Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_10_29-seq263> ?p ?o. }

• 1998_10_29-seq263 type Speech.
• 1998_10_29-seq263 number "263".
• 1998_10_29-seq263 date "1998-10-29".
• 1998_10_29-seq263 isPartOf 1998_10_29.
• 1998_10_29-seq263 spokenAs 118.
• 1998_10_29-seq263 spokenText "Kiršteina kungs vēlas par to runāt. Lūdzu! A. Kir�teins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es saprotu iemeslu, kāpēc komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu, bet es domāju, ka šīm bažām nav pamata. Cik es esmu informēts, tad komisijas viedoklis ir bijis tāds, ka mans priekšlikums ir pārsteidzīgs, jo, teiksim, pamatskolā katrs var mācīties tādā valodā, kādā var un grib, bet ieviest šo sistēmu, ka visi kārto eksāmenus pēc vienotas sistēmas valsts valodā, kā tas ir daudzās citās valstīs, piemēram, Vācijā, kur Minsteres ģimnāzijas audzēkņi mācījās latviešu valodā, bet eksāmenus kārtoja vāciski... Tātad šīs bailes, ka tas varētu būt drusciņ pāragri, ir vairāku iemeslu dēļ. Pirmais ir tas, ka valstij nav ne līdzekļu, ne skolotāju, lai pašreiz pārietu uz šo sistēmu. Un otrs ir tas, ka cilvēki vēl tam it kā nav sagatavoti psiholoģiski, jo viņiem ir vieglāk nokārtot šo eksāmenu... piemēram, ja viņi ir mācījušies krievu valodā matemātiku, tad viņiem vieglāk ir nokārtot to krieviski, bet latviešu valodu viņi kārto tikai latviski. Es gribētu nedaudz iebilst pret šo uzskatu, jo šeit ir rakstīts: “... Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā”. Ja mēs šim priekšlikumam pieejam no padomju tiesību sistēmas viedokļa, tad ir loģiski, ka kāds var saprast arī tā, ka šie eksāmeni jāsāk kārtot tūliņ šajā valsts valodā. Ja mēs pieejam šim manam priekšlikumam no Rietumu tiesību viedokļa, izejot no loģikas, esošās pieredzes un iespējām, tad es domāju, ka, pirmkārt, mums pārejas noteikumos jau ir pateikts, kādā kārtībā dažādās skolās, teiksim, privātajās, nacionālo minoritāšu vai valsts skolās, notiek pāreja uz šo latviešu valodu. Otrkārt, ja ir par maz ar šiem pārejas noteikumiem, tad es vēlreiz uzsveru, ka Izglītības un zinātnes ministrija noteiks šo kārtību, bet es tomēr gribētu pateikt vienu lietu. To, ka mūsu nelaime, runājot arī par valsts valodu - un tas atkārtojas zināmā mērā arī Izglītības likumā -, ir tā, ka mēs šeit pieņemam pārsvarā deklaratīvus likumus. Mans priekšlikums šeit būtu ļoti būtisks, jo tas psiholoģiski pateiktu, ka katrs pamatskolā var izvēlēties savu mātes valodu un mācīties tajā valodā, kādā viņam labāk patīk, un nav svarīgi, vai tā ir krievu skola vai baltkrievu skola, vai tā ir ebreju skola, vai poļu skola... Ja Izglītības un zinātnes ministrija noteiks vidusskolas eksāmenus vai pēc zināma laika arī pamatskolas eksāmenus kārtot valsts valodā, tad jau pirmajā klasē šo skolnieku vecāki zinās, kādas prasības tiks izvirzītas viņu bērniem. Es gribētu teikt, ka tas arguments ka, piemēram, matemātiku nevar nokārtot valsts valodā, nav īsti pamatots. Jā, tāpēc arī šeit ir noteikts, ka tas būs Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā, Bišera kungs, bet es gribētu pateikt vēl vienu lietu. Ar tradicionālajām metodēm, izliekoties, ka budžets jeb esošais finansējums ir pietiekams, mēs šeit, protams, neko neatrisināsim. Es domāju, ka, ņemot vērā tās saistības, kuras mēs esam uzņēmušies, nobalsodami referendumā par Pilsonības likuma grozījumu palikšanu spēkā, uzliek mums daudz nopietnākas un pavisam jaunas saistības. Tas tagad uzliek mums saistības, lai visi bērni, kuri beidz skolu, kā es jau teicu, neatkarīgi no tā, kāda tā skola ir bijusi - minoritāšu, privātā vai valsts, būtu sagatavoti pietiekamā līmenī un varētu kārtot, piemēram, stājoties augstskolā, šos eksāmenus valsts valodā bez kādām problēmām. Un nav svarīgi, vai viņi izvēlēsies studēt ģeogrāfiju vai izvēlēsies studēt matemātiku vai fiziku. Un tāpēc, pieņemot šo manu priekšlikumu un nobalsojot par to, mēs te nebūt neko neizmainīsim, kā te baidās Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ne arī radīsim haosu esošajā sistēmā, jo to visu tik un tā noteiks Izglītības un zinātnes ministrija. Es arī neesmu tāds optimists, lai domātu, ka ar nākošo vai aiznākošo gadu, vai līdz 2000. gadam šī kārtība tiks ieviesta. Bet, pirmkārt, mēs būsim pateikuši pirmo reizi pēckara vēsturē, ka visiem būs vienādas prasības. Otrkārt, mums būs ļoti nopietni jaunajā budžeta gadā jāpārskata finansu izdevumu līdzekļi, kas ir vajadzīgs, lai Latvijā tiešām īstenotu šo Izglītības likumu, bet jo sevišķi tajos Latvijas dienvidaustrumu apgabalos un novados, rajonos un pagastos, kuros ir ļoti lielas problēmas tieši ar šo finansējumu latviešu valodas skolotājiem. Tomēr reiz, godājamie deputāti, šis darbs ir jāsāk, un šeit mēs varētu vienīgi psiholoģiski palīdzēt tiem, kuri šo darbu dara. Neko vairāk! Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.".
• 1998_10_29-seq263 language "lv".
• 1998_10_29-seq263 speaker Alfreds_Cepanis-1943.
• 1998_10_29-seq263 mentions Q211.
• 1998_10_29-seq263 mentions Q957126.
• 1998_10_29-seq263 mentions Q183.
• 1998_10_29-seq263 mentions Q2742.