Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_11_26_a-seq2> ?p ?o. }

• 1998_11_26_a-seq2 type Speech.
• 1998_11_26_a-seq2 number "2".
• 1998_11_26_a-seq2 date "1998-11-26".
• 1998_11_26_a-seq2 isPartOf 1998_11_26_a.
• 1998_11_26_a-seq2 spokenAs 77.
• 1998_11_26_a-seq2 spokenText "Godātais Saeimas Prezidij! Godātie 7. Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Latvijas tauta un mūsu valsts stāv uz jauna gadsimta un jauna gadu tūkstoša sliekšņa. Mums ir prieks par savas dzimtenes neatkarību. Mēs esam lepni par atgūtajām tiesībām pašiem lemt mūsu valsts likumus un noteikt tās nākotni. Mums jābūt pārliecinātiem par savām spējām piepildīt mūsu ieceres. Taču vienlaikus ar šo prieku un lepnumu mēs izjūtam bažas, vērojot mums cieši blakām pulsējam šī gadsimta beigu pasauli, savā labklājībā un tehnokrātiskajā varenībā žilbinošu un pašpārliecinātu. Kopā ar šo pasauli Latvija ieies nākamajā gadu tūkstotī. Tā vairs nav un nebūs tikai krāšņa bildīte žurnālā, televizora ekrānā pavīdējusi tālas un mums svešas dzīves aina. Mūsdienu pasaule ir atvērta Latvijai, un mēs esam atvērti tās gudrībai, bagātībām, bet arī tās pārbaudījumiem. Mēs vēlamies iekļauties modernajā Rietumu pasaulē. Mēs vēlamies atrast savu vietu mūsu kontinenta valstu kopībā, taču mūs nomāc bailes mūžam palikt nabaga radinieku un otrās šķiras eiropiešu lomā. Es bieži jautāju sev, vai Latvija spēs panākt savus bagātos kaimiņus Rietumos, nodrošināt mūsu tautai saimniecisku uzplaukumu un politisku drošību. Vai modernajā pasaulē mēs spēsim saglabāt savas esības pamatu, savas saknes - latviešu tautas dzīvesziņu? Un es atbildu sev - jā, tas ir iespējams. Kopš pirmajām Latvijas pašnoteikšanās dienām, kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas brīža mūsu tauta, tās izraudzītā likumdevējvara un valdības ir strādājušas, lai šie vispārnacionālie mērķi tiktu sasniegti. Ir paveikts liels darbs, taču ne vienmēr tā darītāji par savu veikumu ir saņēmuši līdzpilsoņu atzinību. Dažkārt vienīgais uzmundrinājums bijis mūsu aizrobežu draugu un atbalstītāju uzslavas. Esmu ļoti pagodināts, ka šobrīd Saeimas zālē mani klausās agrākie Latvijas valdību vadītāji un to ministri. Es pateicos viņiem par valsts labā padarīto un solu, ka jaunā valdība godprātīgi turpinās savu priekšteču darbu. Saņemot no Valsts prezidenta uzaicinājumu izveidot Ministru kabinetu, es izvirzīju sev mērķi radīt tik saliedētu, lietpratīgu un pieredzējušu valdību, cik vien tas ir iespējams šajā sarežģītajā politiskajā situācijā, kad priekšvēlēšanu cīņu laikā notika asa uzskatu konfrontācija. “Latvijas ceļa”, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Jaunās partijas sadarbība un savstarpējā uzticēšanās padarīja šādas valdības izveidi par iespējamu. Tomēr uzskatu, ka triju partiju veidotā labēji centriskā koalīcija nav slēgta citiem politiskajiem spēkiem. Esmu pārliecināts, ka mums izdosies sev piesaistīt jaunus koalīcijas vai sadarbības partnerus. Tāpēc arī šodien valdībā visi posteņi vēl nav aizpildīti. Turklāt “Latvijas ceļš” šī mērķa vārdā ir gatavs atteikties no šobrīd mūsu pārziņā esošajiem ministru amatiem, ja tas būs nepieciešams. Godātie klātesošie! Raksturojot manis izveidotā Ministru kabineta darba ieceres, es atļaušos taupīt laiku un nelasīšu jums tagad no Saeimas tribīnes visu valdības deklarācijas tekstu, tas jums ir pieejams kopš vakardienas. Esmu pārliecināts, ka esat ar šo dokumentu iepazinušies. Valdības deklarāciju veido pamattēzes par valsts turpmāko virzību tuvākajos gados. