Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_11_26_a-seq29> ?p ?o. }

• 1998_11_26_a-seq29 type Speech.
• 1998_11_26_a-seq29 number "29".
• 1998_11_26_a-seq29 date "1998-11-26".
• 1998_11_26_a-seq29 isPartOf 1998_11_26_a.
• 1998_11_26_a-seq29 spokenAs 125.
• 1998_11_26_a-seq29 spokenText "Augsti godātais Valsts prezident! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Latvijas Sociāldemokrātu apvienība, protams, ir konstatējusi ļoti vienkāršu lietu, ka šī valdība nav mūsu valdība, ka šī valdības deklarācija, protams, nav mūsu valdības deklarācija. Esam konstatējuši to, ka tā nav ideāla kā valdība, un arī to, ka nav ideāla šī valdības deklarācija. Mums, Saeimas deputātiem, tik tiešām šodien ir piedāvājums tā vai citādi izšķirties balsojumā par politisko simpātiju. Mēs jau esam konsultējušies arīdzan ar Saeimas juristiem, ka tas ir iespējams. Un tādā gadījumā opozīcija, kurai šeit ir 54 balsis, var rīkoties saskaņā ar savām idejām un atbalstīt tos kandidātus, kas viņiem ir tuvāki. Tas ir viens mūsu priekšlikums, un tas ir jāapsver. Nākamais, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka, ja šāda, teiksim, opozīcijas nostāja nav vienota, tad ir pilnīgi likumsakarīga lieta, ka šodien tā vai citādi, ar vienām vai ar otrām balsīm, top mazākuma valdība, un tad visi tie runu plūdi tā vai citādi sanāk uz dzirnavām tukšgaitā. Tas ir mans viedoklis, un domāju, ka arī sociāldemokrātu frakcija, ja nebūs šā politisko simpātiju balsojuma, attiecīgi sanāks kopā pēc starpbrīža, ko mēs pieprasīsim, un tad mēs vēlreiz lemsim (jo mums frakcijā ir dažādi viedokļi), kurš viedoklis gūs pārsvaru; mēs balsojumā arī attiecīgi izšķirsimies, kā rīkoties - vai atbalstīt un balsot “par” vai neatbalstīt, vai atturēties, vai nebalsot. Tāds ir mūsu viedoklis. Es šeit vēl gribētu teikt sekojošo: kad mēs runājam par vienotu ideoloģiju Saeimā, tad es gribētu uzsvērt, ka diez vai tā var būt vienota, jo mēs ar šo ideoloģiju saprotam partejisku ideoloģiju. Pretējā gadījumā es neizprotu tās sadursmes, kas referenduma laikā bija starp “Latvijas ceļu”, “Tēvzemei un Brīvībai”, starp Tautas partiju un “Tēvzemei un Brīvībai”. Un man tad būtu arī grūti saprast, kāpēc arī sociāldemokrātu partijā bija dažādi viedokļi vienā vai otrā jautājumā. Un mēs, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, galarezultātā pieņēmām... ir runa par sirdsapziņas balsojumu, tas ir, katra partijas biedra pārliecības balsojumu... aicinājām visus savas partijas biedrus atbalstīt referenduma sarīkošanu. Diemžēl kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai” to tā īsti pat neievēroja. Un tajā brīdī, kad bija nepieciešams sabiedrībā godājamu cilvēku atbalsts, arī Rišards Labanovskis izteica savu viedokli; šo viedokli izteica gan televīzijā, gan radio, gan presē vēl vairāki citi Saeimas deputāti, kas šeit ir no sociāldemokrātiem. Minēšu viņus: Imants Burvis, Viola Lāzo... Un arī es. Mēs bijām par šo grozījumu atcelšanu, mums bija sava nostāja. Citiem kolēģiem bija citāds viedoklis. Tā ka es šeit gribētu runāt par to, ka, ja mēs runājam par kādu