Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_11_02_nosleguma-seq4> ?p ?o. }

• 1998_11_02_nosleguma-seq4 type Speech.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 number "4".
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 date "1998-11-02".
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 isPartOf 1998_11_02_nosleguma.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 spokenAs 118.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 spokenText " Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie deputāti, valdības locekļi! Rīt paies trīs gadi, kopš 6. Saeima sāka savu darbu, un rīt mēs noliksim savas pilnvaras jaunievēlētās Saeimas priekšā, tāpēc šodien varam atskatīties uz paveikto, uz mūsu darba rezultātiem, kurus var izteikt skaitļos un vārdos. Taču katrs no mums arī saprot, ka aiz pieņemto likumu nosaukumiem un tekstiem, aiz Saeimā izskatītajiem jautājumiem paliek arī neredzamais un nereti vārdos neizsakāmais, tas ir, Saeimas deputātu un darbinieku patērētā garīgā un emocionālā enerģija, diskusijas, savstarpējie strīdi, iekšējās pretrunas un kompromisa meklējumi. Gribu tomēr uzsvērt, ka galvenais ir jautājums, uz kuru varam atbildēt tikai un vienīgi paši, tas ir, vai esam pildījuši vēlētājiem dotos solījumus, attaisnojuši viņu cerības? Vai esam atraduši pareizo samēru starp valsts, savas partijas un sabiedrības interesēm un viedokļiem? Saeimā ir daudz strādāts un daudz ir arī izdarīts, lai veicinātu Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, NATO un citām starptautiskajām organizācijām. Ar gandarījumu man gribas atzīmēt, ka pavisam nesen, 14. oktobrī, Latvija tika uzņemta Pasaules tirdzniecības organizācijā. Ar gandarījumu gribu teikt, ka pabeigta uzņēmumu privatizācija, valsts orientācija uz tirgus ekonomiku, sociālās un ekonomiskās reformas; ir mēģināts pilnveidot nodokļu likumus, stabilizēt banku sistēmu un radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgāku vidi. Taču diemžēl bieži vien šo valsts mērogā svarīgo darbu rezultāti maz jūtami katra Latvijas pilsoņa un iedzīvotāja ikdienā, un tāpēc Saeimas deputātiem, arī valdībai ir nācies uzklausīt daudz pamatotas un arī nepamatotas kritikas. Ikvienam ir jājūtas drošam par savu nākotni, turklāt par savas dzīves laikā pārredzamu nākotni. Vēlētāju kritika deputātiem ir kā patiesības mērs, kā virzītājspēks likumdošanas darbā un iedzīvotāju dzīves kopīgo standartu paaugstināšanā. Un tāpēc es gribu novēlēt 7. Saeimas deputātiem - domāju, ka jūs mani, kolēģi 6. Saeimā, atbalstīsiet - šo virzītājspēku virzīt, akumulēt tā, lai ikreiz apzinātos tautai aktuālās problēmas. Godātie deputāti! Pieņemtie likumi ir ārpusē redzamais mūsu darba rezultāts. 6. Saeimas pilnvaru trijos gados no 1337 Saeimai iesniegtajiem likumprojektiem mēs esam pieņēmuši 685, bet noraidījuši 333. Vairāk nekā trešā daļa no akceptētajiem likumiem ir pieņemti kā steidzami, no tiem 154 likumi ir par starptautisko līgumu apstiprināšanu. Nepieciešamība ātrāk izveidot Rietumeiropas standartiem atbilstošu tiesību sistēmu ir patiesi nozīmīgs motīvs intensīvākam darbam, bet ne vienmēr šī steiga ir attaisnojama. Vai pieņemtie likumi atbilst tajos izvirzītajiem mērķiem, vai šie likumi patiesi aizstāv tautas intereses - to varēs izvērtēt tikai laiks un nākamās Saeimas. Tagad es gribētu nedaudz konkrētāk ieskatīties padarītajā. 