ bija spiesta pazemināt refinansēšanas likmi, un tas savukārt ietekmēja uzņēmējiem labvēlīgā virzienā banku kredīta politiku. Uzskatu, ka arī turpmāk finansu vadības politikas mērķim visupirms ir jābūt valsts budžeta līdzekļu un nodokļu maksātāju naudas pārvaldīšanas un izvietošanas drošībai, nevis lielu naudas atlikumu veidošanai un naudas pelnīšanai procentu veidā, palielinot risku. Privātajā biznesā, no kura Godmaņa kungs kā bijušais bankas darbinieks ir atgriezies politikā, vēlēšanās pelnīt naudu ir apsveicama lieta. Taču vēlme miljoniem latu, nodokļu maksātāju naudu, pakļaut riskam, ieguldot šo budžeta naudu ārvalstu vērtspapīros vai pašmāju komercbankās, nav attaisnojama vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šāda rīcība būtu saistīta ar papildu finansiālā riska uzņemšanos un nelielie ieguvumi neatsvērtu iespējamos zaudējumus, kuri, iegādājoties ārvalstu vērtspapīrus, rastos, piemēram, valūtas kursa svārstību dēļ. Turklāt, ieguldot latus ārvalstīs, tie strādātu citu valstu, nevis Latvijas ekonomikas labā. Otrkārt, ieguldījumu diversificēšana un sadrumstalošana sīkākās investīcijās, strādājot ar vairākiem klientiem, Latvijas Bankas vietā ierobežotu Valsts kases rīcību, asignējot līdzekļus budžeta iestādēm. Īpaši tad, kad būtu runa par lielākām summām, kas savukārt atsevišķos gadījumos procentu pelnīšanas nolūkā aizkavētu maksājumus, kā tas, piemēram, visbiežāk mūsu valstī notiek ar pārskaitījumiem pašvaldībām. Visbeidzot trešais un pats galvenais - šī darbība mestu ēnu arī uz ministra reputāciju, jo tad mums turpmāk ar aizdomām būtu jāskatās uz katru ministra kontaktēšanos ar komercbanku pārstāvjiem, kuri pirms vēlēšanām tika apmaksājuši politisko partiju rēķinus. Tad mums būtu jājautā par to, pēc kādiem principiem ir izvēlēta konkrētā banka, kurā turēt valsts naudu, un jāuztraucas, vai tikai banku pārstāvji, apmeklējot ministru, nevēlas savas īstermiņa likviditātes problēmas risināt uz nodokļu maksātāju rēķina. Finansu ministra vēlmi bez Saeimas vienpersoniski izlemt šos jautājumus, kas saistīti ar valsts budžeta naudu, var salīdzināt ar uzņēmuma kasieri, kurš arī droši vien vēlētos ar uzņēmuma naudu rīkoties bez valdes vai padomes piekrišanas. Aptuveni tāpat kā tas “Unibankas” kasieris, kurš paslepus nesa ārā naudu no bankas un kopā ar draugiem spekulēja valūtas maiņas tirgū. Ja es nemaldos, tad to kasieri sauca Stūrāns. Katrā ziņā es negribētu, lai šo dokumentu vēlāk kāds nosauktu par Stūrāna vārdā nosaukto likumu. Es aicinu kolēģus, novēršot iespējamās blēdības nākotnē, palīdzēt jaunajam finansu ministram un saglabāt likumā esošos ierobežojumus, kuri aizliedz spekulēt ar nodokļu maksātāju naudu. Paldies par uzmanību.".
- 1999_01_14-seq2 language "lv".
- 1999_01_14-seq2 speaker Maris_Vitols-1972.
- 1999_01_14-seq2 mentions Q822919.
- 1999_01_14-seq2 mentions Q211.
- 1999_01_14-seq2 mentions Q687709.
- 1999_01_14-seq2 mentions Q511905.
- 1999_01_14-seq2 mentions Q7344798.
- 1999_01_14-seq2 mentions Q969701.