Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_11_03-seq2> ?p ?o. }

• 1998_11_03-seq2 type Speech.
• 1998_11_03-seq2 number "2".
• 1998_11_03-seq2 date "1998-11-03".
• 1998_11_03-seq2 isPartOf 1998_11_03.
• 1998_11_03-seq2 spokenAs 18.
• 1998_11_03-seq2 spokenText "Augsti godātie 7. Saeimas deputāti! Cienījamie radioklausītāji! Dāmas un kungi! Vispirms atļaujiet man jūs apsveikt ar panākumiem nesenajās vēlēšanās. Jums, godātie deputāti, nākamie četri gadi ir jāvelta darbam augstākajā varas līmenī. Tā ir vēlētāju uzticēšanās, tās ir tautas dotas pilnvaras, par ko ne mirkli nedrīkstam aizmirst. �odien, Latvijas astoņdesmitgades priekšvakarā, novēlu jums visus četrus nākamos gadus domāt un daudz arī darīt savas zemes, savas tautas, savas Latvijas nākotnei. Es apsveicu arī 7. Saeimā pārstāvētās partijas. Tām ir izdevies pārliecināt savus vēlētājus, ka tās izjūt atbildību par Latvijas tālāko attīstību, ka partiju programmas ir reālas un izvirzītie līderi ir spējīgi tās īstenot. Septītā Saeima ir kvalitatīvi jauna Saeima. Tajā ir ievēlēti seši politiskie spēki. Es ceru, ka parlamentā tagad biežāk tiks paustas politiskās nostājas un ne tik bieži atsevišķu deputātu privātās pārdomas. Es ceru, ka mazināsies populisms parlamenta darbībā. Es ceru, ka līdzās spēcīgai pozīcijai būs arī pietiekami spēcīga opozīcija. Mācoties demokrātiju, pēdējo gadu laikā daudz runājam par politisko konsensusu un par nepieciešamību to meklēt vairāku partiju un vairāku frakciju darbā. �ī varētu būt Saeima, kuras darbībā saskarsimies arī ar spēcīgas opozīcijas spiediena taktiku. Tas liktu pozīcijai pastāvīgi strādāt, skaidrojot un pierādot savu nostāju. Tas, es ceru, palīdzēs valdībai izvairīties no kļūdām un ļaus tālāk attīstīties demokrātijai. �ai Saeimai, salīdzinot ar iepriekšējām, būs ilgāks pilnvaru laiks. Līdz ar to parlamenta darbs būs produktīvāks un ritmiskāks, jo ļaus vairāk uzmanības veltīt arī stratēģiskajiem jautājumiem. Godātie deputāti! Vēlēšanas ir dialogs par nākotni. Vēlēšanas ir dialogs par to, kādi vēlamies būt pēc četriem un vairāk gadiem. Tas ir politisks dialogs ar vēlētāju. Vieni solīja, citi klausījās. Vieni noticēja, citi ne. Ir svarīgi kritiski ieklausīties šodien politiķu teiktajā, taču vēl svarīgāk ir apzināties, ka, tikai strādājot visiem kopā, izpildīsim gan tos uzstādījumus, kuri tika iezīmēti jau iepriekšējo Saeimu darbā, gan arī tos, kurus tagad vēlēšanās atbalstīja vēlētāji. Priekšvēlēšanu laikā es biju daudzos Latvijas novados. Arī man bija svarīgi uzzināt, ko mūsu valsts iedzīvotāji domā par 6. Saeimas darbu un par to, kādi būtu 7. Saeimas svarīgākie uzdevumi. Man bieži teica, ka 6. Saeima ir pieņēmusi lēmumus, kuros beidzot ir saskatāma doma par ilglaicīgu perspektīvu. Tie daļēji jau iezīmē valsts un sabiedrības tālāko attīstību. Spēja domāt ilglaicīguma kategorijās ir, manuprāt, 6. Saeimas galvenais politiskais mantojums. Tā izvirzīja vairākus jaunus uzstādījumus, un šo darbu vajadzētu