Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_09_17-seq413> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1998_09_17-seq413 type Speech.
- 1998_09_17-seq413 number "413".
- 1998_09_17-seq413 date "1998-09-17".
- 1998_09_17-seq413 isPartOf 1998_09_17.
- 1998_09_17-seq413 spokenAs 77.
- 1998_09_17-seq413 spokenText "Augsti godātie deputāti! Sēdes vadītāj! Ministr Makarov! Godātais ministr Makarov! Es tik tiešām jūs cienu un godāju! Mēs visu laiku runājam par problēmām. Mēs kaut kā nerunājam par priekšlikumiem. Līdz ar to debates izvēršas par visu problēmu kopumā. Ja jūsu atkāpšanās iemesls ir manis iesniegtais 7. priekšlikums... Es domāju, tas ir instruktīvs, tas viss ir paredzēts jau iepriekšējā likumā, tas nevarētu izraisīt jūsu atkāpšanos. Es uzskatu, ka tas, ka runājat par Saeimas balsojumu par manu priekšlikumu, man ir liels gods. Paldies Dievam! Par tālāko secību. Pēc tam, kad “Latvijas ceļš”, tajā esot vēl arī godājamajam Jānim Lagzdiņam, iesniedza šo priekšlikumu par pensiju pārrēķināšanu (es domāju, ka Janka bija viens no parakstītājiem), priekšlikumi, kas ir radušies gan Labklājības ministrijā, gan Sociālo un darba lietu komisijā, ir pierādījuši, ka, ja kāds grib ieklausīties problēmā, viņš šo problēmu var mēģināt risināt un var atrisināt. Es negribu nekad un nevienam šajā pasaulē uzspiest savu viedokli, bet es gribu pateikt, ka man ir viedoklis, kas ir tikpat tiesīgs tikt izskatīts kā, teiksim, jūsu uzskats par demisiju. Es negribu jūsu demisiju. Es to saku vēlreiz. Es to mēģināšu ilustrēt ar piemēru. Es mēģināšu ilustrēt. Lai gan Pensiju likumam vajadzētu dot vienādas iespējas visiem pensijas vecuma cilvēkiem, tomēr likums pensionārus ir sadalījis divās grupās. Gan strādājošos, gan nestrādājošos. Tie, kuri pensijas vecumu sasnieguši un pensiju sev noformējuši līdz 1997. gada 1. janvārim, un pārējie. Pirmajiem Latvijas Republikas Pensiju likums piedāvā mazākas sociālās garantijas un izvirza augstākas prasības nekā viņu jaunākajiem kolēģiem. Lai mani precīzi saprastu, es no lapas (man negribas šeit novirzīties) nolasīšu divu cilvēku mūža gājumu. Divi kolēģi, abi ir dzimuši 1936. un 1937. gada ziemā, ar mazu laika atstarpīti. Abi mācījušies vienā klasē un vēlāk vienā kursā. Reizē sākuši darba gaitas un visu mūžu strādājuši plecu pie pleca. Saņēmuši pilnīgi vienādas algas. Maksājuši vienādu sociālo nodokli. Abiem darba stāžs ir 40 gadi. Abiem izpeļņa 1996. gadā bija 200 latu mēnesī. Viss it kā līdzīgi. Tātad arī pensijām vajadzētu būt līdzīgām. Tomēr Latvijas Pensiju likums šiem cilvēkiem paredz radikāli atšķirīgas pensijas. Pirmajam, kurš pensijas vecumu sasniedzis 1996. gada nogalē, tā ir 44 lati, bet otrajam, kurš piedzimis pāris mēnešus vēlāk, pensija ir 89 lati. Kas notiek tālāk? Abi turpina strādāt, abi saņem vienādas algas, maksā vienādu sociālo nodokli, bet saņem dažādas pensijas. Pirmais - 44, otrs - 89 latus. Triju gadu laikā pirmais pensijā ir saņēmis 1584 latus, bet otrs triju gadu laikā ir saņēmis 3204 latus. Un, veicot pārrēķināšanu, kuram liek atmaksāt? Tam, kas par tādu pašu darba mūžu ir saņēmis 1584 latus. Mēs nevaram taisnību uzbūvēt uz cilvēku kauliem un ciešanām. Mēs nevaram atrisināt visas problēmas, bet mums ir jāķeras pie problēmām, kuras mēs varam atrisināt. Šī ir viena no tādām problēmām. Tas, ka nav jāatstāj 1996. gada vai 1997. gada 1. janvāra līmenī, ir jau pierādījies, Makarova kungs! Ja jūs gribat, jūs varat strādāt, jūs varat izstrādāt modeli pakāpeniskai atmaksāšanai. Ņemot par pamatu jūsu modeli, lai izmuktu no manis piedāvātā vai no deputātu grupas piedāvātā un Saeimas nobalsotā modeļa, mēs atrodam kompromisa variantu, kuru dod Ilgas Kreituses priekšlikums un kuru Sociālo un darba lietu komisija izstrādājusi. Atkal kompromiss. Pakāpeniska atmaksa. Visvieglāk ir neko nedarīt un, līdzko spiež darīt, pateikt: “Es demisionēšu!” Un, ja tā, tad ejiet pie velna un laidiet savā vietā Jurdža kungu! Viņš stāv, brilles uz acīm... Ļaujiet viņam būt labklājības ministram. Viņam ir dinamika. Viņš grib atrisināt problēmu. Uz priekšu! Atrisināsim! Šādā veidā tās lietas nedara! Mums ir jāatrisina jebkura šīs valsts iedzīvotāja problēma. Protams, visvieglāk ir uzkāpt šeit tribīnē un mēģināt biedēt vienus ar otriem. Patiesībā vislabākā ir sabiedrība, kas ir stratificējusies ekonomiskās attīstības rezultātā. Vienu iedzīvotāju grupu vai sociālo grupu var sarīdīt pret otru un pateikt: “redziet, tas pirmais, kuram ir jāatmaksā tā pensija 1584 latu apmērā, tūliņ apēdīs tos 7000... Izdaliet tos 8 miljonus latu (8 miljoni latu gadā ir vajadzīgi šīs problēmas risināšanai) ar pensionāru skaitu un pasakiet, par cik jūs viņiem indeksēsiet. Ne jau kā pirms vēlēšanām, par 7 latiem. Santīms katram iznāks. Un citi cietīs netaisnību. Te mans kolēģis Kārlis Čerāns runāja. Jā, šajā likumā ir daudz netaisnības. Jā, valsts ekonomika attīstīsies. Šīs valsts ekonomikas mērķis nav bagātnieku vai dažu grupējumu intereses. Tās mērķis ir iedzīvotāju labklājība. Un nākamais, pie kā mums ir jāķeras...".
- 1998_09_17-seq413 language "lv".
- 1998_09_17-seq413 speaker Karlis_Leiskalns-1951.
- 1998_09_17-seq413 mentions Q822919.
- 1998_09_17-seq413 mentions Q211.
- 1998_09_17-seq413 mentions Q29425772.
- 1998_09_17-seq413 mentions Q6112526.
- 1998_09_17-seq413 mentions Q4240044.
- 1998_09_17-seq413 mentions Q1682791.