Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_10_29-seq309> ?p ?o. }

• 1998_10_29-seq309 type Speech.
• 1998_10_29-seq309 number "309".
• 1998_10_29-seq309 date "1998-10-29".
• 1998_10_29-seq309 isPartOf 1998_10_29.
• 1998_10_29-seq309 spokenAs 77.
• 1998_10_29-seq309 spokenText "Cienījamie deputāti! Es pacentīšos atbildēt uz jautājumiem vai vismaz uz daļu jautājumu. Lai piedod kāds no tiem uzstājušamies deputātiem, ja es neatbildēšu uz viņa jautājumu, bet es centos pierakstīt visus tos jautājumus, kuri šeit tika uzdoti, un mēģināšu tagad atbildēt. Pirmais. Es gribētu lūgt deputātus pievērst uzmanību tam, ka Civillikumā ir pieminētas tās tradicionālās konfesijas Latvijas valstī, ar kurām mēs kopš trīsdesmitajiem gadiem rēķināmies kā ar šai valstij, mūsu valstij, tradicionālām reliģiskām konfesijām. Un akcents ir tāds: šodien runāt par to, ka Latvijā tradicionālās baznīcas kaut kam piekrīt vai nepiekrīt, tā, kā tas tika pasniegts dažu deputātu runās, - tas nav pieņemami. Jo vismaz divu konfesiju, kuras ir šajā tradicionālo konfesiju sarakstā, viedoklis nav pausts un mēs ar to neesam iepazinušies. Tāpēc tas nav pieņemami - teikt, ka visas tradicionālās konfesijas Latvijas valstī nepiekrīt šiem Izglītības likuma labojumiem. Tas nav pieņemami. Nākamais jautājums - kāpēc tika mainīts šis pants? Es pievēršu jūsu uzmanību konkrētajam tekstam. Panta pirmā daļa: “Izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību. Skolēni pēc izvēles apgūst kristīgās ticības mācību un/vai ētiku”. Šis pants nevar palikt tādā redakcijā kaut vai tāpēc vien, ka starp tradicionālajām konfesijām Latvijas valstī ir, piemēram, arī mozusticīgie. Un ar šo rindiņu mēs esam jau zināmā mērā diskriminējuši vienu no Latvijas tradicionālajām konfesijām. Nākamais. Paskatīsimies uz otro panta daļu: “Izglītības iestādes un reliģiskās organizācijas attiecības regulē Reliģisko organizāciju likums”. Tā kā jums tagad nav priekšā Reliģisko organizāciju likuma, palasīšu dažas vietas no šā likuma 6. panta. Jo, pārmetot Izglītības un zinātnes ministrijai, ka tā ir kaut ko darījusi vai nav kaut ko darījusi, vienmēr jārēķinās ar tādu lietu, ka augstākais likumdevējs šajā valstī ir Saeima. Un Saeima attiecībā uz izglītības jautājumiem reliģiskajā sfērā vai skolās, tajās nozarēs, kas skar reliģisko sfēru, ir radījusi vairākas pretrunas, ar kurām Izglītības un zinātnes ministrijai bija jātiek galā. Pie reizes atgādināšu, ka mēs pirms neilga laiciņa pieņēmām Satversmes otro daļu un tur skaidri un gaiši ierakstījām vienu normu par baznīcas un valsts attiecībām. Un tagad citēšu. Likuma 6. panta 3. punkts skan tā: kristīgās ticības mācību māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību programmas evaņģēliski luteriskās, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu konfesiju pedagogi, ja skolā ir vismaz desmit skolēni, kuri vēlas apgūt attiecīgas kristīgās konfesijas mācību; pedagogus izvirza konfesijas vadība, un tos atestē Izglītības un zinātnes ministrija. Pirmām kārtām jāteic, ka Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd neatestē pedagogus, nevienu, arī tos, kas māca matemātiku un latviešu valodu. Šāds pedagogu reģistrs, kā tas ar šo likumu ir paredzēts, tiks veidots nākotnē. Bet problēma, ko es gribu šeit īpaši uzsvērt, ir tā, ka ar šī panta normām ir paredzēts, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāiejaucas baznīcu darbībā un ka baznīcu skolām, kas ir privātskolas veids, ir