Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_08_27-seq171> ?p ?o. }

• 1998_08_27-seq171 type Speech.
• 1998_08_27-seq171 number "171".
• 1998_08_27-seq171 date "1998-08-27".
• 1998_08_27-seq171 isPartOf 1998_08_27.
• 1998_08_27-seq171 spokenAs 118.
• 1998_08_27-seq171 spokenText "Godātie kolēģi! Par apspriežamo jautājumu vēlas runāt arī ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs, bet viņš lūdz vairāk laika, nekā mēs esam nobalsojuši, - līdz 30 minūtēm. Vai deputāti piekrīt tam? Piekrīt. Vārds Laimonim Strujevičam - ekonomikas ministram. Lūdzu! L. Strujevičs (ekonomikas ministrs). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Cienījamie deputāti - pieprasījuma iesniedzēji! Es lūdzu vārdu, lai sniegtu informāciju par savu darbību attiecībā uz likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 52. pantu - “Par maksāšanas līdzekļu maiņas kārtību”. Es gribēju uz to vērst vēlreiz tieši to deputātu uzmanību, kuri, es pieļauju, varbūt arī neorientējas šā likuma un tā 52. panta otrās daļas piemērošanā. Kā mēs visi zinām, tad likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” tika pieņemts 1994. gada februārī, bet pēc diviem gadiem - 1996. gada 10. aprīlī, kad Saeima bija pavasara brīvdienās, Satversmes 81. panta kārtībā tika izdarīti labojumi likumā par privatizāciju. Un divi būtiski labojumi tika izdarīti pirms diviem gadiem. Es atļaušos tos nocitēt. Pirmais labojums attiecas uz 8. panta pirmās daļas 7. apakšpunktu un paredz, ka Latvijas Privatizācijas aģentūrai ir funkcijas, tiesības un pienākumi ne tikai apstiprināt valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus, bet arī izdarīt grozījumus apstiprinātajos privatizācijas noteikumos pēc objekta pirkuma līguma noslēgšanas. Un otrs būtisks grozījums, kas tika iekļauts likuma 52. panta otrajā daļā, piešķir Latvijas Privatizācijas aģentūrai tiesības aizstāt maksājumus latos par privatizējamo objektu ar maksājumiem privatizācijas sertifikātos, ja ir izpildīts kaut vai viens no trim šādiem nosacījumiem. Un šie nosacījumi ir tādi, ka maksāšanas līdzekli var mainīt tad, ja ir samaksāta vairāk nekā puse no privatizācijas noteikumos noteiktās pirkuma maksas, ja ir veikti visi privatizācijas noteikumos paredzētie ieguldījumi vai ja pusotru reizi tiek palielināts uzņēmumā strādājošo skaits salīdzinājumā ar privatizācijas noteikumos paredzēto. Laika periodā no šo noteikumu pieņemšanas Satversmes 81. panta kārtībā 1996. gada 10. aprīlī līdz to apstiprināšanai Saeimā 1996. gada 24. oktobrī, tas ir, pēc sešiem mēnešiem, Privatizācijas aģentūra bija mainījusi maksāšanas līdzekļus 18 gadījumos par summu 806 000 latu. Un es gribu vērst uzmanību uz to, ka likums par privatizāciju nosaka, ka jebkurā gadījumā par jebkuras normas piemērošanu ir jāizstrādā un noteiktā kārtībā jāapstiprina noteikumi, kā šo normu var viennozīmīgi piemērot. Tad, lūk, šāda kārtība un šādi noteikumi, kas reglamentētu gan 8. panta piemērošanas kārtību, gan 52. panta otrās daļas piemērošanas kārtību par maksāšanas līdzekļu maiņu, netika izstrādāti. Un, ja šāda kārtība netiek izstrādāta, tad ļoti bieži ir iespējams vienu un to pašu normu dažādās situācijās piemērot dažādi. Tā, lūk, pēc diviem