Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_09_17-seq335> ?p ?o. }

• 1998_09_17-seq335 type Speech.
• 1998_09_17-seq335 number "335".
• 1998_09_17-seq335 date "1998-09-17".
• 1998_09_17-seq335 isPartOf 1998_09_17.
• 1998_09_17-seq335 spokenAs 77.
• 1998_09_17-seq335 spokenText "Paldies, sēdes vadītāja kungs! Augsti godātie deputāti! Likumprojekts par labojumiem Pensiju likumā tika iesniegts vienīgi un tikai tāpēc, lai neliktu pensionāriem, kuri turpina savas darba gaitas, atmaksāt šīs pensijas, kā to likums ir noteicis līdz šim. Pirmajā, tā sauktajā konceptuālajā, lasījumā parlaments šo priekšlikumu atbalstīja ar absolūtu balsu vairākumu, “pret” balsojot, manuprāt, tikai vienam deputātam. Arī otrajā lasījumā pēc sarunām ar Labklājības ministriju un personīgi ar labklājības ministru mēs šiem neatmaksātājiem jeb strādājošajiem pensionāriem tomēr noteicām ierobežotu jeb terminētu gadījumu, ļaujot pensiju neatmaksāt tikai tiem, kuri ir aizgājuši pensijā pirms jaunā likuma stāšanās spēkā. Arī otrajā lasījumā, manuprāt, bija pilnīgs deputātu balsu absolūtais vairākums, vienam vai diviem balsojot “pret” vai pat atturoties. Tad deputāti atbalstīja šo konceptuālo normu, un likās, ka kompromiss ir sasniegts, bet šobrīd atkal ir vairāki jauni priekšlikumi. Un mani argumenti, kāpēc cilvēkiem, kuri pēc pensijas noformēšanas turpina strādāt, nebūtu jāatmaksā šī pensija, ir sekojoši. Pirmkārt, ja cilvēki maksā sociālo nodokli, viņiem ir jābūt tiesībām saņemt pensiju atbilstoši ieguldījumam pensiju fondā. Tas ir tas, ko Makarova kungs parasti sauc par Pensiju likuma filozofiju. Šie cilvēki nav vainīgi, ka individuālā uzskaite ir ieviesta tik vēlu. Parlaments par to ir atbildīgs, un parlamentam tāpat kā Labklājības ministrijai, tāpat kā mums visiem, saskaroties ar kādu problēmu, ir jāmēģina to atrisināt. Šajā likumā, kurš pamatoti tiek saukts par vienu no labākajiem Austrumeiropā vai pat par vislabāko Austrumeiropā, tomēr ir virkne netaisnību, kurām varbūt ir objektīvi iemesli, bet kuras mums, parlamentāriešiem, tāpat kā ministriem ir jāmēģina atrisināt. Soli pa solim, vienu problēmu pēc otras. Tāds ir mūsu aicinājums, tāds ir mūsu pienākums. Tiem, kuri pārtraukuši darba gaitas, nav kritērija, pēc kā vērtēt, bet tiem, kuri turpina strādāt, tādi ir. Ir jāpanāk, lai tiem, kuri pēc individuālās uzskaites ieviešanas ir pietiekami ilgi nostrādājuši, varētu atvasināt pensiju no sociālajiem maksājumiem. Šī pensija ir jāpārformē, un to neliedz arī pašreizējais spēkā esošais likums, bet tas tomēr prasa šo pensiju, iepriekš saņemto pensiju, atmaksāt. Prasība atmaksāt ir netaisna, jo, turpinot strādāt, cilvēki vairo nacionālo kopproduktu. Katru gadu nodokļos viņi iemaksā miljoniem latu, daudzus miljonus latu viņi iemaksā mūsu valsts budžetā gan ar ienākuma nodokli, gan arī sociālajā budžetā. Strādājošajiem pensionāriem ienākuma nodokli iekasē no pirmā lata. Ja viņiem liek atmaksāt saņemto, tad ienākuma nodoklis no viņiem ir iekasēts nelikumīgi. Vai pašvaldības ir gatavas viņiem to atmaksāt? Un kas noteiks, kādā veidā šis ienākuma nodoklis pensionāriem tiks atmaksāts? Šie cilvēki jau ir cietuši, jo, atšķirībā no jaunākajiem kolēģiem, šos 3 gadus saņem mazāku pensiju. Jūs jau zināt tos iemeslus, kāpēc vieni saņem lielāku, bet otri - mazāku pensiju. Teiksim, cilvēki ir dzimuši vienā gadā, burtiski vienā dienā, bet pensionējušies ir atšķirīgos laikos, pie tam varbūt ar dažu dienu starpību, teiksim, 25. decembrī vai 2. janvārī, uzreiz pēc Jaungada. Līdz ar to šie cilvēki, kas visu mūžu ir vienā darbavietā strādājuši un saņēmuši pilnīgi vienādu atalgojumu, tagad bieži vien saņem trīskārt mazāku pensiju par otru. Prasīt, lai viņi atmaksā saņemto, jau tā mazāku pensiju, nozīmē nelikumīgi par trīs gadiem paaugstināt šiem cilvēkiem pensijas vecumu. Un tas nozīmē tikai to un vienīgi to. Šobrīd mums ir iespējas šo netaisnību labot. Vienu no netaisnībām, bet, labojot katru dienu, katrā sēdē vismaz pa vienai netaisnībai, mēs arī šīs problēmas atrisināsim. Līdzekļu trūkums nevar būt par pamatu netaisnībai. Pie tam līdzekļi, kas ir jāizlieto no sociālā budžeta šīs problēmas risināšanai, nav tik lieli, lai mēs to nevarētu izdarīt. Labklājības ministrija bieži vien min skaitli 24 miljoni, min arī skaitli 42 miljoni, bet es domāju, ka sociālajam budžetam šobrīd vajadzētu šīs problēmas risināšanai deleģēt no 6 līdz 8 miljoniem gadā, kas, paaugstinoties minimālajai darba algai Latvijā, neradīs budžetam problēmas, bet gan radīs iespaidu par valsti, par sabiedrību, kas ir gatava atrisināt problēmas un kas ir gatava likvidēt objektīvi radušās netaisnības. Paldies par uzmanību! Aicinu atbalstīt otrā lasījuma redakciju, kā arī 7. priekšlikumu, kas nosaka, kādā veidā ir aprēķināma pensija tiem cilvēkiem, kas nav nostrādājuši pilnus 3 gadus pēc tās noformēšanas. Paldies.".
• 1998_09_17-seq335 language "lv".
• 1998_09_17-seq335 speaker Karlis_Leiskalns-1951.
• 1998_09_17-seq335 mentions Q211.