turpināt. Esmu pārliecināts, ka šādu mudinājumu sadzirdējāt arī jūs, godātie deputāti, tiekoties ar vēlētājiem visos Latvijas novados. Dialogs sabiedrībā priekšvēlēšanu laikā parādīja, ka vēlētāji vēlas redzēt skaidru uzstādījumu vairākās jomās. Pirmkārt, tās ir darba vietas. Otrkārt, tā ir izglītība. Treškārt tā ir drošības izjūta sabiedrībā. Pats svarīgākais process ir mūsu straujā integrācija Eiropas Savienībā. Jaunu kontekstu veido arī tas, ka Eiropas Savienībā tiek ieviesta vienota valūta - eiro. Dažādos pasaules reģionos ir nestabila situācija ekonomikā un finansu jomā. Gan Āzijas valstīs, gan tepat kaimiņos - Krievijā. Latvija ir kļuvusi arī par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsti. Tas viss veido jaunu ietvaru, kurā Latvijas politiķiem un valdībai būs jādomā par turpmāko mūsu tautsaimniecības attīstību. Par drošām darba vietām es runāju, arī domājot par visa Baltijas jūras reģiona dinamisko attīstību. Jau šobrīd Latvijai ekonomiskā sadarbība šī reģiona ietvaros ir ļoti būtiska. Somijas izteiktā ideja par Ziemeļu dimensiju ļautu veicināt visa reģiona attīstību un nostiprināt jau esošos sadarbības mehānismus Baltijā. Latvijas valdība ir izteikusi atbalstu šai idejai un formulējusi mūsu valsts intereses. Drošas darba vietas un stabila sociālā politika ir vienas medaļas divas puses. Viens no drosmīgākajiem uzstādījumiem Latvijā pēdējos gados ir bijis izveidot jaunu un modernu sociālo politiku. Tās būtiski principi ir individuālā atbildība un ilglaicīga plānošana. Tagad cilvēks pats ir atbildīgs par savas pensijas lielumu un savas veselības nodrošinājumu. Un tomēr, manuprāt, valstij ir jāsaglabā atbildība par sociālo sistēmu. Sociālā politika raksturo to, cik lielā mērā Latvijā pastāv sociālā tirgus ekonomika. Uzskatu, ka lielāka uzmanība jāpievērš jaunatnes politikai. Nelabvēlīgas ģimenes, skolu neapmeklējoši bērni, zemi bērnu pabalsti - arī tās ir sociālās problēmas. To risinājums ir svarīgs sabiedrībai kopumā. Izglītība ir galvenais kapitāls nākamajam gadsimtam. Investējot izglītībā, mēs veidosim drošu nākotni mūsu tautai un mūsu valstij. Tikai izglītota sabiedrība spēj īstenot demokrātijas principus un baudīt tās augļus. Pēdējos gados ir daudz runāts par izglītību, tomēr nereti nākas secināt, ka īstas reformas šajā jomā tā arī nav bijušas. Reformas izglītībā ir gan naudas, gan politiskās gribas jautājums. Uzskatu, ka viens no 7. Saeimas neatliekamiem uzdevumiem ir Izglītības attīstības stratēģiskās programmas pieņemšana, nodrošinot atbilstošu finansējumu tās īstenošanai. Izglītības reforma - vispirms tas ir jautājums par modernu izglītības saturu, kas atbilstu nākamā gadsimta prasībām. Izglītības sistēmai ir jāsagatavo mūsu jaunā paaudze dzīvei informācijas laikmetā. Jaunajai paaudzei ir nepieciešama stingra nacionālā pašapziņa, kura organiski iekļautos eiropeiskajā kontekstā. Latvijas mazākumtautību izglītībai jābūt Latvijas izglītības sistēmas organiskai sastāvdaļai. Izglītības