Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_11_26_a-seq8> ?p ?o. }

• 1998_11_26_a-seq8 type Speech.
• 1998_11_26_a-seq8 number "8".
• 1998_11_26_a-seq8 date "1998-11-26".
• 1998_11_26_a-seq8 isPartOf 1998_11_26_a.
• 1998_11_26_a-seq8 spokenAs 37.
• 1998_11_26_a-seq8 spokenText "Godājamais Valsts prezident! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Viesi! Vēlēšanu rezultāti un trīs labējo partiju vairāk nekā 60% iegūtās vietas Saeimā ļāva cerēt, ka Latvijā izveidosies stabila un ilglaicīga valdība, kas varētu panākt ne vien virzību uz Eiropas Savienību, bet arī atvērt jaunu lappusi Latvijas un Krievijas attiecībās. Cerības diemžēl joprojām paliek tikai cerības. Vai šai valdībai tomēr nav citi, slēpti iemesli, un, ja ir, tad kādi? Nevis tikai vēlme izveidot valstī mazākumvaldību. Kas liek stabilas valdības vietā veidot šaubīgas kombinācijas, cerot uz Tautas saskaņas partijas un Latvijas Sociāldemokrātu apvienības atbalstu, veidot valsti, ko nevar izdarīt bez Rubika piekrišanas? Pārsteidz cinisms, ar kādu šī valdība faktiski ir izveidota. Visu valsts finansu līdzekļu kontrole un visas jaunās ministrijas faktiski nonāk “Latvijas ceļa” kontrolē, un mēs faktiski varam teikt, ka tā ir “Latvijas ceļa” valdība. Valdība ir izveidota, ievērojot to, ka Ministru prezidenta amats, ārlietas, finanses, satiksme, Valsts ieņēmumu dienests un arī zemkopība ir “Latvijas ceļam”. Valdība tiek veidota pēc principa: ““Latvijas ceļam” - naudas plūsma, “Tēvzemei un Brīvībai” - tikai bungas, taurītes un jūsma. ” Daži vārdi par valdības deklarāciju. Protams, katra valdība turpina paplašināt, spert platāku soli, uzlabot un tā tālāk. Šajā sadaļā nebūtu pret ko iebilst, bet mani interesē dažas konkrētas lietas, kuras es gribēju atrast šajā deklarācijā: vai šī valdība turpinās arī daudz ko pozitīvu, kas ir darīts līdz šim? Mani interesē dažas konkrētas problēmas, tāpēc laika trūkuma dēļ es neanalizēšu visu deklarāciju. Sākšu ar pirmo sadaļu, kura uzreiz beidzas ar alkohola problēmu. Tur ir teikts, ka Ministru kabinets adaptēs Eiropas Savienības valstu praksi alkohola jomā. Eiropas Savienības valstis ir mūsu kaimiņvalstis - Zviedrija un Somija, un pirmais, kas šajās valstīs ir un ko ļoti labi zina valdības sastādītājs Krištopana kungs, ir tas, ka tur neļauj cilvēkiem nodzerties sestdienās un svētdienās un arī no rīta līdz vēlam vakaram. Ne tā, kā tas ir Latvijā. Vili Krištopana kungs! Ja jūs atsaucaties uz Eiropas Savienības praksi, tad jums vajag skaidri definēt, ka jūs atbalstāt līdzšinējo praksi Latvijā, kur šie veikali strādā nepārtraukti, - pretēji tam, kā tas ir Eiropas Savienības valstīs. Ja ne, tad nevajag šeit pieminēt Eiropas Savienību! Kultūra - izstrādāt valsts programmu reālai kultūras decentralizācijai, kas radītu juridiskus un finansiālus priekšnoteikumus... un tā tālāk. Šādi priekšnoteikumi valdībā jau tika izstrādāti. Kā mēs atceramies, savā laikā valdība pieņēma lēmumu par Kultūrkapitāla fondu, kur pirmo reizi minēja nepieciešamību atdalīt šo kultūras administrēšanu no ierēdņu iegribām. Valdības lēmumā tika apstiprināta prasība, noteikti procenti no akcīzes nodokļa, līdz ar to pirmo reizi pēckara Latvijā bija iespēja radīt tiešām visus priekšnoteikumus, lai tiktu decentralizēta šī kultūras attīstība, lai nebūtu kultūrkapitāla pārmaiņu, lai kultūras iestādes nepārtraukti nebūtu atkarīgas no valsts