6. Saeimas deputātiem, kaut arī ilgstošās diskusijās, ir izdevies šobrīd pielikt punktu Satversmes pilnveidošanai, vismaz pašreizējā etapā. Kā jūs zināt, 15. oktobrī Satversme tika papildināta ar astoto nodaļu “Cilvēka pamattiesības”, tādējādi pirmo reizi mūsu valsts vēsturē konstitucionālā līmenī tiek noteiktas cilvēka pamattiesības un brīvības. Jau pirms gada, pagājušā gada decembrī, kā zināms, atbilstoši mūsdienu apstākļiem mums izdevās vienoties par Saeimas un Valsts prezidenta pilnvaru termiņa pagarināšanu. Atgriežoties pie cilvēktiesību jautājuma, kā Latvijai nozīmīgu soli gribas minēt arī pagājušā gada 4. jūnijā Saeimā ratificēto Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Līdz ar to mūsu valsts ir izpildījusi daļu no apņemšanās, kas Latvijai kā Eiropas Padomes dalībvalstij ir jāpilda. Jautājums par nāves soda atcelšanu šīs konvencijas papildprotokola ratificēšanas sakarā gan acīmredzot būs jāizlemj nākamajai Saeimai. Vairākus mēnešus mēs uzmanīgi sekojām parakstu vākšanas kampaņai par šā gada jūnijā Saeimas ārkārtas sēdē pieņemto Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu un pēc tam sarīkotajam referendumam. Domāju, mēs vēl neesam aizmirsuši politisko spēku krasi atšķirīgos viedokļus šajā jautājumā, kas aptvēra plašu spektru - no atsauces uz tautai uzlikto grūto izlemšanas pienākumu līdz atziņai, ka referendums ir demokrātiskas valsts pilsoņu tiesību izpausmes apliecinājums. 3. oktobra referenduma rezultāti, kuri Eiropas Savienības deklarācijā novērtēti kā “nozīmīgs solis pretim turpmākai Latvijas iedzīvotāju integrācijai”, parādīja pilsoņu lielākās daļas viedokli. Iespējams, ka iekšējā motivācija, pieņemot izšķirīgo lēmumu, katram bija sava. Tas, ka balsis referendumā sadalījušās tik līdzīgi, būtībā liecina par to, ka ir sasniegta Pilsonības likuma grozīšanas robeža, līdz kurai tauta šobrīd ir gatava iet. Saeimā plaši tika diskutēts par latviešu valodas jautājumu, Satversmē nosakot, ka “valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda”, un tādējādi mēs nepārprotami esam parādījuši savu attieksmi pret latviešu nācijas pastāvēšanas pašu svarīgāko priekšnosacījumu. Šīs normas piepildīšana ar saturu ir visu Latvijas iedzīvotāju, deputātu un arī valdības turpmākais uzdevums. Neuzdrošinoties izvērtēt katrā nozarē pieņemto likumu svarīgumu, tomēr no 6. Saeimas pilnvaru laikā pieņemto likumu klāsta, domāju, vēl būtu jāpiemin vairāki būtiski likumi. Piemēram, 1996. gadā pieņemtais Satversmes tiesas likums, kas ar katru nākamo Satversmes tiesā izskatīto lietu tiek arvien vairāk iedzīvināts. Arī Krimināllikums un Civilprocesa likums, kas ir tapuši, intensīvi strādājot darba grupās un Saeimas Juridiskajā komisijā. Latvijā pakāpeniski tiek veidota arī labvēlīgāka vide ārvalstu kapitāla ieguldījumiem un līdz ar to jaunu, mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešanai, uzņēmumu atveseļošanai un ražojošo nozaru pastāvēšanai. Tomēr pašreizējā situācija, kad samazinās Latvijas preču noieta tirgus, kad tiek prognozēts bezdarbnieku skaita pieaugums visos Latvijas novados, izraisa bažas. Arī lauksaimnieki izvirza Saeimai un valdībai pamatotas prasības stingrāk sekot lauksaimniecības likumu un doto solījumu pildīšanai un tam, kā Latvija vispār tiek skatīta pasaules ekonomiskās krīzes kontekstā. Šie jautājumi paliek mūsu pēctečiem - 7. Saeimai un valdībai. Nereti, apspriežot Saeimā likumprojektus, īpaši uzņēmējdarbības jomā, ir sadūrušās dažādu cilvēku grupu intereses, un atrast kompromisa risinājumu likumā bija ļoti sarežģīti. To mēs varējām vērot, pieņemot grozījumus likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”, kad Saeimā tika saņemti pretēja rakstura priekšlikumi. Atklātas diskusijas ieinteresēto organizāciju