Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_11_02_nosleguma-seq2> ?p ?o. }

• 1998_11_02_nosleguma-seq2 type Speech.
• 1998_11_02_nosleguma-seq2 number "2".
• 1998_11_02_nosleguma-seq2 date "1998-11-02".
• 1998_11_02_nosleguma-seq2 isPartOf 1998_11_02_nosleguma.
• 1998_11_02_nosleguma-seq2 spokenAs 18.
• 1998_11_02_nosleguma-seq2 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Godātie radioklausītāji! Dāmas un kungi! Šodien savu darbu beidz Latvijas Republikas 6. Saeima. Man ir tas gods no šīs daudz pieredzējušās tribīnes izteikt savu pateicību šai Saeimai, visiem 6. Saeimas deputātiem par viņu centieniem un pārdomāto darbu Latvijas labā. Mēs visi kopā esam aizvadījuši trīs notikumiem bagātus, ikdienas darbā sasprindzinātus gadus, gadus, kuru laikā jūs kopā ar valdību izstrādājāt vai uzlabojāt daudzus Latvijai svarīgus likumus, ilgstošās, nopietnās, bieži vien ļoti emocionālās un asās diskusijās skaidrojāt viedokļus, kā labāk un Latvijas interesēs efektīvāk virzīt politiskos un sociāli ekonomiskos procesus valstī. Trīs gadus bija iespēja vienmēr dzirdēt, kā tautas izvirzītie priekšstāvji realizē valsts intereses un strādā tautas labā. Vieniem tas izdevās veiksmīgāk, citiem - mazāk, bet kopumā varu teikt, ka 6. Saeima ir veicinājusi pārmaiņas un ar savu darbību nostiprinājusi demokrātiju Latvijā. Tā ir sekmējusi sociālo attīstību un sociālo mērķu sasniegšanu. Šodien nepakavēšos pie konkrētiem Saeimas darbiem un nedarbiem, tie mums visiem ir ļoti pazīstami un daudzkārt pārspriesti. Atļaujiet man šodien runāt par svarīgāko, ar ko, manuprāt, bija raksturīga 6. Saeima, - par to, kā esam domājuši un realizējuši savas ieceres par nākotni! Tieši šie politiskie centieni raksturo Eiropu un Baltijas jūras reģiona valstis pēdējos gados. Arī Latviju. Kaut arī esam šajā laikā piedzīvojuši daudz sīku nesaskaņu un pat skandālu. Raksturojot 6. Saeimas darbu šajā aspektā, uzskatu, ka tās domāšana un darbība par Latvijas nākotnes izpratni ir šīs Saeimas galvenais politiskais mantojums, ko tā atstāj nākamajai Saeimai. Pirms trim gadiem es šeit stāvēju jūsu, cienītie deputāti, priekšā un savā uzrunā teicu, ka 6. Saeimas galvenais uzdevums būs svarīgākajos aspektos sagatavot Latviju 21. gadsimtam un veidot sabiedrību un tautsaimniecību tā, lai Latvija droši un pārliecinoši varētu ieņemt tai pienākošos vietu Eiropas un pasaules valstu saimē. Oktobra vidū es biju vizītē Rietumeiropas valstīs. Tikos ar daudziem ievērojamiem politiķiem no Eiropas Savienības valstīm. Man bija ļoti lietišķas, saturīgas un labvēlīgas sarunas, un es varēju ar lepnumu stāstīt par Latviju, jo esam veikuši tik daudz svarīgu reformu un darbu. Tas, ka pēdējo nedēļu laikā Latvijas vadītāji ir saņēmuši atzinības un apsveikuma vēstules no Rietumu līderiem, nav tikai pieklājība vai draudzīgs žests. Tā ir atzinība Latvijai par valsts stabilo demokrātisko attīstību, par sekmīgo ekonomiku, par drosmīgiem lēmumiem sabiedrības integrācijas politikā. Šajās dienās, kad mainās parlamenta deputātu sastāvs, es vēlos izteikt pateicību arī draudzīgo valstu vēstniekiem par viņu atbalstu un viņu izpratni. Tas mums ir vajadzīgs, un tas ir mums palīdzējis būt pārliecinātiem, ka ceļš, kuru esam izvēlējušies un kuru turpinām iet savā attīstībā, ir pareizs un atbilst visas tautas interesēm. Dāmas un kungi! Atļaujiet man paskaidrot, ko es domāju, sakot, ka rūpes un izpratne par nākotni ir bijusi svarīgākā iezīme Latvijā 6. Saeimas darbības laikā. 