ierēdņiem. Diemžēl nākošā valdība šo Kultūrkapitāla fonda ideju ir pilnīgi sagrāvusi, atstādama šo iestādi jeb fondu pilnībā ierēdņu pakļautībā, kas izraisīja visas šīs diskusijas par attiecīgu Kultūrkapitāla fonda tiesību sašaurināšanu, par it kā nespēju pārvaldīt savus īpašumus, un tā visa rezultātā kultūra kā parasti paliek tikai tai iedalītajā lomā. Jā, vēl par sabiedrisko kārtību. Te ir sadaļa “Sodu politika”, ko es izlasīju ar lielu interesi. Un šeit mani interesē konkrēti tas, kāda tad būs jaunās valdības attieksme pret nāves sodiem. Mēs zinām, ka Eiropas Savienībā, saglabājot nāves sodu, mēs nekādā veidā nevaram iekļūt. Es neaģitēju šeit ne par, ne pret, es tikai gribētu redzēt valdības nostāju šajā jautājumā, un es ceru, ka Krištopana kungs paskaidros sīkāk, kāda tad ir valdības politika attiecībā uz nāves sodu. Runājot par ārpolitiku, kā prioritāte tika minēta gatavība turpināt iepriekšējo valdību kursu, ievērot prioritātes attiecībā uz Eiropas Savienību, NATO, reģionālo sadarbību, Krieviju, un tad man ienāca prātā viena partija, kura jau ir pazudusi, tātad Demokrātiskā partija Saimnieks, kuras ārpolitiskā koncepcija bija tāda - uzturēt labas attiecības ar Rietumiem, vienlaicīgi ar seju pagriežoties pret Austrumiem. Nevar vienlaicīgi būt prioritātes uz visām debespusēm, un šeit es gribētu jums, Krištopana kungs, nocitēt Ilvesa sacīto, kas bija publicēts mūsu laikrakstos. Ko tad saka bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Ilvess: “Mēs rīkojamies atšķirīgi no Latvijas. Es apmeklēju tikai Eiropas Savienības valstis un neapmeklēju citas valstis, izņemot Amerikas Savienotās Valstis. Es aizmirsu gan par Āziju, gan par Latīņameriku, gan par Āfriku. ” Tad, kad šeit, Latvijā, notika referendums un kad šā referenduma rezultāti parādīja, ka cilvēki Latvijā, neskatoties uz to, ka viņi atbalsta iepriekšējās Saeimas grozījumus, tomēr ir nobažījušies par esošo situāciju, bet, saprazdami nepieciešamību integrēties Eiropas Savienībā, zināmā mērā ir arī piekāpušies Rietumu spiedienam, tad ārlietu ministrs tā vietā, lai aizbrauktu uz šīm Eiropas Savienības valstīm un aģitētu par Latvijas iekļaušanu Eiropas Savienībā, devās uz arābu valstīm. Acīmredzot tur būtu tā īstā vieta, lai apspriestu šīs Latvijas problēmas integrācijai Eiropas Savienībā. Sadaļā par ārpolitiku mēs varam lasīt, ka vēstniecības visās Eiropas Savienības valstīs tiks atvērtas līdz 2001. gadam. Tas ir tā dīvaini. Mēs sakām, ka jau šogad mēs gribējām panākt, lai sāk sarunas ar Latviju, bet vienlaicīgi rakstām Eiropas Savienībai, ka vēstniecības atvērsim līdz 2001. gadam. Var būt, ka tas ir kāds pārpratums, var būt, ka šeit ārlietu ministrs paskaidros sīkāk, ko viņš ar to ir domājis. Runājot par Krieviju (varbūt tas ir veselas atsevišķas dienas vērts temats), es gribētu pakavēties tikai pie laikrakstā “Diena” publicētās Džordža Šabada intervijas, kur viņš saka, ka galu galā acīm redzams, ka Krievijas attīstības scenārijs ir sadalīšanās vairākos valstiskos veidojumos: Čečenija, Tālie Austrumi, Kaļiņingrada, Pēterburga, citi Krievijas reģioni, Tatarstāna. Acīmredzot Latvijas Ārlietu ministrija ir pēdējā, kas pamanīja šo jauno tendenci, jo mēs joprojām runājam tikai par to, ka jāsper platāks solis, jāuzlabo šīs attiecības, un tā joprojām. Runājot par ārpolitiku, varbūt Krištopana kungs atbildēs uz kādiem trim vai četriem elementāriem jautājumiem. Kāda