ideoloģiju, tad mums neapšaubāmi ir jārunā par valstisku ideoloģiju, un šajos pamatos mēs neapšaubāmi esam vienoti, jo citādāk jau mēs nevaram vērtēt 18. novembra ideoloģiju, kas ir šīs valsts pamatā, kuru savulaik veidoja sociāldemokrāti, Zemnieku savienība un citas partijas. Un šīs partijas, kas Saeimā ir pārstāvētas, tā vai citādi savā absolūtajā vairākumā atbalstīja šo ideoloģiju. Mēs šeit nenākam ne ar naidu, ne ar dusmām, un šinī gadījumā arī uz šo balsojumu (mēs vēlāk precīzi izšķirsimies, kāds tas būs) mēs neejam ar mīlestību. Bet mēs šeit esam nākuši ar darbu un savu attieksmi - aktīvu attieksmi. Mums ir patīkami redzēt, ka mūsu kolēģi arī šajā diezgan, nu, teiksim, bargajā izšķiršanās brīdī nav zaudējuši humora izjūtu. Un tas ir labi. Un vēl es gribētu mazliet pieminēt tās programmas, kuras mēs visi kā politiķi nesām Latvijas tautai un kuras tā vai citādi ir pārsteidzoši tuvas - pārsteidzoši tuvas! -, un man kā sociāldemokrātam ir grūti kādai no šīm vēlēšanu programmām iebilst. Ļoti, ļoti grūti. Un tad es atceros, ka tad, kad mēs gatavojamies vēlēšanām, vēlētāju prasības gandrīz vienmēr arī ir priekšplānā, bet vēlāk nereti gadās citādi. Un tāpēc es uzskatu, ka, vadoties pēc šīm vēlēšanu programmām, mūsu potenciālajai sadarbībai gandrīz vai vispār nebūtu robežu. Ja mēs vadāmies pēc tā vārda, ko devām tautai vēlēšanu dienā, kad viņa izšķīrās, par kuriem kandidātiem viņa balsos un kuri pārvarēs šo 5 procentu barjeru. Nu varbūt minēšu tās... Kas attiecas uz “Tēvzemei un Brīvībai” vēlēšanu programmu, man būtu iebildumi tikai pret vienu teikumu - un tikai daļēji. Viņi raksta: tikai privātīpašums. Es nu gan nezinu tādu valsti, kur būtu tikai privātīpašums, tā ir mana piebilde. Un tālāk viņi turpina: un sociāli atbildīga tirgus ekonomika. Nu tas jau ir tas pats, ko sociāldemokrāti visās Eiropas Savienības valstīs īsteno. Pret to mums iebildumu vispār vairs nav. Ja mēs paskatāmies kaut vai uz to vēlēšanu programmu, kura bija Tautas partijas, tad man neliela iebilde būtu pret vienu teikumu - un arī tikai neliela iebilde. Tā iebilde būtu šāda. Tur, kā es redzu, ir teikts: aizstāvēsim ģimenes privāto īpašumu. Piekrītu. Bet varbūt arī indivīdu neaizmirsīsim? Es domāju, ka tas ir aizmirsts. Bet nu reāli tas pārējais... . Es tur neredzu nevienu tādu lietu, zem kuras es nevarētu parakstīties un pēc tam parādīties vēlētāju acu priekšā un teikt: jā, tās ir labas lietas. Tā ka es domāju, ka mūs diemžēl šķir nevis tās programmas, ko mēs esam snieguši vēlētājiem, bet tās programmas, kuras mēs neesam vēlētājiem rādījuši, kuras varbūt esam pieņēmuši savu partiju rindās. Kaut gan man nav pārliecības, ka arī tās būtu tik pretrunīgas... Tas būtu viens jautājums. Un tāpēc mans priekšlikums pirms šī izšķirošā balsojuma par uzticību vai neuzticību Vilim Krištopanam, par Ministru kabineta apstiprināšanu, ir, protams, domāt valstiski. Un tā vai citādi mums būs jāņem vērā vesela virkne lietu. Ja jau nav iespējama šī opozīcijas vienotība, vai ir likumsakarīga mazākumvaldība? Man šķiet, ja nav šīs vienotības, tad tā ir likumsakarība. Nākamais. Ja