tagad jāapstiprina izglītības programmas, pēc kurām mācīs konfesionālo ticības mācību. Šeit tika izteikti pārmetumi, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav veidojusi dialogu ar konfesijām. Es gribētu apgāzt šo argumentu. Paņemšu dokumentu nr. 4642-b, kurš jums ir bijis izdalīts, - Izglītības un zinātnes ministrijas atbildi uz deputātu pieprasījumu komisijai par reliģiskās izglītības jautājumiem. Tur ir rakstīts, ka šī sadarbība starp konfesijām un Izglītības un zinātnes ministriju pastāv jau gadiem ilgi. Luterāņu konfesijas ticības mācības programmu sākumskolai un pamatskolai Izglītības un zinātnes ministrija ir apstiprinājusi jau 1996. gadā. Arī Romas katoļu konfesijas ticības mācības programma sākumskolai ir apstiprināta jau 1996. gadā, un Latvijas vecticībnieku baznīcas piedāvātās programmas ir apstiprinātas 1998. gadā. Kā var runāt par to, ka nav bijusi kārtīga, reāla, auglīga sadarbība?! Šī sadarbība ir bijusi, un tie 4% bērnu, kuri ir izvēlējušies konfesionālu ticības mācību, mācās pēc šādām izglītības programmām. Reāla sadarbība ir bijusi. Tālāk. Kas mācīs šo mācību priekšmetu? Skolotāji šobrīd to jau māca. Attiecībā uz šīs mācīšanas kvalitāti šis Izglītības likums palielina atbildību pedagogiem un tiem, kas viņus pieņem darbā. Es perspektīvu redzu. Tos pedagogus jau šobrīd vismaz trīs augstskolas gatavo, un viņi jau sekmīgi strādā skolās, apvienojas savās asociācijās un ir pirmie, kas izvērtē divas lietas - pedagogu profesionālo kvalifikāciju un arī izglītības programmu atbilstību bērnu psiholoģijai attiecīgajā vecumā - un sagatavo arī mācību grāmatas. Es gribētu uzsvērt arī to, ka Izglītības likums ir domāts visai izglītības sistēmai. Un, ja mēs paskatāmies uz baznīcas un valsts attiecībām izglītības sistēmā, tad redzam, ka situācija šobrīd ir šāda: valsts ir atļāvusi (un ļoti pareizi ir darījusi to), ka skolās var mācīt konfesionālo ticības mācību, un šī sistēma jau darbojas. Tagad ir jautājums - ko darīt ar tiem bērniem un kā viņiem dot informāciju par Latvijai tradicionālu kultūru, kas saucas kristiešu kultūra, kristīgās kultūras vērtības? Kā to izdarīt skolā? Un, lūk, ar to Izglītības un zinātnes ministrija nodarbojas tāpēc, ka deputāti 1998. gadā ir izdarījuši divas lietas. Pirmā. Deputāti ir nobalsojuši... Šī Saeima to izdarīja divas reizes 1998. gadā, gan balsojot par budžetu, gan arī mainot likumu par reliģiskajām organizācijām. Tajā ir ielikusi uzdevumus, ar kuriem Izglītības un zinātnes ministrija ir tikusi galā. Šobrīd es lūdzu... (Zālē liels troksnis.) ... Cienījamos deputātus es lūdzu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotos priekšlikumus, un paskaidrošu, kādu iemeslu dēļ. Pirmkārt. Šie priekšlikumi absolūti netraucē baznīcām realizēt sadarbībā ar valsti kristīgās ticības mācību gan privātajā sfērā, gan arī valsts skolās. Otrkārt. Šie labojumi, kas ir ar likuma spēku, vēl vairāk nostiprina šīs iespējas, tās paplašinās. Dod lielākas iespējas, bet vienlaicīgi uzliek arī lielāku atbildību abām divām pusēm. Un tāpēc es lūdzu savu sajūsmu, savus viedokļus izpaust balsojumā un atbalstīt komisijas priekšlikumu. (Starpsaucieni: “Pietiek! Balsojam! Beidz pļāpāt!”)".
• 1998_10_29-seq309 language "lv".
• 1998_10_29-seq309 speaker Andris_Tomasuns-1958.
• 1998_10_29-seq309 mentions Q822919.
• 1998_10_29-seq309 mentions Q211.
• 1998_10_29-seq309 mentions Q957126.
• 1998_10_29-seq309 mentions Q220.
• 1998_10_29-seq309 mentions Q75809.