ir Latvijas ārpolitikas stratēģija šajā situācijā, kurā Krievija acīmredzot tiešām sadalās reģionos? Ar kādiem reģioniem mēs sāksim sadarboties vispirms un ar kādiem vēlāk? Kurš ir atbildīgs par neveiksmīgajām attiecībām ar Vāciju un Krieviju līdz šim? Ar ko Latvija ir visciešākajās kaimiņattiecībās, ja mēs zinām, ka Igaunijai tās ir ar Somiju, bet Lietuvai tās ir, teiksim, ar Poliju? Kāpēc netika vēl līdz šim atvērtas vēstniecības visās Eiropas Savienības valstīs? Kāpēc nav nosprausta robeža ar Lietuvu? Kāpēc nav atrisināts vēstniecību īpašuma tiesību jautājums ar Krieviju? Un pēdējais. Es varētu saprast, ka mazākuma valdība attaisnos sevi, jo viņa varbūt tiešām ir profesionāļu valdība... Es gribētu arī dzirdēt no Krištopana kunga paskaidrojumu, kā izpaudīsies šīs profesionāļu valdības profesionālisms. Es tiešām negribu apšaubīt to, ka varbūt Krasta kungs ar Birkava kungu atvērs jaunu lappusi attiecībās ar Krieviju un Eiropas Savienību, bet jautājums ir - kāpēc tas netika izdarīts līdz šim? Es gribētu ticēt, ka Krištopana kungs atvērs jaunu lapaspusi zemkopībā. Es gribētu ticēt, ka Šlesera kungs atvērs jaunu lapaspusi izglītībā... piedošanu, ekonomikā... laikam varētu arī izglītībā, jo jauniem cilvēkiem ir jāredz labs paraugs, ka var ar entuziasmu un centību tiešām mūsu valstī gūt zināmus panākums. Var būt, ka Jurdža kungs, būdams ārsts, atvērs jaunu lapaspusi iekšlietās un varēs “spīdēt” ar šo profesionālismu. No vienas puses, tas ir komiski. No otras puses, tas ir skumji. Nav ne profesionālas valdības, ne skaidras koncepcijas. Vai tiešām īslaicīga pagaidu valdība atsevišķu sponsoru savtīgo mērķu apmierināšanai? Tādā gadījumā man tiešām ir žēl Krištopana kunga. Tautas partija joprojām ir gatava atbalstīt vairākuma valdību, bet nekādā gadījumā neielaidīsies šaubīgās kombinācijās, veidojot ideoloģiski neskaidrus un neprofesionālus, politiski bezatbildīgus mazākuma veidojumus. Aicinu deputātus, sevišķi “Tēvzemei un Brīvībai” deputātus, nesteigties ar atbalsta izteikšanu, jo vēl joprojām ir iespējas izveidot stabilu vairākuma valdību, strādājot kopā “Tēvzemei un Brīvībai”, “Latvijas ceļa” un Tautas partijas deputātiem. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 1998_11_26_a-seq8 language "lv".
• 1998_11_26_a-seq8 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q822919.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q211.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q37.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q191.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q193089.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q458.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q33.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q159.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q15628977.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q7184.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q183.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q36.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q34.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q1250133.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q3899540.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q1829.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q2021893.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q2337323.
• 1998_11_26_a-seq8 mentions Q29552.