Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_10_07_a-seq107> ?p ?o. }

• 1998_10_07_a-seq107 type Speech.
• 1998_10_07_a-seq107 number "107".
• 1998_10_07_a-seq107 date "1998-10-07".
• 1998_10_07_a-seq107 isPartOf 1998_10_07_a.
• 1998_10_07_a-seq107 spokenAs 84.
• 1998_10_07_a-seq107 spokenText "Gundars Valdmanis. Prezidij, kolēģi Saeimā, tauta! Likumā tagad mums piedāvā, ka izglītība ir sistematizētu zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanas process un tā rezultāts. Es gribētu jums atgādināt, ka mums nesen ir bijuši attieksmju veidošanas procesi. Bija sintezētu zināšanu un prasmju apguve. Mūs pa radio un pa televīziju ar plakātiem mācīja. Mācīja, manuprāt, aplamības, bet galarezultātu jūs redzat. Rezultāts vienreiz, otrreiz un arī šoreiz, trešo reizi, ir bijis tāds, ka tie cilvēki, kuriem ir ekonomiskā vara, šo varu pilnveido, mēģina pat to padarīt par absolūtu, kā tas tikko notika mūsu Kārtības rullī, ka, ja neklausa naudas maisam, tad met no Saeimas ārā... Un interesanti, ka no tā momenta, kad mums iedod šīs sintezētās zināšanas, to, ka Šķēles kungam ir lielas un platas acis, ka viņš ir patīkams cilvēks un tā tālāk, īsais rezultāts ir tāds, ka tauta viņu ievēlē, bet tālākais rezultāts būs tāds, ka tauta mirs badā. Redzat, izglītība, manuprāt, ir kaut kas daudz tuvāks tam, ko deputāts Požarnovs un citi zinātāji ir ieteikuši. Spriežot pēc šā likumprojekta, kā tas ir uzrakstīts, izglītība ir aģitācija, lai gan patiesībā izglītība ir vēsturiskās pieredzes nodošanas un pārņemšanas veids. Un, ja tauta būtu izglītota, tad viņa saprastu, ka tie, kuriem jāmaskē ar smagu aģitāciju, ka tie, kuri saka, ka viņi kaut ko labu dara, ka, zināt, pēc 18 gadiem būs labāk... Un tauta tic. Taču cilvēks ir pieradis, ka tad, ja kāds grib palīdzēt, tad viņš palīdz tūlīt, nevis pēc 18 gadiem. Cilvēku pieredze ir tāda, ka visi šie garie plāni nekad neder, bet mūsu tauta piecdesmit gadus ir mācīta citādi - ka mums ir jāpakļaujas kādam spēcīgam, ļaunam garam, un es lūgtu tiem, kuriem ir Tautas kopas “Brīvība” beidzamais biļetens, to glabāt un pārlasīt un pārlasīt ikkatru dienu, kad jums kļūs grūtāk, ikkatru dienu, kad jūs kaut ko pārdosiet. Palasiet par to ekonomisko teroru, ko mēs jums mēģinājām parādīt! Es zinu, ka jūs esat izvēlējušies savu ceļu, un jums tādas tiesības bija. Es zinu, ka man ļoti sāp, jo es nezinu, ko darīt - vai palikt ar jums un ciest par to kļūdu, vai palikt un jums atgādināt, ka jūs esat izdarījuši kļūdu, lai gan tas nevienam nepatīk, ka kāds saka: “Tu kļūdījies!” Bet varbūt darīt tā, kā Jerumaņa kungs darīja, - apaut kājas un iet prom. Es nezinu, ko man darīt. Es par to domāju. Taču es jums novēlu izglītību, kas nav propaganda, kas nav attieksmju veidošanas process, bet kas ir vēsturiskās pieredzes nodošanas un pārņemšanas veids. Mūsu vēsture mums daudz māca. Mūsu vēsture mums māca, ka ir tāda grupa - zvēri cilvēku ādās, kam patīk spīdzināt, kas ir ar mieru cilvēkam aci izraut, kam patīk redzēt, kā cilvēks mirst. To čeka darīja un darīja, un viņai to patika darīt, bet mēs gribam, lai tas, kas tagad notiek, kad cilvēki mirst negodā, aukstumā, badā, kad mirst morāli savu bērnu priekšā, jo viņi nevar tos paēdināt... Tas ir Dieva lāsts, bet tas nav cilvēku darījums. Mēs gribam