klātbūtnē, domājams, varētu palīdzēt Saeimas deputātiem jau komisijās izvēlēties pareizāko risinājumu; piemēram, sociālo un darba tiesību jautājumu apspriešana, piedaloties arodbiedrību pārstāvjiem, būtu atbalstāma prakse arī turpmāk. Ņemot vērā divus apsvērumus - Latvijas tālāko attīstību un Latvijas valsts drošību -, Saeimas deputāti ir aktīvi strādājuši arī starptautiskajā laukā. Te būtu jāpiemin Baltijas Asambleja, Eiropas Padome, Rietumeiropas Savienība, Parlamentu Savienība, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārā Asambleja, Ziemeļatlantijas Asambleja un citas. Īpaši jāatzīmē tieši pirms gada uz pirmo sēdi sanākusī Latvijas un Eiropas Savienības Apvienotā parlamentārā komiteja, kura tika izveidota atbilstoši Eiropas līgumam un darbojās saskaņā ar Saeimas Prezidija un Eiropas Parlamenta biroja apstiprināto nolikumu. Šā aktīva darba piesātinātā gada laikā nodibinājušies cieši kontakti ar Eiropas Parlamenta delegācijas pārstāvjiem, izveidojusies laba sadarbība ar valdības institūcijām. Apvienotā komiteja ir nostiprinājusies un pierādījusi, ka tai ir liela nozīme procesā, kas saistīts ar integrāciju Eiropas Savienībā. Nākamā Apvienotās parlamentārās komitejas sēde notiks 1999. gada sākumā, un tajā Latviju pārstāvēs jau 7. Saeimas deputāti. Tuvākajā laikā būs nepieciešams izveidot jauno Saeimas delegāciju Apvienotajā parlamentārajā komitejā, bet es ceru, ka mūsu laikā, 6. Saeimas pilnvaru laikā, šis uzsāktais darbs tiks veiksmīgi turpināts. 6. Saeimā ir notikušas piecu valstu prezidentu, septiņu parlamentu vadītāju un daudzu citu augstu ārvalstu amatpersonu oficiālas vizītes, kas liecina par cieņas pilnu attieksmi pret mūsu parlamentu. Savā un jūsu vārdā es gribētu pateikties par sadarbību, atbalstu un padomu Latvijā akreditētajiem vēstniekiem, īpaši tiem, kuru rezidence ir Rīgā. Paldies par padomu, par izpratni, par kopīgi paveikto darbu! Godātie deputāti, dažkārt mēs jūtam pesimistisku noskaņojumu, un tam ir arī pamats, jo daudz ir nepaveiktā, tomēr domāju, ka kopumā cerībām, kuras saistām ar rītdienu, ar valsts labklājību, ir reāls pamats. Tie ir mūsu bērni un studenti. Ar gandarījumu gribu atzīmēt, ka šogad studijas pirmajā kursā augstākajās mācību iestādēs mūsu valstī ir uzsācis 21 tūkstotis studentu, tas ir, par 2 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tātad vēlme mācīties un apzināti veidot savu darba mūžu vai karjeru, kā tagad mēdz sacīt, ir būtisks priekšnoteikums auglīgiem rezultātiem. Savukārt Saeimas deputātu turpmākais uzdevums ir gādāt par to, lai tiktu pieņemta visa izglītības likumu pakete. Godātais Valsts prezidenta kungs! Atļaujiet man pateikties arī Jums par uzrunu 6. Saeimai, par deputātu darba vērtējumu. Es ceru, ka nākamās - 7. Saeimas deputāti, apzinoties savu atbildību, strādās mērķtiecīgāk, spēs dziļāk izprast risināmās problēmas. Taču šajā reizē man gribētos nedaudz ieskicēt to jautājumu loku, kurā Valsts prezidenta līdzdalība ir veicinājusi kopējā likumdošanas darba kvalitāti vai palīdzējusi atrast optimālāku pieeju konkrētās problēmas risināšanai. Te būtu jāmin Obligātā militārā dienesta likums, no starptautiskā aspekta svarīgie, ar valsts drošību saistītie jautājumi, Saeimas vēlēšanu likums, arī otrreizējai caurlūkošanai nodotie grozījumi Darba likumu kodeksā. Godātie kolēģi! Saeimas Kanceleja ir apkopojusi datus par 6. Saeimas sēdēm. Šajā laikā ir notikušas pavisam 197 Saeimas sēdes, kurās mēs šajās telpās esam pavadījuši 1280 stundu. Te ir asi diskutēts, aizstāvētas dažādas intereses, meklēti interešu saskarsmes