Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_09_10-seq46> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1998_09_10-seq46 type Speech.
- 1998_09_10-seq46 number "46".
- 1998_09_10-seq46 date "1998-09-10".
- 1998_09_10-seq46 isPartOf 1998_09_10.
- 1998_09_10-seq46 spokenAs 38.
- 1998_09_10-seq46 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu sākt savu uzrunu ar jautājumu: “Kur un kā Latvijā mācīties par ārstu un vai to vispār ir vērts darīt? Kāda ir motivācija, lai šodien mācītos par ārstu?” Par nožēlu, mums jāatzīst, ka pašlaik veselības aprūpes vidējais līmenis valstī ir tāds, ka nerada pašos spējīgākajos jauniešos motivāciju studēt medicīnu. Lielāku konkursu šodien redz Juridiskajā fakultātē, jo pastāv uzskats, ka valsti pārvalda gudri un izveicīgi advokāti. Es gribētu teikt dažus vārdus par padomju medicīnas sistēmu, no kuras mēs visi nākam un kura balstījās uz principu - ātrāk un vairāk sagatavot ārstus konkrētām valsts sadalītām darba vietām. Tas bija šīs sistēmas mērķis, un turklāt tas labi darbojās. Un tāpēc Padomju Savienībā medicīnas institūtus, tāpat kā citas profesionālās augstskolas, atdalīja no universitātēm. Šaurākas profesionālās izglītības ietvaros varēja arī vieglāk palielināt padomju ideoloģiju nesošo priekšmetu īpatsvaru mācību programmās. Ko mēs gribējām Atmodas sākumā? Pirmajā pasaules latviešu ārstu kongresā 80. gadu beigās izskanēja vēlme pēc klasiskās universitātes atjaunošanas, un kā labāko paņēmienu toreiz daudzi ieteica Medicīnas institūta un Latvijas Universitātes atkalapvienošanos. Tādējādi zem viena jumta atkal nonāk medicīna, jurisprudence, filozofija, ekonomika - sfēras, kas ikdienā būtiski iejaucas katra cilvēka un būtībā arī katra pacienta dzīvē. Kas noticis pa šo laiku? Notiek reforma... Bet kāda ir īstenība? Galvenais mīts par primāro veselības aprūpi mūsu valstī ir tas, ka tāda aprūpe Latvijā vispār pastāv. Lai gan ģimenes ārsts ir pasludināts par centrālo personu veselības aprūpē, medicīniskā izglītība joprojām nav pārorientēta tā, lai būtu akcents uz primāro veselības aprūpi kā valstiski svarīgu mērķi. Lai to sasniegtu, augstskolā ir jāpaplašina paramedicīnisko zinātņu vieta medicīniskās izglītības programmās. Jo ģimenes ārsts nav persona, kas itin visu ārstē; ļoti bieži tas ir padomdevējs, psihologs, menedžeris un - nebaidos šī vārda - arī advokāts. Kas jādara? Viens no būtiskajiem uzdevumiem ir attīstīt piemērotus apstākļus mācīšanai un piemērotu vidi, kur mācīties. Galvenā uzmanība, organizējot mācību procesu, ir jāvelta medicīniskās izglītības programmu un izglītības metodikas attīstībai; prātā jāpatur nepieciešamība ātri un elastīgi piemēroties jauniem apstākļiem. Politiķiem un administratoriem nāksies ielāgot, ka medicīniskā izglītība pati par sevi arī ir zinātne, kas pēdējos gadu desmitos pasaulē strauji attīstās un pastāv daudzveidīgās formās. Lielu palīdzību šajā procesā var sniegt Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultāte, jo medicīniskās izglītības zinātnei vajag arī savu akadēmisko bāzi. Metodiski savienot dažādas izglītības formas vienas augstskolas ietvaros līdz šim ir izrādījies neiespējami; būtībā tādi mēģinājumi Latvijā ir bijuši. Kāds ir medicīniskās izglītības rezultāts šodien? Jauno ārstu tālākais dzīves un karjeras ceļš ir visai neskaidrs, un būtībā tā nav augstskolas vaina šodien. Augstskolu savstarpējā sadarbība Latvijā ir jāņem par pamatu, veidojot starptautiski atzītu valsts veselības politiku. Un to var veicināt gan Latvijas Universitātes diploma augstais starptautiskais reitings, gan Medicīnas akadēmijas augstais intelekta koeficients, gan arī labā klīniskā bāze, ja vērtējam visas klīnikas Latvijā kopumā. Izraut dažas klīnikas no kopējā konteksta, izraut tās no kopējā pakalpojumu tirgus - tas nav pārāk korekti. Un ko par to šodien saka autoritātes? Šo mērķi mēs sasniegsim daudz ātrāk, ja politiķi un valstsvīri nedomās par augstskolu pārņemšanu īpašumā. Un nekādā ziņā mēs nevaram atbalstīt faktu, ka augstskolas komercdarbība un naudas pelnīšana ņem pārsvaru pār akadēmisko ideju. Pašlaik, protams, ir katastrofāli neapmierinoša Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbība. Es uzskatu, ka pareizi būtu visas augstskolas deleģēt Izglītības un zinātnes ministrijai, un par to arī mums jārunā. Tas, ka šodien ir iesniegts šis pieprasījums, akcentē, ka problēma ir. Šajā sakarā uzstājas šeit tik daudz cilvēku, un tas ir labi, ka tas notiek. Un tieši šāds pieprasījums, šāda forma, ir tas ceļš, pa kuru ejot mēs panāksim ātrāku šī jautājuma izskatīšanu un ātrāk pieņemsim šos lēmumus. Es aicinu atbalstīt pieprasījumu.".
- 1998_09_10-seq46 language "lv".
- 1998_09_10-seq46 speaker Viesturs_Boka-1948.
- 1998_09_10-seq46 mentions Q211.
- 1998_09_10-seq46 mentions Q957126.
- 1998_09_10-seq46 mentions Q8436.
- 1998_09_10-seq46 mentions Q15180.
- 1998_09_10-seq46 mentions Q498407.
- 1998_09_10-seq46 mentions Q2484354.