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka valdības deklarācija pirmām kārtām ir politisks dokuments, nevis rīcības plāns. Pēc Ministru kabineta apstiprināšanas mēs tā pirmajās simts darba dienās izstrādāsim detalizētu valdības un katras ministrijas darba programmu 1999. gadam un precīzu rīcības plānu turpmākajiem četriem gadiem. Taču galvenie Ministru kabineta uzdevumi ir skaidri zināmi katram Latvijas iedzīvotājam - tautas labklājība, tautsaimniecības attīstība, valsts drošība. Tieši šo uzdevumu īstenošanai mēs, gandrīz visi šeit klātesošie, 3. oktobra vēlēšanās esam saņēmuši valsts pilsoņu uzticības mandātu. Latvijas tautas labklājības pamats ir tautsaimniecības attīstība. Tāpēc es runāšu par svarīgāko, kas to nodrošina. Mēs neatkāpsimies no stingras finansu disciplīnas. Valdība nepieļaus valsts iestādēm tērēt vairāk, nekā pelna budžets, un sargās nacionālās valūtas stabilitāti. Ne vienreiz vien es esmu teicis, ka Latvijas tautas labklājības pamats ir stabils lats, zema inflācija un centrālās bankas neatkarība. Šāda politika kopā ar valsts budžeta investīciju programmas palielinājumu un Latvijas preču un pakalpojumu veicināšanu nodrošinās mūsu iedzīvotājiem jaunas darba vietas visā valstī. Tāpēc tiks īstenota konservatīva valsts finansu politika, kas nodrošinās tālāku inflācijas tempa samazināšanos, nepieļaujot budžeta finansu deficītu un vienlaicīgi nodrošinot budžeta īpatsvara pakāpenisku samazināšanos iekšzemes kopprodukta apjomā un valsts investīciju īpatsvara palielināšanos budžeta izdevumu daļā. Tikai tādā veidā mēs pārvarēsim problēmas, ko rada ekonomiskā krīze kaimiņvalstī. Tieši tāpēc par finansu ministru esmu aicinājis Ivaru Godmani, kurš savu pieredzi un nelokāmību ir apliecinājis mūsu valsts visgrūtākajos brīžos. Mēs nodrošināsim pilnīgu atklātumu un caurspīdīgumu lielo valsts uzņēmumu privatizācijā. No vienas puses, ievērosim patērētāju intereses. No otras puses, mēģināsim atvērt tirgu, liberalizēsim pakalpojumu sniedzēju tirgu un radīsim konkurenci, kur vien tas ir iespējams. Tiks veikti pasākumi uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā, īpaši nodrošinot mazā un vidējā biznesa attīstības iespējas, lai ievērojami palielinātu tā īpatsvaru iekšzemes kopproduktā. Viens no valdības sociālās drošības politikas akūtākajiem uzdevumiem ir pieņemt un ieviest nabadzības novēršanas programmu, nodrošinot katram valsts iedzīvotājam pieejamu augsti kvalitatīvu izglītību un veselības aprūpi, atvieglotus kredītus mājokļa iegādei un studijām augstskolā. Atbilstoši Eiropas Padomes rekomendācijām šajos četros gados tiks paaugstināti valsts pabalsti ģimenēm. Kas attiecas uz pensiju reformu, tā tiks pabeigta 2000. gadā, uzsākot fondētās pensiju sistēmas ieviešanu. Izmaiņām pensiju likumā jāatbilst dažiem principiem, kas ir iekļauti deklarācijā, lai mainītu Pensiju likumu. To var mainīt tikai tad, ja tas ir saskaņots ar valdību veidojošajām frakcijām un ja to atbalstu valdība. Nekā citādāk! Ministru kabineta darba svarīgāk�� prioritāte ir labi sagatavoties Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienībā. Lai to