Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_08_27-seq443> ?p ?o. }

• 1998_08_27-seq443 type Speech.
• 1998_08_27-seq443 number "443".
• 1998_08_27-seq443 date "1998-08-27".
• 1998_08_27-seq443 isPartOf 1998_08_27.
• 1998_08_27-seq443 spokenAs 84.
• 1998_08_27-seq443 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Ir vēl viena “svētā govs”, par kuru varbūt nav īsti pārrunāts šodien, un tā ir Privatizācijas aģentūra. Manuprāt, bez Privatizācijas aģentūras atļaujas... vai nu sestdien, vai kādā citā dienā, ar Šadinovu kopā vai atsevišķi... Nagļa kungs tomēr atļāva šo darījumu nokārtot. Droši vien vienīgais, kas no šā darījuma oficiāli ieguva peļņu, bija advokāts Grūtups - šis inteliģentais un, man šķiet, ļoti glumais kungs, kurš šad tad redzams tepat pastaigājamies no Saeimas uz Ministru kabinetu un atpakaļ uz Valsts prezidenta pili. Kurš bija vienlaicīgi padomnieks ne tikai Berijam, bet arī Ulmanim un Šķēlem. Viņš vislabāk to zinātu pateikt, jo viņš ir oficiāli nopelnījis 250 000 latus. Kuram gan labāk tas būtu zināms? Diemžēl to varētu varbūt uzzināt tikai Novika kungs, ar viņu parunājoties, bet tas ir sen zem zemes. Tā ka mums pārējiem te nekas “nespīd”. Ļoti veikli mūsu pašu izdotais likums viņu sargā. Un viņam nekas nav jāsaka. Tā ka nez vai mēs kādreiz to uzzināsim. Manuprāt, Nagļa kungs vīpsnā par mums visiem, jo viņam jau oficiālā alga ir desmit reizes lielāka nekā deputātiem, tas ir, katram no mums. Tā ka viņš var darīt kā grib un ko grib, un kad grib. Un ir ļoti labi zināms, ka Nagļa kungs varēja neiesniegt deklarāciju, par to arī nekas īpašs viņam nebija. Krasta kungs teica, ka viņš arī neko nevar viņam izdarīt, kad es ar viņu runāju saistībā ar Ķemeru viesnīcas pārdošanu. Un nu ir rezultāts. Ķemeru viesnīca ar visām gleznām tiek pārdota. Piemēram, Ugas Skulmes “Ziedi” (1950. gads) - par 100 latiem, Karagodina “Ziedi” - par 40 latiem, Aleksandra Zviedra “Vakars” - par 15 latiem. Flīģelis, kas Ķemeru viesnīcas zālē atrodas, tas baltais lielais flīģelis - par 100 latiem. Lustra, četržuburu, bronzas, 30. gadi, - par 60 latiem. Viss tajās cenās, ko Privatizācijas aģentūra nosaka. Ka 80% var apmaksāt sertifikātos. Tātad nekādu īpašu izredžu te nav... Tās ir varbūt tādas padrūmas noskaņas un pārdomas. Es gribu uzsvērt, ka šāda privatizācija, kas tagad notiek... runāja par to, ka “Lattelekom” to jau ir pierādījis, ka, to visu nododot privātajām struktūrām, īpaši ārzemju kompāniju rīcībā, spiež mūsu patērētāju, spiež viņa maku un saērcina tautu, jo tie sakari jau ir kļuvuši vājāki. Vismaz mūsu savstarpējie. No Jūrmalas nevienu vakaru nevar piezvanīt uz Rīgu. Francijai ir vienota energosistēma un vieni no lētākajiem tarifiem (runāju par enerģijas tarifiem) tikai tāpēc, ka tā ir valsts struktūra. Savukārt Vācijā tā ir privatizēta un tarifi ir ievērojami augstāki. Tā ka patērētājiem šis privatizācijas variants, kas saistīts ar “Latvenergo”, ir ļoti neizdevīgs. Tas ir izdevīgs tikai tiem, kuri varētu par 90 miljoniem šo uzņēmumu nopirkt. Atmodas laikā viss bija ļoti vienkārši. Visu sagraut, visu sadalīt un visu pārveidot! Bet, visticamāk, šeit ir jādomā par Latvijas nacionālās bagātības, par Daugavas spēkstaciju iegūšanu kāda īpašumā. Šis novērtējums tiešām ir tikai 95 miljoni, jo tā vērtība ir 10 vai pat 100 reizes lielāka. Gan Stalidzānes kundze, gan Grabovska kungs no elektrotīkliem ir jautājuši to Šķēlem un Krastam. Viņi jautāja: “Kas valdību uz to spieda?” Krasta kungs, kurš toreiz bija ekonomikas ministrs, nav atbildējis uz šiem jautājumiem. Es gribētu pateikt, ka tautai ir jāsaprot, ka, ja mēs visi kopā neatbildēsim par mūsu valsti, visi kopā nesapratīsim, ka tomēr ir jāpiedalās politikā, jāpiedalās tātad savas valsts pārvaldīšanā... Vēl ir viens mēnesis laika. Pārdomāsim visu to. Varēs atcelt daudzus no šiem likumiem, kas ir pieņemti, un katrā ziņā tādus cilvēkus, kuriem mēs nevaram uzticēties, kuriem mēs esam zaudējuši uzticību... Vai viņi būtu kādi Atmodas laika darbinieki vai tie cilvēki, kuriem esam ticējuši. Jā, vilšanās ir rūgta, bet šodien mēs esam šīs vilšanās galapunktā un mums ir jāveido mūsu nākotne, iesaistoties politikā, aktīvi balsojot un zinot, par ko mēs balsojam. Arī “Latvenergo” darbinieki var mums palīdzēt, skaidrojot visu to, un kopīgi mēs varētu aizstāvēt mūsu nacionālās bagātības. Paldies par uzmanību.".
• 1998_08_27-seq443 language "lv".
• 1998_08_27-seq443 speaker Leopolds_Ozolins-1937.
• 1998_08_27-seq443 mentions Q822919.
• 1998_08_27-seq443 mentions Q211.
• 1998_08_27-seq443 mentions Q2660080.
• 1998_08_27-seq443 mentions Q47182.
• 1998_08_27-seq443 mentions Q3736450.
• 1998_08_27-seq443 mentions Q142.
• 1998_08_27-seq443 mentions Q183.
• 1998_08_27-seq443 mentions Q4208062.
• 1998_08_27-seq443 mentions Q404542.
• 1998_08_27-seq443 mentions Q2484354.
• 1998_08_27-seq443 mentions Q7877565.