Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_10_29-seq294> ?p ?o. }

• 1998_10_29-seq294 type Speech.
• 1998_10_29-seq294 number "294".
• 1998_10_29-seq294 date "1998-10-29".
• 1998_10_29-seq294 isPartOf 1998_10_29.
• 1998_10_29-seq294 spokenAs 118.
• 1998_10_29-seq294 spokenText "Dzintars Ābiķis. (Starpsaucieni: “Balsojam! Beidz runāt!”) Cienījamie kolēģi! Es tiešām nerunāšu gari un arī netaisos aģitēt par vienu vai par otru priekšlikumu, jo šis jautājums, manuprāt, nav frakcijas disciplīnas jautājums, tas drīzāk ir katra paša attieksmes jautājums. Es tikai gribu vēlreiz paskaidrot visiem deputātiem lietas būtību, ar ko atšķiras viens variants no otra un par ko tad, balsojot par vienu vai otru variantu, mēs īsti nobalsojam, jo man tomēr ir aizdomas, ka ne visiem - un tas ir arī ļoti saprotams, - viss pilnībā ir skaidrs, lai gan Leiškalna kungs te centās paskaidrot. Ja mēs atstājam spēkā otrā lasījuma redakciju, tad reliģijas mācīšanu skolās regulēs nevis Izglītības likums, bet Reliģisko organizāciju likums, kas paredz konfesionālu pieeju. Konfesionāla pieeja reliģijas mācīšanai skolā. Kādi tad ir šīs nostādnes plusi un kādi ir mīnusi? Plusi, neapšaubāmi, ir tādi, ka šobrīd ir panākta saskaņa starp valsti, zināmā mērā starp skolu un starp reliģisko konfesiju vadību. Es atkārtoju - ar vadību, un te nav nekādu ekscesu kristīgās ticības mācīšanā, un tas, manuprāt, ir ļoti būtiski. Tajā pašā laikā mīnusi ir tādi, ka diemžēl īstenot šo konfesionālo pieeju ir samērā grūti, jo līdz ar to ir ļoti mazs bērnu skaits, ko var aptvert pēc konfesionālā principa. Un, kā jau te teica iepriekšējais runātājs, šobrīd šis mācīšanas princips aptver tikai nedaudz vairāk par 4% skolēnu. Otra pieeja. Ja mēs atbalstām Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegto variantu, ko ir atbalstījusi arī komisija, lai gan komisijā domas stipri dalījās šajā jautājumā, tad reliģijas mācīšanu regulē divi likumi: Izglītības likums paredz, ka skolās tagad var mācīt arī pēc starpkonfesionālā principa, savukārt tas neizslēdz arī to, kas ir noteikts Reliģisko organizāciju likumā, - ka saglabājas arī konfesionālā pieeja. Tātad šis variants pieļauj gan vienu, gan otru. Kādi ir plusi? Plusi ir tādi, ka, papildus ieviešot arī starpkonfesionālo pieeju, nepārprotami tiks aptverts vairāk skolēnu - vairāk skolēnu iegūs izpratni par reliģiju un tā tālāk. Tas neapšaubāmi ir pluss. Protams, šai pieejai ir arī mīnuss šajā situācijā, jo, ja nav panākta vienošanās starp Izglītības un zinātnes ministriju un mūsu lielāko tradicionālo konfesiju vadību, tad es paredzu, ka, ja šie jautājumi netiks risināti saskaņoti, ja būs pretstatījums, tad diemžēl nekādas saskaņas mūsu sabiedrībā, risinot šo jautājumu, nebūs. Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs katru balsot pēc sava ieskata, bet, kā jau teicu, abām šā jautājuma nostādnēm ir gan savi plusi, gan savi mīnusi. Paldies.".
• 1998_10_29-seq294 language "lv".
• 1998_10_29-seq294 speaker Alfreds_Cepanis-1943.
• 1998_10_29-seq294 mentions Q957126.
• 1998_10_29-seq294 mentions Q2671946.