6. Saeimas laikā sākām runāt par drošu sabiedrību. 6. Saeimas darbības laikā tika formulēts jauns uzstādījums. Tā ir tēze par sakļautu sabiedrību. Sākām saprast, ka sakļauta sabiedrība - tā nav tikai etniskā saskaņa. Sakļautas sabiedrības politikas ietvaros aizvien vairāk runājam un runāsim par kultūras, valodas un izglītības politiku. Izmaiņas Pilsonības likumā tika izdarītas, domājot par tālāku nākotni. Es atkārtošu vēlreiz, ka tā bija Saeimas deputātu lielākās daļas valstiski atbildīga, gudra un tālredzīga rīcība. Ar to populistiski neko nevarēja nopelnīt. Deputāti rīkojās mūsu valsts interesēs. Te izpaudās mūsu politiķu apzināšanās, ka ir nepieciešama ilglaicīga sabiedrības integrācijas politika. Saeimas vairākuma gribu referendumā apstiprināja arī pilsoņu vairākums. Integrēt nepilsoņus - tas ir politisks izaicinājums un uzdevums, un mēs to šodien pieņemam. Atmodas laikā par dažādu tautību integrāciju daudz tika runāts, un ir labi, ka šī politiskā pārliecība dominē šodien. Visas valsts pastāvīgo iedzīvotāju integrācijai nav alternatīvas. Tas ir drošas sabiedrības interesēs. 6. Saeimas laikā sāka darboties Latviešu valodas apguves valsts programma. Arī tas ir pierādījums, ka domājam par mūsu sabiedrības nākotni. Latviešu valodas nostiprināšanas darbs ir iesākts, un tas tiks turpināts. Satversmē latviešu valodai ir definēts valsts valodas statuss. Daudzi no jums, godātie deputāti, atceras, ka pirms trim gadiem parakstījām deklarāciju, kurā apliecinājām Latvijas mērķi iekļauties Eiropas Savienībā. Deklarāciju parakstīja 6. Saeimā iekļuvušo partiju vadītāji. Toreiz viens otrs vēl varbūt šaubījās par mūsu iekļaušanos Eiropas Savienībā. Toreiz tikko bijām iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienībai par to, ka vēlamies kļūt par tās dalībvalsti. 6. Saeimas laikā integrācijas politika Eiropas Savienībā kļuva visaptveroša. Šobrīd esam gatavi uzsākt sarunas par dalību Eiropas Savienībā. Integrācijas Eiropas Savienībā politika ir ilgstoša un viens no drošas nākotnes garantiem. Tā pilnībā atbilst mūsu sabiedrības interesēm. Latvija ir kļuvusi par dalībvalsti Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tas ir zināms vainagojums pārdomātai un mērķtiecīgai mūsu politikai. Līdz ar to izveidojas jauns ietvars mūsu tālākajai ekonomiskajai attīstībai. Par ilgstošu domāšanu nākotnes labā liecina politika, kura vērsta uz makroekonomisko stabilitāti. Svarīgi apzināties, ka aiz it kā sausajiem makroekonomiku raksturojošajiem skaitļiem slēpjas mērķtiecīgas ekonomiskās reformas, stingra budžeta disciplīna, investīcijām labvēlīga vide. Kad Latvijas politiķi runā par makroekonomikas stabilitāti Latvijā, es sev uzdodu jautājumu, vai tas ir pietiekami, lai Latvijā būtu pietiekami daudz stabilu darba vietu. Tieši darba vietas ir ikvienas Eiropas valsts politikas uzmanības centrā. Man šķiet, ka esam nepietiekami uzsvēruši atbalsta politiku šajos gados mazajam un vidējam uzņēmējam. Latvijā ir spēcīga tranzīta infrastruktūra, un tā ir nozīmīga Latvijas ekonomiskās indentitātes sastāvdaļa. Tomēr arī mazajam un vidējam uzņēmējam daudz jūtamāk nekā šobrīd ir jāveido Latvijas tautsaimniecības vaibsti. Es uzskatu, ka mazā un vidējā uzņēmēja balsij jābūt daudz dzirdamākai Latvijā. Spēcīgi mazie un vidējie uzņēmēji ar daudzpusīgi orientētu sadarbību ļautu mums daudz drošāk raudzīties nākotnē šodien, kad daudzi uzdod jautājumu, vai un cik spēcīgi Krievijas krīze ietekmēs Latvijas ekonomiku. Godātie deputāti! 