panāktu, ir izveidots speciāls Ministru prezidenta biedra postenis. Lai efektīvāk piesaistītu un izmantotu ārvalstu finansu resursus, ir izveidots ministra postenis sadarbībai ar ārzemju finansu organizācijām. Valdība turpinās iesākto ārpolitisko kursu un saglabās ārpolitiskās prioritātes - integrāciju Eiropas Savienībā, NATO, aktīvu reģionālo sadarbību un labas attiecības ar Krieviju. Kā Ministru prezidents es uzņemšos personīgu atbildību par Latvijas un Krievijas Federācijas attiecību sakārtošanu un nostiprināšanu. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas man tā labā ir jāizdara, - pēc iespējas drīzākā laikā ir jāorganizē tikšanās ar Krievijas valdības vadītāju. Lai stiprinātu Latvijas drošību, valdībai 1999. gadā aizsardzības budžeta izdevumi ir jāpalielina līdz vienam procentam no iekšzemes kopprodukta ar mērķi nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku attīstību. Jāturpina attīstīt sadarbības programmas ar NATO, panākot Latvijas Nacionālo bruņoto spēku savietojamību ar starptautiskajām drošības struktūrām konsekventai Latvijas drošības mērķa - pilntiesīgas dalības NATO - sasniegšanai. Ārpolitikā arī turpmāk mēs konsekventi aizstāvēsim mūsu valsts nacionālās intereses un vērtības, attīstot savstarpēji izdevīgas attiecības ar citām pasaules valstīm. Godātie klātesošie! Visu mūsu kopējais pienākums ir sargāt latviešu valodu un latvisko kultūru - latviešu tautas nākotnes un līdz ar to mūsu valsts neatkarības pamatus. Valdībai ir jānodrošina Valsts valodas likuma un Izglītības likuma iedzīvināšana un jānostiprina Valsts valodas inspekcija. Vienlaikus Ministru kabinetam ir stingri jāpārrauga naturalizācijas process un jāveicina Latvijas sabiedrības integrācija. Kā Ministru prezidents es pats personīgi pievērsīšu īpašu uzmanību trijām valdības darbības sfērām - zemkopībai, veselībai un izglītībai. Tieši šajās nozarēs, kurās ir iesaistīts milzīgs daudzums cilvēku un lieli līdzekļi, reformas ir iekavējušās gan tīri politisku, gan psiholoģisku iemeslu dēļ. Lemjot par Latvijas ekonomikas infrastruktūras sakārtošanu kā pamatu turpmākam ekonomikas uzplaukumam, mēs nedrīkstam aizmirst, ka šis svešvārds sevī ietver ne tikai sakarus, ceļus un elektrolīnijas, bet ka tas ir daudz plašāks jēdziens. Tajā pats galvenais ir mūsu brīnišķīgie, darbīgie cilvēki, un viņus mēs gribam redzēt veselus un izglītotus. Mūsu valdībai ir jānodrošina iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem iegūt kvalitatīvu izglītību, lai katrs cilvēks savu spēju un centības robežās varētu iegūt sev šodienas visvērtīgāko sākumkapitālu - zināšanas un izmantot tās savas labklājības vairošanai. Visiem pieejama izglītība ir Latvijas sabiedrības patiesas vienlīdzības pamats. Aicinu visus Saeimas deputātus, kas vēlas uzplaukumu un stabilitāti mūsu valstī, ar savu balsi atbalstīt šo valdību. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 1998_11_26_a-seq2 language "lv".
• 1998_11_26_a-seq2 speaker Vilis_Kristopans-1954.
• 1998_11_26_a-seq2 mentions Q822919.
• 1998_11_26_a-seq2 mentions Q211.
• 1998_11_26_a-seq2 mentions Q193089.
• 1998_11_26_a-seq2 mentions Q458.
• 1998_11_26_a-seq2 mentions Q159.
• 1998_11_26_a-seq2 mentions Q4459436.
• 1998_11_26_a-seq2 mentions Q7184.
• 1998_11_26_a-seq2 mentions Q662311.
• 1998_11_26_a-seq2 mentions Q2021874.