sistēmai ir būtiska loma sakļautas sabiedrības veidošanā. Tas ir gan politisks, gan arī profesionāls uzdevums. Es aicinu šodien Saeimu tās darbības laikā sniegt izglītībai visplašāko atbalstu. Daži vārdi par augstāko izglītību. Man šķiet, ka tai pēdējo gadu laikā veltīts pārāk maz uzmanības. Iespējams, tas skaidrojams ar izglītības ministru biežo maiņu. Iespējams, tas saistīts ar likuma par augstāko izglītību pieņemšanu. Tas paredz augstākajām mācību iestādēm visai lielu autonomiju. Autonomijai ir jābūt, it īpaši akadēmiskajā ziņā. Tomēr, skatoties uz mūsu augstākajām mācību iestādēm, es secinu, ka līdz šim autonomija ir izmantota, lai bieži vien mēģinātu iekonservēt veco sistēmu. Laikmetīgas izmaiņas ir nepieciešamas visās augstskolās. Reformu process izglītībā ir ilgstošs, tāpēc ir kļūdaini solīt straujas izmaiņas un mēģināt tās sasniegt īsā laikā. Nepieciešams pārskatīt Augstākās izglītības likumu un skaidrāk noteikt, kurās jomās atbalstāma augstskolu autonomija un kurās nepieciešama valsts piedalīšanās augstskolu attīstības plānošanā. Plašai reformai izglītības jomā ir nepieciešams visu partiju atbalsts. Simboliski izsakoties, ar referendumu mēs pabeidzām rakstīt vienu nodaļu mūsu sabiedrības attīstības grāmatā. �odien šķiram jaunu lappusi un grasāmies rakstīt jaunu nodaļu. Kāda tā būs? Tas ir atkarīgs šodien no mums pašiem. Izdarot izmaiņas Pilsonības likumā, Latvija ir skaidri parādījusi savu nostāju šajos jautājumos. Tagad ir jāizstrādā tālākā politika, negaidot, kamēr citi vēlēsies to izdarīt mūsu vietā. Uzskatu, ka nepieciešams iekšpolitiskais konsensuss attiecībā uz turpmāko sakļautas sabiedrības nostiprināšanas politiku. Sakļautas sabiedrības veidošana ietver sevī gan valodas un izglītības, gan kultūras un informācijas politiku. Sakļauta sabiedrība ir tā, kura ir harmoniska gan nacionālajā, gan arī sociālajā aspektā. Svarīga ir visu cilvēku un visu paaudžu iekļaušanās sabiedrības dzīvē un nākotnes veidošanā. Apsveicami, ka vēl 6. Saeimas laikā valdībā tika sagatavota koncepcija par integrētu sabiedrību. Tas ir dokuments, kas jums būs jāattīsta tālāk, pārvēršot to konkrētās programmās. �ī iniciatīva ir jāatbalsta un arī jārealizē. Droša sabiedrība - tā ir arī uzticēšanās likuma un tiesu varai. Tuvākajā nākotnē jārunā arī par ikdienas drošību, drošību skolās, drošību uz ielām, droši un pārliecinoši ir jācīnās ar organizēto noziedzību. Godātie deputāti! Esam vienisprātis, ka latviešu valoda Latvijā ir valstiski svarīgs jautājums. Tai ir galvenā loma, runājot par integrāciju Latvijas sabiedrībā. Taču arī vēstures izzināšana ir tikpat svarīgs uzdevums Latvijā. Latvijas vēsture ir jāizzina vēl daudz pamatīgāk. Tas ir uzdevums vēsturniekiem, jo vēsturi nevar skaidrot politisku dekrētu veidā. Vēstures mācīšana un tās apguve arī ir viens no elementiem, kas var veicināt mūsu sabiedrības integrāciju. Es gribētu šodien aicināt - veidosim strādātspējīgu vēsturnieku komisiju ar ilglaicīgi