ticēt, ka tie onkuļi, kas mums pretim no tiem plakātiem smaidīja, ka viņi mums grib labu, bet mēs zinām mūsu pieredzi, ka viņi mums dara ļaunu. Taču mums ir šis izglītības process, kas ar sintezētām zināšanām mums rāda, lai mēs veidotu attieksmi. Mums rāda bitītes, kas sūc medu, un tāpēc kaut kāda politiskā partija, kaut kāds onkulis to darīs arī priekš mums. Izglītots cilvēks saprastu, ka nav nekāda sakara starp to bitīti, to medu un to politisko partiju. Tikai nauda! Bet redzi, mūsu tauta ir nepareizi izglītota. Mūsu tautas negrib atminēties mūsu vēsturisko pieredzi. Es skatījos vakar televīziju un uzzināju, ka Salaspils pieminekli uztur Krievija un Vācija, bet kur ir piemineklis tiem 900 000 latviešu upuru? Kur tas ir? Tas ir vairākas reizes bijis pārrunāšanas stadijā, tas ir vairākas reizes dabūjis kaut kādus 10 000 latu konkursa rīkošanai, bet vienmēr kaut kur pazūd, jo mēs negribam izglītot mūsu tautu ar šo īsto pieredzi. Mēs negribam dot tālāk nākošajai paaudzei patiesību, ko šī paaudze ir viņai izdarījusi. Mēs negribēsim, lai mūsu tauta apzinās, ka vēl pirms desmit gadiem mūsu iedzīvotājiem piederēja viss, bet ka desmit gadus vēlāk viss tas pats, kas mums kā tautai piederēja, tagad pieder kādām 20 ģimenēm, kādām piecām politiskā finansējuma grupām. Redz, to pieredzi, kas būtu tautai vērtīga, to pieredzi mēs viņai nesolām izglītības ceļā. Un tad es nezinu, kādā veidā tauta šo pieredzi, kas viņu pataisītu par dzīvesspējīgu un spējīgu tautu... kā viņa šo pieredzi dabūs. Skolās viņa to nedabūs, jo Grīnblata kungs ierakstīja vēstures grāmatā, ka tie, kuri gāja uz Sibīriju, tikai daži nebija vainīgi. Mēs redzam, ka valdībai un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” galvenajiem cilvēkiem ir nauda priekš visa kā, bet ne priekš pieminekļa. Mēs redzam, ka mēs godājam tos, kuri krita un kuru lielākā daļa bija no ebreju tautas. Salaspilī gan mira arī citi. Taču nav bijusi runa par tiem latviešiem, kuri mira Sibīrijā vai šeit. Es zinu, ka es tagad runāju vairāk savā un manu senču vārdā. Sāp, ka mūsu tauta ir tā izglītota, ka skaļās reklāmas, kas nāca viena pēc otras, nomāca mūsu domāšanas spējas. Tauta gan labi saprata pirmsvēlēšanu aģitācijas kampaņu, to, ka šī Saeima neder, ka šie varturi neder, ka tai kaut kas ir jādara, bet ar vēlēšanu reklāmu, ar sintezētu zināšanu un prasmju apguvi tika veidota attieksme. Mūsu valsts atbalstīs izglītību, bet es negribētu, ka mūsu valsts vai kāda cita valsts atbalstītu izglītību vai radītu ministrijas, kuru darbs būtu veidot attieksmi ar sintezētām zināšanām. Es gribētu, lai mūsu valstī un arī citās valstīs zinātne būtu kaut kas līdzīgs tam, par ko Požarnova kungs jau rakstījis, nevis lai tā būtu kaut kāda propagandas prasme un attieksmes veidošanas process, jo pirmā visai pasaulei būtu jāatbalsta, bet otrā ir noziedzība. Es lūgtu atbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu, bet, kā es jums saku, tā ir tikai Gundara Valdmaņa un viņa cilts doma. Paldies.".
• 1998_10_07_a-seq107 language "lv".
• 1998_10_07_a-seq107 speaker Gundars_Valdmanis-1940.
• 1998_10_07_a-seq107 mentions Q822919.
• 1998_10_07_a-seq107 mentions Q159.
• 1998_10_07_a-seq107 mentions Q183.
• 1998_10_07_a-seq107 mentions Q3899540.
• 1998_10_07_a-seq107 mentions Q16357288.