gadiem - šāgada 13. martā - Latvijas Privatizācijas aģentūras padome vērsa Privatizācijas aģentūras valdes uzmanību uz to, ka praksē notiek šo pantu piemērošana bez noteiktas kārtības. Kādēļ tāds secinājums? Varu pateikt. Tādēļ, ka Latvijas Privatizācijas aģentūras valdē bija izveidojušies divi saraksti: viens saraksts, kurā ir 183 gadījumi par summu 7,23 miljoni latu, kur Privatizācijas aģentūras valdē tika mainīti pirkuma līgumi, kas jau bija noslēgti, - lati tika mainīti uz privatizācijas sertifikātiem. Taču neviens tajā laikā nepievērsa tam uzmanību. Uzmanību pievērsa Latvijas Privatizācijas aģentūras padome, un padomes priekšsēdētājs bija Sausnīša kungs. Es domāju, ka viņš ļoti vērtīgu un būtisku ieguldījumu deva, lai pievērstu uzmanību šai te problēmai. Un bija arī otrs saraksts, un šis otrs saraksts ir joprojām - līdz šai dienai. Šajā sarakstā ir arī Apiņa kunga pieminētā firma “Farmsintēze”, kura arī visus privatizācijas noteikumus ir izpildījusi. Pilnīgi visus! Un šeit ir 16 kompānijas, kuras arī ir izteikušas vēlēšanos likumā noteiktajā kārtībā pretendēt uz maksāšanas līdzekļa maiņu. Šeit ir tādas mazas kompānijas kā aptiekas, teiksim, Vaiņodes aptieka jau no šā gada maija gaida, kad Latvijas Privatizācijas aģentūra pēc tās iesniegto dokumentu izskatīšanas lems par maksāšanas līdzekļu maiņu arī tai. Un šī summa ir maza - 400 latu. Taču no aprīļa neviens šos dokumentus nav izpētījis un sniedzis atbildi tai. Un šādā sarakstā par 1,4 miljoniem, kur arī vēlas noteiktajā kārtībā pretendēt uz maksāšanas līdzekļu maiņu, viņiem tiek atteikts. Lūk, tāda situācija nedrīkst būt, un uz to vērsa uzmanību Latvijas Privatizācijas aģentūras padome šā gada martā. Es sāku par ministru strādāt šā gada 4. maijā, bet 5. maijā, nākošajā dienā pēc manas stāšanās darbā, Latvijas Privatizācijas aģentūras valde izstrādāja kārtību, kā praksē piemērot 52. panta otro daļu, kas paredz maksāšanas līdzekļa maiņu no latiem uz sertifikātiem. Bet diemžēl jāsaka, ka arī šajā kārtībā tika saglabāta iespēja lemt subjektīvi vai arī atteikt. Šajā kārtībā bija noteikti stingrāki noteikumi nekā likuma normā. Tās pamatslieksnis bija tāds, ka var pretendēt uz maksāšanas līdzekļu maiņu, un Privatizācijas aģentūra ir tiesīga pieņemt tādu lēmumu, ja ir samaksāts 50% apjomā no pirkuma kopējās summas, tajā skaitā 50% no latu daļas. Un to viņi pamatoja tādējādi, ka divu gadu laikā šāda kārtība pēc mutiskas vienošanās tika arī piemērota, bet analīze parādīja, ka diemžēl Privatizācijas aģentūras valde ir maldinājusi gan Privatizācijas aģentūras padomi, gan arī iepriekšējos ministrus, jo ir konstatēti ļoti daudzi gadījumi, kas parāda, ka šī te kārtība, par kuru it kā bija mutiski vienojusies aģentūras valde, netika piemērota. Un šeit es gribētu arī minēt dažus gadījumus. Teiksim, pats pirmais gadījums, kad tika mainīts maksāšanas līdzeklis no latiem uz sertifikātiem, notika jau 1996. gada 30. aprīlī, tas ir, trīs nedēļas pēc likuma pieņemšanas. Maksāšanas līdzekļa maiņa notika kompānijai “Rēzeknes mežrūpniecības saimniecība”, un lūgums un motivācija bija sekojoša: “Lūdzam mainīt maksāšanas līdzekli, jo uzņēmuma darbība ir apgrūtināta sakarā ar mežizstrādei nelabvēlīgo ziemu un slikto