punkti. Ir bijuši arī kuriozi atgadījumi, ko varam atcerēties ar smaidu. Šeit ir izteikti konstruktīvi priekšlikumi, bet diemžēl ir arī gari un, galvenais, ne par apspriežamo lietu runāts. Tomēr jāsaka - šajā zālē žurnālistu klātbūtnē ir runāts par visu, kas mūs uztrauc, kas sāp un kas ir svarīgs mūsu vēlētājiem: par vietējo uzņēmēju, zemnieku, pensionāru, skolotāju, par izglītību, par virzību uz Eiropas Savienību un NATO un par citiem jautājumiem. Gaisotne sēžu zālē, īpaši spriedze, bieži vien ietekmēja arī mani kā sēžu vadītāju un, domāju, arī pārējos Prezidija locekļus. Šodien, atskatoties uz Saeimā pavadīto laiku, es vēlos jums, godātie kolēģi, sacīt paldies: gan tiem, kuri debatēs runāja lietišķi, gan tiem, kuri runāja vienmēr un par visu, gan tiem, kuri Saeimas sēžu laikā bija tik tikko pamanāmi. Paldies jums, godātie kolēģi, par darbu. Es gribētu pateikties arī Saeimas komisiju vadītājiem un saviem kolēģiem Saeimas Prezidijā par atbalstu un kopīgi paveikto. Es domāju, ka jūs piekritīsiet veltīt pateicības vārdus visiem tiem cilvēkiem, kuri ar jūsu atbalstu strādāja Saeimas Prezidijā, - deputātiem Ilgai Kreitusei, Imantam Daudišam, Aigaram Jirgenam un Janīnai Kušnerei. Saeimas darbību gan likumu pieņemšanā, gan ārpolitikā ik dienu nodrošināja Saeimas darbinieki, un šodien es gribētu pateikties arī viņiem. Mums visiem ir bijusi izdevība pārliecināties par šo darbinieku profesionalitāti, pienākuma apziņu. Arī tajos laikposmos, kad darba slodze bija patiešām liela un likumi tika pieņemti ļoti intensīvi. Mēs vienmēr varējām būt pārliecināti, ka darbs tiks paveikts labi un savlaicīgi. Atļaujiet man, godātie kolēģi, novēlēt jums labu gribu, izturību un veiksmi, īpaši tiem, kuri vairs neturpinās darbu Saeimā un kuriem turpmākie mēneši būs savā ziņā pārbaudījuma laiks. Savukārt deputātiem, kuri turpinās darbu Saeimā, lai pietiek prasmes un pacietības likumu jaunrades procesā atrast optimālāko saskaņu starp dažādiem viedokļiem un lai jums palīdz apziņa, ka strādājat cilvēku labā. Es pateicos, godātie kolēģi, par uzmanību un aicinu noslēgt mūsu Saeimas sēdi ar Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!”. (Aplausi.) (Skan himna.) Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu. Deputātu reģistrācija notiks Dzeltenajā zālē. ".
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 language "lv".
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 speaker Alfreds_Cepanis-1943.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 mentions Q822919.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 mentions Q211.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 mentions Q79820.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 mentions Q2660080.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 mentions Q193089.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 mentions Q458.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 mentions Q8889.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 mentions Q39731.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 mentions Q7184.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 mentions Q2498135.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 mentions Q81299.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 mentions Q8908.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 mentions Q670356.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 mentions Q16350401.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 mentions Q16358055.
• 1998_11_02_nosleguma-seq4 mentions Q4240044.