Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_12_17-seq231> ?p ?o. }

• 1998_12_17-seq231 type Speech.
• 1998_12_17-seq231 number "231".
• 1998_12_17-seq231 date "1998-12-17".
• 1998_12_17-seq231 isPartOf 1998_12_17.
• 1998_12_17-seq231 spokenAs 77.
• 1998_12_17-seq231 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kā otrā komisija ļoti rūpīgi iepazinās ar piedāvāto likumprojektu, skatīja šo likumprojektu divās komisijas sēdēs un analizēja tieši no valsts pārvaldes un pašvaldību viedokļa. Komisijas lēmums ir pozitīvs attiecībā uz šī likumprojekta tālāko virzību, bet jāsaka, ka šis pozitīvais balsojums tika panākts tikai ar vienas balss pārsvaru. Un tādēļ es vēlētos runāt par tiem motīviem, par kuriem mēs savas komisijas sēdē runājām, un paskaidrot, kādēļ nolēmām šo likumprojektu virzīt uz izskatīšanu pirmajā lasījumā un atbalstīt, un arī par tiem trūkumiem, ko mēs saskatām konkrētajā likumprojektā. Pirmkārt. Par to, kādēļ šis likumprojekts būtu nepieciešams. Pirmais un galvenais arguments, protams, ir tas, ka Latvijai kā Eiropas Savienības kandidātvalstij ir nepieciešams saskaņot savu likumdošanu ar Eiropas Savienības likumdošanu un šis likumprojekts tieši šādu procedūru arī paredz. Otrkārt, šis likumprojekts lielā mērā saistās ar likumu par valsts un pašvaldību pasūtījumiem, un, skatot šo likumprojektu un īpaši tos jautājumus, kas ir saistīti ar valsts un pašvaldību pasūtījumu uzraudzības institūciju darbību, šī likumprojekta sakarā radušās diskusijas varētu lielā mērā veicināt arī likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” pilnveidošanu. Tādi bija tie galvenie motīvi, kuru dēļ mēs galu galā atbalstījām šo likumprojektu. Bet tagad - par likumprojekta trūkumiem. Pirmkārt, īsti nav skaidrs, kas ir šī likuma subjekti. Tātad - kas ir tie uzņēmumi, uz kuriem attieksies šis likums. Ja mēs paskatāmies 1. pantā, tad redzam, ka te faktiski ir ļoti ierobežots skaits - tās ir lidostas, jūras ostas... Pasažieru pārvadājumi. Ir minēti, varētu teikt, zināmā mērā mistiski... regulējami uzņēmumi. Likumu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu mēs esam izņēmuši no Saeimas šodienas darba kārtības, bet arī tas likums, ja tas būtu ieguvis virzību šeit, Saeimā, neatrisinātu šo problēmu. Jo arī tie definējumi, kas ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likumprojektā, ir neskaidri, izplūduši. Un tas ir jau pirmais iemesls, kādēļ šis likums var radīt pretestību. Tātad noteikti ir vajadzīgs šis definējums. Un arī tās direktīvas, uz kurām atsaucas likumprojekta autori, būtu izmantojamas, lai šo definējumu padarītu skaidru, nepārprotamu un izsmeļošu un lai būtu skaidrs, kuras ir tās institūcijas vai kuri ir tie likumi, kas nosaka šos uzņēmumus, kas pakļauti šā projektējamā likuma darbībai. Otra problēma, kura varbūt nav tik specifiska, bet kuru tomēr vajadzētu šeit pieminēt. Tās Eiropas Savienības direktīvas, uz kurām mēs atsaucamies, praktiski nosaka, ka šajā sfērā regulējamie uzņēmumi vai valsts pasūtījumi, publiskie pasūtījumi, attiecas... ir piemērojami un regulējami tajā gadījumā, ja pasūtījums pārsniedz 400 000 ekijus. Šajā gadījumā likuma 4. 6. pants nosaka vēl papildu regulējumus, normas. Trešā lieta. Ļoti būtiska ir saistība ar astoto nodaļu, to, ka šis likumprojekts paredz publiskās iegādes uzraudzības biroja izveidošanu. Pati šī ideja nav pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām, tāda prakse ir arī Eiropas Savienības valstīs, taču pārsteidz tas vieglums, ar kuru likumprojekta autori ir piegājuši šīs problēmas risināšanai. Principā šādam birojam vajadzētu darboties kā tiesu varai piederīgai iestādei, un, ja mēs uzmanīgi iepazīstamies ar direktīvu tekstu, tad redzam, ka faktiski, ieceļot šī biroja amatpersonas, būtu piemērojamas tās procedūras, kuras attiecīgās valstis piemēro, ieceļot tiesnešus. Šajā gadījumā šī astotā nodaļa ir ļoti neizstrādāta, un būtu ļoti nopietni pārdomājams jautājums par to, kādā veidā šāds publiskās iegādes uzraudzības birojs būtu veidojams. Un pēdējā - ceturtā - problēma, kas ir saistīta ar šo likumprojektu. Un, es domāju, tā ir saistīta ne tikai ar šo projektu. Tāda problēma var arī gadīties, izskatot līdzīgus projektus, kurus mums ir nepieciešams saskaņot ar Eiropas Savienības likumdošanu. Šī problēma ir pašas šīs direktīvas. Direktīvas šobrīd Saeimā ir pieejamas tikai angļu valodā. Protams, ja mēs runājam ar mūsu nacionālās valsts politiskās elites klasiķu vārdiem, tad jāteic, ka tie deputāti, kuri ir cītīgi mazgājuši zobus, cirtuši kārklus un, protams, mācījušies angļu vai franču valodu, spēj lielākā vai mazākā mērā izlauzties caur šiem direktīvu džungļiem. Taču, ja mēs cienām paši savu Valodas likumu un arī Vēlēšanu likumu (attiecībā pret valsts valodu ir viena vienīga prasība - ir jāzina valsts valoda), tad tomēr vismaz tām direktīvām, tām rekomendācijām, uz kurām mēs atsaucamies anotācijās un kuras ir pamatā, teiksim, līdzīgiem likumprojektiem, būtu jābūt valsts valodā. Būtu nepieciešams, lai Saeimas deputātiem tās būtu pieejamas valsts valodā. Kopumā es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu un noteikt ne pārāk īsu, bet pietiekami ilgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai attiecībā uz šā likumprojekta otro lasījumu un aicinu atbildīgo komisiju ļoti rūpīgi izturēties pret tiem priekšlikumiem un tām iebildēm, kuras mēs esam savā komisijā izteikuši.".
• 1998_12_17-seq231 language "lv".
• 1998_12_17-seq231 speaker Janis_Bunkss-1953.
• 1998_12_17-seq231 mentions Q822919.
• 1998_12_17-seq231 mentions Q211.
• 1998_12_17-seq231 mentions Q193089.
• 1998_12_17-seq231 mentions Q458.