Vili Krištopanu neapstiprina Ministru prezidenta amatā, tad situācija ir skaidra: tad vai nu “Tēvzemei un Brīvībai”, vai Tautas partija ir nākamie kandidāti uz Valsts prezidenta piedāvājumu veidot nākamo Ministru kabinetu. Un, ja nu arī tos neapstiprināsim, ko tad mēs darīsim? Tādā gadījumā skatīsimies tālāk. Bet var būt, ka Valsts prezidents izšķirsies par radikālāku soli. Varbūt, viņam atbildot, Saeimas deputātu vairākums gribēs izšķirties par vēl radikālāku soli un domāt, kā pirms termiņa atsaukt Valsts prezidentu. Es domāju, ka tas viss nesola mums neko labu - nedz mūsu starptautiskajam prestižam, nedz mūsu politiķu prasmei par kaut ko principā vienoties. Es vienmēr esmu teicis - ja “Latvijas ceļš” var vienoties ar Tautas partiju, tad sociāldemokrātu neatrašanās valdībā ir absolūti objektīva realitāte. Tad tā ir neizbēgama. Un, es domāju, tas ir skaidrs arī no visa šī... Par valdības deklarāciju. Es gribētu piebilst vēl arī to, ka tā vai citādi ir tāda mazliet miglaina nostāja attiecībā uz minimālo darba algu un tās paaugstināšanas iespējām, un vidējo vecuma pensiju. Bet mēs kā sociāldemokrāti jau nedomājam... Nedomājam par to, ka, ja valdība tiks apstiprināta, tad šīm 54 balsīm tā vai citādi vairs nebūs ietekmes uz mazākuma valdību. Un tad, ja mūs neapmierinās kāda ministra rīcība, mēs viņu aicināsim nākt šeit priekšā un lūgsim atbildēt Saeimas deputātiem un tautai. Un tad mēs redzēsim, kas būs, tā teikt, palicis azotē un kas nav ietverts valdības deklarācijā. Kaut gan, protams, labāk būtu, ka tās vēlmes pēc tautas labklājības paaugstināšanas tomēr būtu samērīgas ar tām ekonomiskajām iespējām, kādas ir mūsu valstī. Tas būtu nepieciešams. Un vajadzētu arī atcerēties to, ka ir vesela virkne tādu problēmu, kādas rodas Latvijas Republikas iedzīvotājiem gan sakarā ar komunālajiem un īres maksājumiem, gan sakarā ar šiem īres “griestiem”. Ka tā vai citādi mums būs jāiet tas ceļš, ko Igaunija jau ir gājusi. Tas ir, šiem maksājumiem nevajadzētu būt vairāk par vienu trešdaļu no ģimenes budžeta. Ar piebildi: ja ir kaut kāda norma to kvadrātmetru skaitam, kas ir paredzēti vienam cilvēkam. Divpadsmit, astoņpadsmit kvadrātmetri, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā. Protams, visi šie skaitļi ir mainījušies. Bet šī situācija ir principiāli ļoti svarīga. Tā ka jautājums par valdības likteni tā vai citādi ir opozīcijas rokās. Kā opozīcija rīkosies, tā būs. To visi vērtēs un redzēs. Paldies par uzmanību.".
• 1998_11_26_a-seq29 language "lv".
• 1998_11_26_a-seq29 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 1998_11_26_a-seq29 mentions Q822919.
• 1998_11_26_a-seq29 mentions Q211.
• 1998_11_26_a-seq29 mentions Q37.
• 1998_11_26_a-seq29 mentions Q191.
• 1998_11_26_a-seq29 mentions Q193089.
• 1998_11_26_a-seq29 mentions Q8436.
• 1998_11_26_a-seq29 mentions Q1807079.
• 1998_11_26_a-seq29 mentions Q1250133.
• 1998_11_26_a-seq29 mentions Q3899540.
• 1998_11_26_a-seq29 mentions Q944216.
• 1998_11_26_a-seq29 mentions Q16358049.
• 1998_11_26_a-seq29 mentions Q9368847.
• 1998_11_26_a-seq29 mentions Q9325067.