Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_09_03-seq120> ?p ?o. }

• 1998_09_03-seq120 type Speech.
• 1998_09_03-seq120 number "120".
• 1998_09_03-seq120 date "1998-09-03".
• 1998_09_03-seq120 isPartOf 1998_09_03.
• 1998_09_03-seq120 spokenAs 60.
• 1998_09_03-seq120 spokenText "Šeit, šajā punktā, ir rakstīts - “saglabājami valsts īpašumā”. Es negribētu šeit minēt tādus milzīgus miljonus, ko šeit nosauca populisti, runājot ne vienu reizi vien; tie miljoni nav pamatoti ar aprēķiniem, un, es domāju, tādā veidā nevajadzētu mēģināt cilvēku prātus šeit musināt vai vismaz uzjundīt. Es gribu runāt par konkrētām lietām. Pieminēsim kaut vai “Lattelekom”. “Lattelekom” ir 51% valstij, bet mēs redzam, kas ar “Lattelekom” notika. Mēs, protams, varam runāt par to, ka šis līgums tika nepareizi sastādīts, ka igauņi to bija daudz labāk sastādījuši, bet mēs redzam to rezultātu, kādu milzīgu peļņu ieguva ienākušie angļi. Un tad, kad viņi redzēja, ka tā lieta kļūst slidena, un kad viņi redzēja, ka viņi nav izpildījuši nevienu punktu no tā, kas tika solīts, ieskaitot arī lauku telefona centrāļu modernizāciju... Protams, viņus vismazāk interesēja tas, ka viņu ienākšanas dēļ sabruka ražošana rūpnīcā VEF. Iztaisīja dažādā veidā, tendera veidā situāciju, ka darbus, kādus pasūtījumus dabūja tikai ārzemju firmas; ka iepirkt telefona centrāles un citas lietas varēja tikai caur ārzemēm, kaut gan VEF ražoja Eiropā starptautiski sertificētu produkciju jau tanī brīdī. Un nekādu kritiku neizturēja šeit, Saeimā, no tribīnes izskanējušie visādi izteikumi par to, ka VEF kaut ko ražo tā vai savādāk... To, ko vajadzēja “Lattelekom” gadījumā priekš laukiem, VEF, komutācijas tehnikas rūpnīca ražoja sertificēti - Eiropas līmenī. Tas ir kā piemērs, kas parāda to, ka aizraušanās ar kaut kādu “triecienveida” privatizāciju, kas notiek ārzemju padomnieku iespaidā, nedod to rezultātu, uz kuru mēs ceram. Pašreiz, es domāju, tas mums ir būtiski - atbalstīt 41. priekšlikumu. Būtiski. Un būtiski tieši tāpēc, ka vēl priekšā ir garie strīdi un garās runas šeit, Saeimā, no tribīnes - par to, kas un kāpēc ir jāsaglabā valsts īpašumā. Un ja mēs tagad runājam, ka “Latvenergo” sastāv būtībā no trijām daļām, no “teciem”, kas ir ļoti sliktā stāvoklī... TEC-1 ir nolaista, grūtā stāvoklī. Otrā daļa - augstsprieguma tīkli. Un trešā daļa - Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde. Šobrīd, ja mēs runājam par to, ka varētu ienākt privātinvestētāji TEC privatizācijā, labi, mēs varam par šo jautājumu atsevišķi spriest. Es domāju, par to jautājumu mēs drīz no Saeimas tribīnes runāsim, jo tiek apspriests jau Ministru kabinetā tas jautājums, kā piesaistīt investīcijas šīm sliktā stāvoklī esošām TEC. Bet atkal šo investīciju piesaistei būtu jābūt tādai, lai šī TEC nevar pēc tam... lai šis cilvēks, lai šī firma nekļūst par privātīpašnieku vispār šim “tecam”. Lai viņi nevar pēc tam pacelt tarifus tā, kā viņiem iegribas. Mēs varam minēt konkrētus piemērus, kā Latvijā dažādās vietās ir rūpnīcas privatizētas ar vienu mērķi - dabūt šīs pilsētiņas termostaciju, “tecu”, savās rokās. Tāds piemērs ir Ogrē; tāds piemērs ir Jelgavā, rūpnīcā RAF, kur vienīgā interese bija nevis privatizēt uzņēmumu strādnieku interesēs, bet dabūt rokās katlumāju un steidzami rīt no rīta pacelt tarifus. Es domāju, ka šobrīd šo pilsētu iedzīvotāji labi zina, vietējās pašvaldības zina un redz šos negatīvos rezultātus. Vēl jāpiemin tāds moments. Kāpēc šeit no tribīnes tie, kas iestājās par tādu ātru privatizāciju, it īpaši pirms kāda laika - pašreiz tuvojas vēlēšanas, un tagad jau mainās domas, un šeit arī daudzas lielas partijas, kas visu laiku bija pie varas, saka, ka to privatizāciju veikt tā nu gluži nevajadzētu (kaut gan to, ko patiesībā domā, mēs zinām), - kāpēc viņi nestāsta šeit no tribīnes, ka “Neste” nav privātkompānija un tai “Nestē” Latvijā ir ne viena vien benzīnstacija? Kāpēc viņi nestāsta, ka Somijā “Neste” ir valsts kompānija, ka tur ir ļoti maz privātu procentu un tie ir tikai 15%? Kāpēc šeit tribīnē nekāpj lielie privatizācijas apoloģēti, kas grib kaut ko steidzami Zviedrijai pārdot no “Latvenergo”, un nesaka, ka “Statoil” ir valsts kompānija Zviedrijā? Kāpēc izveidojās tāda situācija, ka šeit var... Norvēģijā, es atvainojos... “Statoil” ir Norvēģijā valsts kompānija. Es domāju, šeit, starp deputātiem, ir tādi, kas var šeit no tribīnes daudz precīzāk pateikt par valsts daļām un par valsts ietekmi Norvēģijas naftas un gāzes laukos, tas būtu īpaši interesants temats Latvijai. Un tādā gadījumā mēs redzam, ka tālu nav tas, ar ko operē daži deputāti, šeit iznākot priekšā un sakot, ka mums ir kaut kas triecienveidā jāprivatizē. Es domāju, tas būtu tikai mazs solītis uz priekšu - atbalstīt 41. priekšlikumu. Es aicinu nobalsot “par”, un mēs šā balsojuma rezultātus publicēsim gan savā partijas avīzē, gan visur citur, lai parādītu, kas ir par šo izlaupīšanu, privatizējot triecientempā, un kas ir par to, lai lēni apspriestu lietas un virzītu ar tautas ziņu uz priekšu.".
• 1998_09_03-seq120 language "lv".
• 1998_09_03-seq120 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1998_09_03-seq120 mentions Q822919.
• 1998_09_03-seq120 mentions Q211.
• 1998_09_03-seq120 mentions Q193089.
• 1998_09_03-seq120 mentions Q33.
• 1998_09_03-seq120 mentions Q47182.
• 1998_09_03-seq120 mentions Q3736450.
• 1998_09_03-seq120 mentions Q34.
• 1998_09_03-seq120 mentions Q179830.
• 1998_09_03-seq120 mentions Q20.
• 1998_09_03-seq120 mentions Q404542.
• 1998_09_03-seq120 mentions Q6112588.
• 1998_09_03-seq120 mentions Q1512969.
• 1998_09_03-seq120 mentions Q616376.
• 1998_09_03-seq120 mentions Q4992912.