Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_09_03-seq40> ?p ?o. }

• 1998_09_03-seq40 type Speech.
• 1998_09_03-seq40 number "40".
• 1998_09_03-seq40 date "1998-09-03".
• 1998_09_03-seq40 isPartOf 1998_09_03.
• 1998_09_03-seq40 spokenAs 38.
• 1998_09_03-seq40 spokenText "Augsti godātais Prezidij, dāmas un kungi! Tā kā republiku ir pārņēmusi nepārdomātā, zinātniski nepamatotā privatizācijas nieze un, akli paklausot ārzemju konsultantu spiedienam, esam ķērušies pat pie dabīgo monopolu privatizācijas, ievērojot ārzemju un atsevišķu grupējumu savtīgās intereses, nevis Latvijas tautsaimniecības attīstības intereses, tad uzskatu par nepieciešamu kaut vai daļēji novērst dabīgā monopola privatizācijas ļaunumu un ar ierosināto priekšlikumu papildināt 11. pantu ar ceturto daļu jums redzamajā redakcijā. Šā priekšlikuma pamatojumam ir vairāki argumenti. Vispirms jau jāteic, ka tehnoloģiski tamlīdzīgas energokompānijas nevar strādāt, būdamas sadalītas atsevišķos uzņēmumos, kas katrs par sevi ir atsevišķi, jo visiem šiem atsevišķajiem uzņēmumiem - elektrostacijām, augstsprieguma tīkliem, sadales tīkliem - ir jāstrādā vienotā režīmā, lai nodrošinātu vislielāko ekonomiju. Pagaidām pasaulē tā notiek visur. Līdzīga situācija ir arī gāzes saimniecībā. Gāzes transporta vadi nevar strādāt vienā režīmā, bet Inčukalna gāzes pazemes krātuve - citādākā. Arī šeit ir jānodrošina vienota, saskaņota darbība, ko vada dispečerdienests. Jebkurā iepriekšminētajā gadījumā nevar būt runa par sadalīto uzņēmumu visekonomiskāko darbību, kad viens ražos, otrs pārvadīs, trešais sadalīs, ceturtais patērēs... Tikai naivuļiem var iestāstīt, ka šinī gadījumā notiekot it kā tas pats, kas parastajā tirgus ekonomikas procesā, kur prece vai pakalpojums apritē dodas ar pārtraukumiem, laika intervāliem, nezaudējot savu lietošanas vērtību. Enerģētikā šie procesi ir nepārtraukti, un jebkuri mākslīgi radīti pārrāvumi, pārtraukumi objektīvi izraisīs neekonomiskumu un elektrības vai gāzes cenu pieaugumu, pie tam, kā vienmēr, uz patērētāju rēķina, it sevišķi uz masveida patērētāja rēķina, tas ir, uz vissliktāk situēto cilvēku rēķina. Cenas taču visiem būs vienādas. Tātad viens ražos, otrs pārvadīs, trešais sadalīs, bet galīgajā variantā ekonomiskajā ziņā vienam būs peļņa, otram - zaudējums. Lielo elektrokompāniju sadalīšanas un privatizācijas procesu apoloģēti, šīs idejas aizstāvji, pamato to ar konkurences palielināšanu... Piedodiet, par kādu konkurenci var būt runa? Latvijā taču nerodas klāt ne jaunas stacijas, ne jauni enerģijas avoti, ne jauni tīkli. Tā vienkārši ir demagoģija, lai noslēptu galveno. To, ka valsts dabīgā monopola vietā tiek radīts privātais monopols, un, tā kā vairāki spēcīgi ekonomiskie spēki iekārojuši šo paredzamo monopolu peļņu, tad ar dažādu lobiju palīdzību Saeimā un valdībā šī sadalīšana, par nožēlu, ir ņēmusi virsroku. Domāju, ka tālākajās debatēs šie īleni no maisa dursies laukā. Un tomēr galvenais arguments slēpjas objektīvajos pasaules globalizācijas un valstu integrācijas procesos. Kā zināms, šie objektīvie procesi prasa līdzsvarotību patēriņā un ražošanā, pie tam ne jau tikai atsevišķas valsts mērogā, bet jau visas pasaules mērogā. Tādas pagaidām visvarenas valstis kā Amerikas Savienotās Valstis praktiski jau ir pārvērtušās par patērētāju sabiedrības valsti, kur pašu ražošana sen vairs nenodrošina pašu patēriņu. To visu tās varēja izdarīt tikai tāpēc, ka klusiņām ir palaidušas vaļā savu papīra naudas iespiešanu, izmantojot daudzu valstu un tautu lētticību, runājot par dolāra stiprumu. Papildus vēl ar zinātnieku palīdzību tiek fetišizēts finansu un vērtspapīru tirgus, kas ir atrauts no ražošanas, lai gan tas ir galvenais līdzsvara nosacījums. Tas tiek atrauts no preču un darba tirgus. Un šodien mēs it kā esam liecinieki tieši fetišizētā finansu tirgus pasaules krīzes sākumam. Blēņas! Parādās uzskatāmas iezīmes jau globālajai ekonomiskajai krīzei, un nākotnē tā būs saistīta ar dolāra krahu, ar tās valūtas krahu, uz kuru daudzas valstis balsta savas nacionālās valūtas, arī Latvija. Šīs pazīmes mēs manījām Austrumāzijas valstīs, kur uz dolāru bāzētajā un uzpūstajā ekonomikā parādījās “sūce”; tagad mēs redzam Krievijas naudas krīzi, un trūkst tomēr vienmēr pašā vājākajā vietā. Visas pazīmes rāda, ka nākotnē ne jau dolārs būs nacionālo valūtu segums un vairs ne jau arī zelts. Nākošajā gadsimtā galvenās vērtības būs informācija un enerģijas resursi. Tie būs īstais segums valūtām. Un ko mēs darām? Mēs izlaižam no savām rokām valsts, Latvijas, tā jau skopos enerģijas resursus, kas nākotnē būs galvenā pasaules bagātība. Tāpēc arī ir radies šis papildinājums 11. pantam, lai izvairītos no kraha nākotnē un ļautu šīm energokompānijām strādāt kā vienotam veselam. Par to arī aicinu balsot.".
• 1998_09_03-seq40 language "lv".
• 1998_09_03-seq40 speaker Viktors_Dinevics-1933.
• 1998_09_03-seq40 mentions Q822919.
• 1998_09_03-seq40 mentions Q211.
• 1998_09_03-seq40 mentions Q159.
• 1998_09_03-seq40 mentions Q30.
• 1998_09_03-seq40 mentions Q7263449.