Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_10_29-seq275> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1998_10_29-seq275 type Speech.
- 1998_10_29-seq275 number "275".
- 1998_10_29-seq275 date "1998-10-29".
- 1998_10_29-seq275 isPartOf 1998_10_29.
- 1998_10_29-seq275 spokenAs 77.
- 1998_10_29-seq275 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Es nekad neesmu apstrīdējis un arī tagad neapstrīdēšu to, ka Izglītības likums ir tieši tas likums, vienīgais likums, kurā jāregulē jebkura veida izglītība. Tas nav darāms nekādā citā likumā, bet tieši šajā. Šā panta sakarā es akceptēju arī atbildīgo izpildinstitūciju prerogatīvu - virzīt šos jautājumus tā, kā te tos redz. Bet pirmām kārtām man nav skaidrs, kas bija tas apstāklis, kas piespieda Izglītības un zinātnes ministriju... Es šeit absolūti nevainoju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus. Deputāti jebkurā komisijā izmanto to informāciju, kuru tiem “piespēlē” izpildinstitūcijas. Labs izpildinstitūciju orators var vest arī maldināšanā. Kāds bija tas apstāklis, kas lika radikāli mainīt koncepciju pēc otrā lasījuma? To vēl nāksies noskaidrot. Kādi ir mani jautājumi? Ja varētu šodien atbildēt uz šiem jautājumiem, es varētu balsot par šo redakciju. Bet... Pirmais jautājums. Priekšlikumos rakstīts, ka reliģiskās organizācijas un izglītības sistēma savstarpēji ir atdalītas. Protams, vadoties pēc Satversmes sadaļas par cilvēktiesībām, kādu mēs to esam pieņēmuši, tas varētu būt loģiski. Taču - ko tas nozīmē praksē? Praksē tas nozīmē, ka gan skolotāju izvēlē, gan programmu izstrādāšanā un apstiprināšanā baznīcas, kuru vārdā šeit it kā tiek runāts, vispār paliek malā. Otrs jautājums. Kas mācīs šo priekšmetu? Ja vienīgā, kas dod sertifikātu, ir Izglītības un zinātnes ministrija, tad paliek vienīgais kritērijs - metodiskā ziņā laba sagatavotība. Tas, vai šis cilvēks, piedodiet, ir antikristietis, sektants, ateists (piedodiet par šādiem izteikumiem!), - tas vairs nav nosakāms. Es jums minēšu pāris piemēru. Pie manis atbrauca viens no Amerikas. Viņš strādā Tieslietu ministrijā, viņš teica, ka viņš esot ļoti liels draugs pareizticīgajiem, luterāņiem, katoļiem, baptistiem, un iedeva mācību programmu. Es, protams, neesmu speciālists, es vērsos pie mūsu tradicionālajām konfesijām, un visas, sākot ar luterāņiem, katoļiem un baptistiem, teica, ka tur vispār nav nekā kristīga. Komercija, un nekas vairāk. Ir ļoti viegli pateikt: es esmu tāds. Bet raksturot, kas viņš tāds ir, šajā aspektā var tikai tā baznīca, kuru viņš pārstāv. Ja man var atbildēt uz šo jautājumu: kas mācīs?, - tad būs daudz vieglāk risināt... Ja ir šāds formulējums, kāds tiek likts šajā redakcijā, tad - ticiet man, zināma pieredze man ir! - ir pilnīgi atvērtas durvis tiem, kuri vārdos sevi sludina par kristiešiem, bet kuriem ar kristietību vispār nav nekāda sakara. Es vienam šādam no Amerikas atbraukušam misionāram teicu: “Godātais kungs, kristietība Latvijā ir trīsreiz vecāka nekā Amerikas valsts kā tāda. ” Izglītības un zinātnes ministrija, tā vietā, lai pildītu līdzšinējās likumdošanas normas, mēģina ieviest tādu likumdošanas normu, kuru būs ļoti viegli pildīt vai nepildīt. Proti, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, man personīgi, nonāk sūdzības par to, ka vairākās skolās saimnieko tādi “kristieši”, kuriem likums strikti aizliedz iet un mācīt skolās. Godātie kolēģi, es aicinu: nevajag mums pielabināties reliģiskajām organizācijām! Mums vajag dialogu. Šajā gadījumā es minēšu vienu piemēru. Lai cik lielas man ir pretenzijas pret Tieslietu ministriju nacionālo un citu jautājumu risināšanā, vienā jautājumā es viņus vienmēr minu kā piemēru. Proti, viņi regulāri konsultējas - nevis piekāpjas, bet konsultējas! - ar tradicionālo baznīcu vadītājiem. Tāpēc viņu jautājumu spektrā nav pārpratumu. Šajā sakarā es tiešām gribu teikt Rasnača kungam paldies! Šādas konsultācijas ir nepieciešamas. Paldies Ābiķa kungam, kurš organizēja šo sanāksmi. Un izrādījās, ka masu saziņas līdzekļi - nezinu, kā iespaidā, - ir melojuši, ka, lūk, lielās konfesijas ir vienojušās šos jautājumus kārtot tā, kā to ierosina Izglītības un zinātnes ministrija. Pēkšņi mēs redzam, ka visas četras lielākās konfesijas pirmo reizi par to dzird. Nevajadzētu maldināt deputātus! Es biju liecinieks tam, ka daži šīs godātās komisijas deputāti bija pārsteigti, redzot, ka nekas tāds nav noticis. Tāpēc mans priekšlikums ir atstāt otrā lasījuma redakciju, noraidīt visus priekšlikumus, izņemot Keiša kunga priekšlikumu. Es gribu atkārtot deputāta Dinēviča vārdus: šī redakcija ļauj “dancot”. Es...".
- 1998_10_29-seq275 language "lv".
- 1998_10_29-seq275 speaker Antons_Seiksts-1946.
- 1998_10_29-seq275 mentions Q211.
- 1998_10_29-seq275 mentions Q957126.
- 1998_10_29-seq275 mentions Q1771611.