Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_11_26-seq18> ?p ?o. }

• 1998_11_26-seq18 type Speech.
• 1998_11_26-seq18 number "18".
• 1998_11_26-seq18 date "1998-11-26".
• 1998_11_26-seq18 isPartOf 1998_11_26.
• 1998_11_26-seq18 spokenAs 49.
• 1998_11_26-seq18 spokenText "FACE="Times New Roman" Cienījamo Prezidija vadītāj! Cienījamie deputāti! Runāšu, lai jums radītu zināmu drošības sajūtu attiecībā uz šo balsojumu. Ja mēs runājam par to, ka ieņēmumu avots, šajā gadījumā viens no galvenajiem ieņēmumu avotiem, ir akcīzes nodoklis, tad, protams, deputātiem ir jābūt informācijai par to, kā šis akcīzes nodoklis tiek pildīts. Vai, lūk, šī rezerve ir akcīzes nodoklī vai nav. (Man patlaban priekšā ir m FACE="Times New Roman" ateriāli par valsts budžeta izpildi attiecībā uz 1. novembri.) Un, ja mēs runājam par nodokļu ieņēmumiem, tad jāteic, ka akcīzes nodoklis ir 83,3% vietā, kam būtu jābūt pēc desmit mēnešiem, reāli izpildījies par 95%. Tas nozīmē, ka pārpilde ir vismaz 12%; t FACE="Times New Roman" ie, protams, ir vairāki desmiti miljonu, un tas principā acīmredzot dod iespēju izmantot šo avotu. Tas ir viens jautājums. Otrs. Vai nepastāv bīstamība, ka akcīzes nodoklis ir tas nodoklis, kurš oktobrī... es atvainojos, novembrī un decembrī būtu strauji krītošs un kura neizpilde novembrī un decembrī iznīcinātu to pārpildi, kas bija līdz 1. novembrim, un faktiski padarītu par neiespējamu šo papildu avotu? Man jāsaka, ka praktiski akcīzes nodoklis ir pašreiz no netiešiem nodokļiem tieši tas, kura izpildē mē s neredzam negatīvu tendenci - atšķirībā no uzņēmumu ienākuma nodokļa novembrī... oktobrī attiecībā pret septembri... un arī no pievienotās vērtības. Tā ka es domāju, ka šis avots ir izmantojams, un mēs neriskējam ģenerēt deficītu budžetā. Nākamais moments. Ja jūs paskatītos jūsu izdarītajos labojumos, tad redzētu, ka akcīzes nodoklis nav vienīgais avots, no kā šī nauda tiek ņemta lauksaimniecībai, lauksaimniekiem. Šeit ir vēl vairāki citi posteņi. Un tiem, kas varbūt pirmo reizi šo lietu skata cauri, es gr ibu teikt, ka tie pārējie posteņi... 350 tūkstoši, 210, 261... jūs redzat visos tajos... Finansu ministrija ir uzņēmusies atbildību tādā mērā, ka reāli seko šo posteņu attīstībai, šīs summas arī tur ir, un tās var izmantot. Bet es gribu pateikt vienu lietu . Es to atbalstītu ar balsojumu. Es tomēr nedomāju, ka to vajadzētu interpretēt kā tikai Tautas partijas aktivitāti. Faktiski lauku pašreizējo situāciju zina gandrīz vai visi deputāti, kas šeit ir, un es gribu teikt, ka šis ir lielākoties tāds solis, ko de putāti, parlaments, un, protams, arī valdība tik tiešām sper lauksaimnieku virzienā. Kā jūs atceraties, presē tika minēti zaudējumi. Es to lasīju, tie tika minēti, sākot pat no mīnus 200 miljoniem... Es dzirdēju, ko teica savulaik Dilbas kungs, tad bija pa rlamentārā sekretāra informācija par 45 miljoniem, tad bija 30 miljoni, tie bija cipari, kas faktiski nav reāli atrodami bez budžeta deficīta ģenerēšanas. Bet ir viena problēma, viens jautājums, kurā es nepiekrītu Bērziņa kungam, un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo principu faktiski neiestrādāja. Tā ir šāda problēma: vai mēs varam šajā brīdī tik tiešām par katru hektāru, ja mēs runājam par rudziem un kviešiem, noteikt precīzu skaitli - 24, 27? Tā ir zināma problēma. Ja mēs tādu nosaukumu šeit ie liksim, tad mēs, cienījamie deputāti, varam “ieģenerēt” stipru problēmu. Latvijā uzskaite par ziemāju sēju, lai cik arī laba tā būtu... Ņemsim vērā to, ka viena daļa teritorijas jau ir zem sniega, tas viss ir apsnidzis. Otrs. Mēs varam uzticēties pašvaldīb u vadītājiem, ka viņi precīzi uzskaitīs apsēto, bet ņemsim vērā, ka pašvaldību vadītāji šajā brīdī ar šo naudu nav saistīti un neviens pašvaldību vadītājs, tā teikt, neies pret saviem lauksaimniekiem, uzrādot mazāku skaitli, nekā būs apsēts, drīzāk varētu būt runa par maksimumu. Un man ir bailes, ka, ja mēs šeit ieliksim šo principu, ka ir runa par hektāru, mēs “uzģenerēsim” problēmu gan Zemkopības ministrijai, gan valdībai, gan, patiesību sakot, arī parlamentam. Tāpēc mans priekšlikums ir šāds - sniegt šo atbalstu lauksaimniekiem. Valdībai turpmāk acīmredzot ir jāizvēlas princips, ko darīt šādos absolūtos, grūtos laika apstākļos, un te ir pareizie priekšlikumi, acīmredzot par sējumu apdrošināšanu... un atbalstījumi... Jo ir viens negatīvs moments šajā balso jumā, un es gribētu, lai jūs saprastu to līdz galam. Šis balsojums - ir runa par iesēto graudaugu hektāru - nav saistīts ar to, cik no šā hektāra pēc tam novāc graudaugu un kāds ir ražas rezultāts. Tāpēc es esmu pret to, ka šo principu padarītu par regulār u. Jāatrod cits variants, kā atbalstīt. Tas varētu būt arī kredīta veidā, un tā tālāk. Tas ir ārkārtas pasākums. Tās ir ārkārtas subsīdijas, tās nav ikgadējās. Tāpēc es personīgi ierosināju cienījamajiem deputātiem atbalstīt lauksaimniekus budžeta iespējās un Ministru kabineta noteiktā kārtībā, jo likums, vienalga, astoņas dienas nestājas spēkā, kamēr to neizsludina. Zemkopības ministrijai tas ir izdzīvošanas jautājums. Neapšaubāmi, ir jāizstrādā mehānisms, kā šo naudu izmaksāt kompensāciju veidā, un Minist ru kabineta noteiktā kārtībā šis mehānisms ir jāapstiprina, jo diemžēl Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nevar šeit rakstīt iekšā, ka Zemkopības ministrijas noteiktā kārtībā jānodrošina šī kompensācija. Tad, protams, liela atbildība ir Ministru kabinet am, liela atbildība ir Zemkopības ministrijai, bet viņa ir ieinteresēta to darīt. Un tāpēc es ierosinu par to nobalsot. Un, protams, principā es domāju, ka par hektāra izmaksu šeit nav runa. Paldies par uzmanību.".
• 1998_11_26-seq18 language "lv".
• 1998_11_26-seq18 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 1998_11_26-seq18 mentions Q211.
• 1998_11_26-seq18 mentions Q1250133.