izvirzītiem uzdevumiem un mērķiem! Pēc desmit dienām es tikšos ar Latvijas vēsturniekiem. Es vēlos viņus aicināt vēl mērķtiecīgāk pētīt Latvijas pagātni un it īpaši 20. gadsimta vēsturi. Mums vajadzīga patiesa vēsture par visiem šī gadsimta notikumiem, pat ja par kādu no tiem ir sāpīgas atmiņas. Par nesenās padomju totalitārās pagātnes izvērtēšanu es runāju no augstās ANO tribīnes. Es aicināšu vēsturniekus veltīt lielāku uzmanību arī leģionāru jautājuma izpētei, padomju laika represiju izpētei, holokausta vēstures izpētei. Pagātnes ciešanu un upuru vārdā tieksimies uz patiesu vēstures izpratni. Tā ir mūsu atbildība mūsu vēstures priekšā. Par īpaši svarīgu es uzskatu Latvijas patiesās vēstures skaidrošanu ārzemēs. 7. Saeimas atbalsts būs nepieciešams, lai iesāktu labi saskaņotu darbu vēstures skaidrošanā. Es lūdzu jūs nākotnē neliegt šo atbalstu. Godātie deputāti! Domājot par demokrātijas nostiprināšanu, uzskatu par nepieciešamu turpināt diskusijas par partiju attīstību. Partijām jāspēj nemitīgi uzklausīt un pārstāvēt vēlētāju viedokli. Demokrātiskā valstī jābūt skaidri sadzirdamiem visdažādāko sabiedrības interešu grupu, visdažādāko sociālo grupu, visdažādāko nacionālo grupu viedokļiem. Valsts interesēs ir spēcīgas partijas, kuras spēj izstrādāt politikas pozīcijas visās jomās - sociālajā sfērā, izglītībā, ekonomikā un citās. Es redzu, ka partijas spēj ļoti aktīvi izteikt pozīciju tieši pirms vēlēšanām, taču vēlēšanu starplaikos bieži ir visai pasīvas jaunu politisku jautājumu izvirzīšanā. Demokrātiska sabiedrība prasa, lai partijas to spētu darīt ne tikai īsi pirms vēlēšanām. Visās demokrātiskajās valstīs ir bijušas ilgas diskusijas par partiju finansēšanas modeli. Uzskatu, ka ir nepieciešams šo diskusiju nopietni turpināt arī Latvijā. Tas noteikti nav jautājums, kuru var izlemt ļoti ātri. Tas prasa laiku diskusijām un pārdomām. Partiju finansēšanas modelis ir viena no atslēgām stabilam partiju darbam un brīvai partiju domai. Ceru, ka jūs šajā jautājumā veiksiet daudz nozīmīga jau pirmajos 7. Saeimas gados. Godātie deputāti! Demokrātija paredz to, ka visi viedokļi tiek izteikti un arī sadzirdēti. Tie tiek ņemti vērā, izstrādājot jaunus likumus vai jaunas politiskas aprises. Man šķiet, ka šobrīd pārāk maz ir sadzirdami dažādu sabiedrisko organizāciju un interešu grupu viedokļi. Nepietiekami dzirdama ir mazā un vidējā uzņēmēja balss. Es vakar par mazo un vidējo uzņēmēju runāju kā par tautsaimniecības faktoru. �odien es vēlos mazo un vidējo uzņēmēju pieminēt tieši kā politisku faktoru. Diskusijās par Latvijas ekonomisko politiku mazajam un vidējam uzņēmējam par savām interesēm ir jārunā daudz skaļāk. Tas savukārt ienesīs jaunas iezīmes Latvijas politiskajā ainavā. Godātie deputāti! Galvenais uzdevums 7. Saeimai ir domāt kopā ar sabiedrību par nākotnes redzējumu un to piepildīt ar kopēju darbu. Tad nebūs vietas pārmetumam par to, ka vara ir atrāvusies no tautas. Mazāk strīdu par tehniskiem sīkumiem, vairāk