konjunktūru Eiropas koksnes tirgū”. Motivācija saprotama, taču diemžēl latu daļa bija apmaksāta tikai 28% apjomā. Nākošais gadījums - tipogrāfija “Rota”. Visi trīs cehi, kuri pretendēja uz maksāšanas līdzekļa maiņu, latu daļu bija samaksājuši tikai 38%, 40% un 41% apmērā. Tā ka arī šie piemēri rāda, ka šī mutiskā vienošanās par praksi, ka obligāta prasība ir 50% maksāt latos, netika izpildīta. Tādā pašā proporcijā, nesamaksājot 50% apmērā latu daļu, maksāšanas līdzeklis tika mainīts Rīgas Laku un krāsu rūpnīcai un arī Rīgas Juvelierizstrādājumu rūpnīcai. Rīgas Juvelierizstrādājumu rūpnīcai arī bija loģisks pamatojums un lūgums: “Sakarā ar situāciju pasaules zelta tirgū, kur kritušās cenas zeltam un dārgmetāliem par 30%, lūdzam mainīt maksāšanas līdzekli”. Un jāsaka, ka latu daļa šajā prasīšanas brīdī bija apmaksāta tikai 31% apjomā. Es negribu vairāk aizkavēt jūsu laiku ar šīs informācijas analīzi, es tikai gribēju pasvītrot ar faktiem, ka tā prakse, par kuru mutiski bija vienojusies Privatizācijas aģentūras valde, reāli netika izpildīta. Līdz ar to rodas secinājums, ka subjektīvi tiek piemērota norma par maksāšanas līdzekļa maiņu. Jo vairāk tāpēc, ka ir atsevišķs saraksts ar 16 kompānijām, kuras visus noteikumus ir izpildījušas, pat visus trīs vienlaicīgi, bet tās nesaņem atļauju mainīt maksāšanas līdzekli. Lūk, tādēļ Latvijas Privatizācijas aģentūras padome savā sēdē, kurā es pirmo reizi piedalījos šā gada 15. maijā, pieņēma lēmumu - izveidot darba grupu, kurai vajadzēja izpētīt praksi, kāda ir Privatizācijas aģentūrā attiecībā uz maksāšanas līdzekļa maiņu. Šajā padomes sēdē šāgada 15. maijā aģentūras valdes izstrādātā kārtība netika akceptēta un darba grupai, piesaistot arī aģentūras speciālistus un juristus, to skaitā arī Viktoru Šadinovu, tika uzdots izstrādāt viennozīmīgu kārtību, kur ir stingras prasības un vienlaicīgi arī tas, kas ir definēts likumā, ka vienlaicīgi ir jāizpilda gan maksāšana, gan visas investīcijas un vienlaicīgi arī jāizpilda visas prasības par strādājošo skaita palielināšanu. Un tikai tad, no šā zemā sliekšņa - paceļot to slieksni ļoti augstu, ir tiesības un iespējas pretendēt uz maksāšanas līdzekļa maiņu. Tā ka, es domāju, lielā mērā padomes un arī tas darbs, kuru es turpināju un kuru bija iesācis Sausnīša kungs, bija virzīts uz to, lai sakārtotu šīs stingrās prasības attiecībā uz prasītājiem un lēmējiem par maksāšanas līdzekļa maiņu. Un tad arī es, jau būdams ekonomikas ministrs, pēc 15. maija un jūnija sākumā sāku saņemt pārmetumus, ka, lūk, man esot kādas slēptas intereses. Es vēl gribēju uzsvērt, ka Latvijas Privatizācijas aģentūras padome attiecībā uz jaunajiem noteikumiem, kuri tika izstrādāti, ieviesa speciāli vēl pastiprinātu līmeni, ka lielie uzņēmumi var pretendēt uz maksāšanas līdzekļa maiņu tikai tad, ja latu daļa ir apmaksāta vismaz 80% apmērā, tā ka tās prasības bija ļoti augstas un, es domāju, daudziem varbūt arī nepatika. Līdz ar to šī nepatika izvērsās zināmā kampaņā pret mani, lai varētu parādīt, ka šie noteikumi ir pretrunā ar likuma pantu, ar likuma bāzi. Un, lūk, konsultējoties ar daudziem juristiem, viedoklis bija tāds, ka likumu, bez šaubām, noteikumi neatceļ, bet noteikumi likuma normu