Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_10_29-seq293> ?p ?o. }

• 1998_10_29-seq293 type Speech.
• 1998_10_29-seq293 number "293".
• 1998_10_29-seq293 date "1998-10-29".
• 1998_10_29-seq293 isPartOf 1998_10_29.
• 1998_10_29-seq293 spokenAs 77.
• 1998_10_29-seq293 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Viduslaiku Eiropā katrs, kas kaut cik bija mācīts un zināja latīņu valodu, nemitīgi strīdējās par to, cik tad velnu var sasēsties uz adatas smailes. Parasti strīds apstājās pie situācijas - četri simti gabalu. Īstenībā mūsu strīds šobrīd atgādina kaut ko līdzīgu. Šobrīd Reliģisko organizāciju likums nosaka: ja vismaz desmit bērnu skolā grib mācīties konfesionālo ticības mācību, tad viņiem uz to ir tiesības. To pieļauj arī šā likuma otrā lasījuma redakcija. Jaunais likums un jaunā panta redakcija, ko iesaka un atbalsta komisija, nosaka to, ka visas izglītības iestādes, izņemot reliģisko organizāciju dibinātās izglītības iestādes, ir šķirtas no reliģiskajām organizācijām. To pašu pasaka arī mūsu Latvijas Republikas Satversmes attiecīgais pants, un patiesībā tur nav nekas ne labs, ne slikts. Neapšaubāmi, ir mācītāji, kas grib mācīt konfesionālo ticības mācību, viņi ir apguvuši teoloģiju un arī pedagoģiju, tāpēc ļoti labi var pasniegt šo ticības mācību skolās. Tāpat šo ticības mācību skolās var pasniegt arī kristietību zinoši... ne tikai kristietību, bet arī reliģijas lietas zinoši cilvēki, kas ir ieguvuši pedagoga izglītību vai kas ir ieguvuši izglītību Latvijas augstskolās. Tā ka arī šajā ziņā nebūtu problēmu. Šobrīd konfesionālo ticības mācību Latvijas skolās izvēlas apmēram 4% skolēnu. Tad rodas jautājums, jo otrā lasījuma redakcija pieļauj mācīt ne tikai konfesionālu, bet arī ekumēnisku ticības mācību, tātad par kristietību vispār - par kristietības rašanos, par kristietības vērtībām, un es nedomāju, ka tāpēc kaut kas ļauns varētu notikt. Es pat nezinu, kāpēc pēkšņi likumprojekta trešajā lasījumā ir radies šāds konfrontācijas drauds starp baznīcu un valsti, starp baznīcu un Izglītības un zinātnes ministriju, starp baznīcu un Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kura ir pieņēmusi attiecīgo redakciju. Es īstenībā neredzu, par ko mēs strīdamies. Pat tad, ja mēs pieņemsim 10. pantu tādā redakcijā, kādu to atbalsta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, tas neizslēdz iespēju mācītājiem skolās mācīt reliģijas mācību. Protams, šiem mācītājiem jau kā pedagogiem, ne tikai kā mācītājiem ir jāsaņem attiecīgs sertifikāts, un es te neredzu problēmas, kāpēc mēs strīdamies. Tiklab labi mēs varam atbalstīt gan vienu redakciju, gan otru. Es domāju, ka otrā - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotā redakcija paver plašākas iespējas gan konfesionālajai ticības mācībai, gan arī ekumēniskajai ticības mācībai, jo patiesībā kas tad ir konfesijas? Konfesijas ir kristietības nošķiršana, sadalīšana grupās uz viena vai otra principa pamata, kur katra no grupām atšķirīgi interpretē kādu vārdu, punktu vai teikumu Svētajos rakstos. Vieni atzīst Svēto trīsvienību, otri - neatzīst, vieni uzskata, ka, izejot no Vecās Derības rakstiem, tie, kas ir izredzēti, tie ir izredzētie, bet visi pārējie ir nolādēti... Tā ka starp konfesijām pastāv vesela virkne šādu atšķirību kristīgajā ticībā un dažādos Bībeles teksta tulkošanas paņēmienos. Es domāju, ka mēs varam atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavoto redakciju, nenodarot nekādu ļaunumu konfesionālajai ticības mācībai Latvijas valstī. Ne mazāko ļaunumu! Jo neviens mācītājs no skolas līdz ar to netiek izraidīts. Paldies.".
• 1998_10_29-seq293 language "lv".
• 1998_10_29-seq293 speaker Karlis_Leiskalns-1951.
• 1998_10_29-seq293 mentions Q211.
• 1998_10_29-seq293 mentions Q193089.