uzstādījumu un politisku debašu. Parlaments nav tikai valdības uzraugs un budžeta kontrolieris. Parlamentam ir arī izglītojošs uzdevums. Sabiedrības politiskā pašapziņa - tas ir parlamenta uzdevums. Ne velti parlamenta debates tiek pārraidītas visai sabiedrībai. Reformu veiksme ir atkarīga ne tikai no finansēm vai kredītiem, vispirms vajadzīgs atbilstošs politiskās apziņas līmenis. �īs tēzes pareizības apliecinājumu atradīsim, ja laiku pa laikam arī paskatīsimies, kā ar reformām sokas mūsu kaimiņiem. Mēs esam iemācījušies pieņemt daudz labu likumu. Tomēr, lai tie pilnībā darbotos, bieži vien vispirms vajag izvērst politisku diskusiju, iesaistot visu sabiedrību. To labi parāda piemērs ar labojumiem Pilsonības likumā. Es redzu Saeimas virsuzdevumu vēl kādā jomā. �ī Saeima ievedīs Latviju Eiropas Savienības integrācijas finiša taisnē. Latvijas likumdošanas pieskaņošana Eiropas Savienības normām ir viena no prioritātēm Saeimas un valdības darbā. Tomēr iekļaušanās Eiropas Savienībā nav tikai juridisks vai tautsaimniecisks process, tas fundamentāli izmaina mūsu politisko pašapziņu. Saeimai jāattīsta Latvijas aizvien pieaugošā atbildība par jauno Eiropu. Tā ir principiāli jauna iezīme mūsu politiskajā pašapziņā. Vienota Eiropa un eiropeiska solidaritāte mums ir augstas vērtības, un tās ir kopējas Eiropas valstīm. Kad sniedzam palīdzību plūdos cietušajiem Polijas reģioniem, kad sniedzam palīdzību kaimiņiem Kaļiņingradā, kad nosūtām karavīrus uz bijušās Dienvidslāvijas krīzes reģioniem, mēs to darām to vērtību vārdā, kuras ir kopējas jaunajai Eiropai. Latvijas atvērtība progresam ir Saeimas galvenais politiskais uzdevums. Atbildība par vienotu Eiropu - tam jābūt vienam no centrālajiem vadmotīviem arī 7. Saeimā. Tas maina mūsu valsts pastāvēšanas filozofiju. Izmaiņas mūsu valsts pastāvēšanas filozofijā ir jāizskaidro katram mūsu valsts iedzīvotājam, un es uzskatu, ka šīm izmaiņām ar laiku ir jātiek atspoguļotām arī Satversmē. Arī tas notiks Satversmes modernizācijas ietvaros. Godātie deputāti! Es novēlu jums un mums visiem kopā veiksmīgu un reizē arī saskanīgu darbu parlamentā. Es novēlu izveidot stabilu vairākuma valdību atbilstoši vēlētāju izteiktajai gribai; tās programma būtu visas sabiedrības interesēs. Es novēlu, lai ikdienā un katrā savā darbā jūs nepazaudētu ideju un pārliecību par Latviju un tās tautas nākotni nākamajā tūkstošgadē. Veselību un možu garu 7. Saeimai! Paldies. (Aplausi.)".
• 1998_11_03-seq2 language "lv".
• 1998_11_03-seq2 speaker Guntis_Ulmanis-1939.
• 1998_11_03-seq2 mentions Q822919.
• 1998_11_03-seq2 mentions Q211.
• 1998_11_03-seq2 mentions Q79820.
• 1998_11_03-seq2 mentions Q193089.
• 1998_11_03-seq2 mentions Q458.
• 1998_11_03-seq2 mentions Q33.
• 1998_11_03-seq2 mentions Q39731.
• 1998_11_03-seq2 mentions Q159.
• 1998_11_03-seq2 mentions Q8436.
• 1998_11_03-seq2 mentions Q36.
• 1998_11_03-seq2 mentions Q36704.
• 1998_11_03-seq2 mentions Q966912.
• 1998_11_03-seq2 mentions Q1829.