padara stingrāku, bet analīze vēlāk arī parāda, ka piedāvātais formulējums, ka Privatizācijas aģentūra ir tiesīga lemt... bet te nav rakstīts, ka tai ir pienākums lemt, un tad, lūk, šo normu praktiski gandrīz nav iespējams formalizēt, nav iespējams šo subjektīvismu, kas dod iespēju būt korumpētā situācijā, pat novērst. Tādēļ arī es kā ekonomikas ministrs piedāvāju Ministru kabinetā šo normu 52. panta otrajā daļā par maksāšanas līdzekļa maiņu vispār izņemt un atcelt. Ministru kabinets pieņēma manu priekšlikumu, un šā gada 18. augustā par to tika arī vienbalsīgi nolemts. Tālāk mūsu priekšlikumi tika iesniegti Saeimā, un es esmu lūdzis un arī pašlaik vēršos ar lūgumu, varbūt, ja tas ir iespējams, šo jautājumu izskatīt steidzamības kārtā un šos grozījumus arī izdarīt, jo, ja nevar noteikt kādas normas viennozīmīgu piemērošanu, tad tāda norma nedrīkst būt. Tāds ir mans uzskats. Es pēc izglītības esmu ekonomists inženieris, esmu gan projektējis ekonomiskās sistēmas, gan programmējis un modelējis, un man liekas, ka jebkurā situācijā jebkuru lēmumu vajag reducēt uz šo viennozīmīgo izpratni un uz viennozīmīgu lēmumu pieņemšanu jebkurā gadījumā. Bez šaubām, es kā ekonomikas ministrs varbūt biju informējis sabiedrību un arī deputātus par to, kā šā likuma norma savā laikā tika piedāvāta, ka varbūt bez pietiekošas diskusijas šie grozījumi tika iekļauti likumā, ka līdz šim ir bijusi nepietiekoša analīze attiecībā uz visiem iepriekšējiem gadījumiem un situācijām par maksāšanas līdzekļa maiņu. Jā, pašlaik mēs šo analīzi esam veikuši, tikai diemžēl ar nokavēšanos. Mēs no Latvijas Privatizācijas aģentūras valdes šo informāciju saņēmām tikai 18. augustā, tas ir, dažas dienas pirms tam, kad šeit iepriekšējā sēdē tika izskatīts jautājums par šā maksāšanas līdzekļa maiņu. Es domāju, ka tas, kas pašlaik ir izdarīts... es to vērtēju pozitīvi, jo ir pievērsta sabiedrības uzmanība tam, ka maksāšanas līdzekļa maiņa vispār notiek un ka tā eksistē; ka sabiedrības uzmanība ir pievērsta tam, ka šī maiņa tiek veikta subjektīvi, un ka sabiedrības uzmanība ir pievērsta tam, lai padarītu vēl vairāk caurspīdīgu pašu privatizācijas procesu, visu to, kas saistīts ar privatizācijas pamatnoteikumu izstrādi, ar līgumu slēgšanu un ar šo līgumu kontroli. Es gribētu pateikt paldies deputātiem, ka jūs esat šodien ļoti aktīvi izteikuši savu attieksmi pret šā likuma 52. pantu un tā piemērošanas kārtību, un es domāju, ka daudzi jautājumi, kuri ir pretrunīgi likumā, arī minētais 8. pants, prasa to sakārtošanu un viennozīmīgu šā panta piemērošanu, un es, būdams ekonomikas ministrs, pašlaik arī 8. pantu analizēju. Es esmu palūdzis, lai Latvijas Privatizācijas aģentūra iesniedz sarakstu par visiem gadījumiem, kad saskaņā ar 8. pantu ir mainīti privatizācijas noteikumi un pirkuma līgumi. Paldies par uzmanību.".
• 1998_08_27-seq171 language "lv".
• 1998_08_27-seq171 speaker Alfreds_Cepanis-1943.
• 1998_08_27-seq171 mentions Q822919.
• 1998_08_27-seq171 mentions Q211.
• 1998_08_27-seq171 mentions Q2660080.
• 1998_08_27-seq171 mentions Q193089.
• 1998_08_27-seq171 mentions Q1773319.
• 1998_08_27-seq171 mentions Q102538.
• 1998_08_27-seq171 mentions Q4119766.
• 1998_08_27-seq171 mentions Q16361022.