6. Saeimas darbības laikā sākām daudz vairāk runāt par likuma varu un tiesiskumu. Korupcijas novēršanas likums, “Latvenergo” lietas izmeklēšanas komisijas darbība - tie ir spilgtākie piemēri tam, ka sabiedrība ir izvirzījusi skaidras prasības politikai. Drošā sabiedrībā nepieciešama pilnīga uzticēšanās tiesu varai un tiesiskumam. Tas ir grūts process, un par to liecina arī vēl pēdējā laikā atklātie skandalozie pārkāpumi izpildinstitūcijās, tomēr tas ir ceļš, no kura nedrīkstam novirzīties. Pēdējie trīs gadi ļauj mums uzdot jautājumu par ilglaicīgumu partiju sistēmā. Šoruden notikušās vēlēšanas daļēji sniedza atbildi uz šo jautājumu. Tās parādīja to, ka Latvijas pilsoņi vērtē partijas jau ilglaicīguma kategorijās. Tagad jau no pieredzes varam teikt, ka politiski izdzīvo tikai tās partijas, kuras vēlētājam spēj piedāvāt savu skaidri saskatāmu ideoloģiju un nākotnes redzējumu. Tomēr skaidrākais simbols tam, ka cenšamies domāt par ilgāku perspektīvu un nākotni, ir tas, ka esam izdarījuši vairākus papildinājumus Satversmē. Satversme ir valsts pašapziņas un nākotnes skatījuma simbols. Satversme nav ikdienas pamācība. Saglabājot 1922. gada Satversmes tradīcijas, tā tikusi papildināta ar būtiskām nodaļām. Tajā ir iekļauta sadaļa par cilvēktiesībām. Ierakstot Satversmē cilvēktiesību principus, mēs vēlreiz akcentējam savas politiskās attīstības pamatidejas. Latvijas Satversme tiek modernizēta. Tā vislabāk izsaka to modernizācijas politiku, kuru veidojam attiecībā uz visām jomām Latvijā. Tas vislabāk apliecina mūsu vēlmi domāt par nākotni, par ilglaicīgu attīstību. Domājot par Latvijas rītdienu un savu nākotni tajā, ir nepieciešamas diskusijas par daudziem tematiem. 6. Saeima ir radījusi augsni jauniem uzstādījumiem un plašu horizontu rītdienas attīstībai. Vēlme domāt ilglaicīguma kategorijās ir galvenais 6. Saeimas politiskais mantojums, un par to es vēlreiz jums šodien izsaku savu pateicību. Šodien, beidzot 6. Saeimas darbu un vērtējot padarīto, domāsim par Latvijas rītdienu un tautas nākotni tajā. Mums priekšā vēl ir daudz darāmā, plašas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem tematiem. Mans vēlējums 6. Saeimas deputātiem, kuri nestrādās septītajā: lai šajā namā krātais spēks un pārliecība jums noder ikdienā! Neizkaisiet savā tautas priekšstāvju darbā krāto zināšanu un pieredzes pūru sīkos darbos vai laiskumā, bet turpiniet to likt Latvijas gaišās nākotnes pamatos. Bet tiem, kas turpinās darbu Saeimā: uz redzēšanos rīt pirmajā, es ceru, sekmīgajā 7. Saeimas pirmajā darba dienā! (Aplausi.)".
• 1998_11_02_nosleguma-seq2 language "lv".
• 1998_11_02_nosleguma-seq2 speaker Guntis_Ulmanis-1939.
• 1998_11_02_nosleguma-seq2 mentions Q822919.
• 1998_11_02_nosleguma-seq2 mentions Q211.
• 1998_11_02_nosleguma-seq2 mentions Q193089.
• 1998_11_02_nosleguma-seq2 mentions Q458.
• 1998_11_02_nosleguma-seq2 mentions Q3736450.
• 1998_11_02_nosleguma-seq2 mentions Q39731.
• 1998_11_02_nosleguma-seq2 mentions Q159.
• 1998_11_02_nosleguma-seq2 mentions Q2484354.