Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_08_25_a-seq54> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1998_08_25_a-seq54 type Speech.
- 1998_08_25_a-seq54 number "54".
- 1998_08_25_a-seq54 date "1998-08-25".
- 1998_08_25_a-seq54 isPartOf 1998_08_25_a.
- 1998_08_25_a-seq54 spokenAs 40.
- 1998_08_25_a-seq54 spokenText "Cienījamie deputāti! Mēs visi zinām, kāda situācija šobrīd ir laukos, to, ka graudu raža bija normāla, bet sliktajos laika apstākļos graudu raža iet bojā, jo ļoti apgrūtināta ir ražas novākšana. Tāpēc saprotama ir zemnieku vēlme saglabāt ražu un gūt ieņēmumus, lai nodrošinātos vismaz rudens un pavasara sējas darbiem. Lai dabūtu šos līdzekļus. Un saprotama ir arī valdības vēlme zemniekiem palīdzēt. Un te es gribētu mazliet paanalizēt, kas ir izdarīts līdz šim. Gan plusus, gan mīnusus. Es gribu vēlreiz atzīmēt to, ko jau teica vairāki runātāji, ka pavirši un bezatbildīgi tika privatizēti labības pārstrādes uzņēmumi 5. Saeimas laikā, kad zemkopības ministrs bija Jānis Kinna un parlamentārais sekretārs - Gundars Bērziņš. Kāda pašlaik ir situācija? Graudu tirgū strādā 17 lieli graudu uzpirkšanas uzņēmumi un apmēram 50 mazie uzņēmēji. “Rīgas dzirnavniekā” 60% akciju pieder zviedriem, bet graudu audzētāji “Rīgas dzirnavniekā” nav pārstāvēti. Labāka situācija ir “Dobeles dzirnavniekā”. Lūk, šis nesakārtotais labības tirgus, šie graudu uzpircēji, “dzirnavnieki”... Ja viņi strādātu normāli, tad valstij nevajadzētu iejaukties šīs situācijas regulēšanā, bet diemžēl tā tas nenotiek. Un tāpēc jau 28. aprīlī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tikās ar graudu pārstrādātāju uzņēmumu vadību un banku pārstāvjiem, kā arī ar graudu audzētāju pārstāvjiem, un šeit tika dotas banku garantijas. Sanāksmē piedalījās Baltijas tranzītu banka, Unibanka, Krājbanka, kas solīja izsniegt kredītus, slēdzot trīspusējus līgumus starp banku, pārstrādātājuzņēmumiem un graudu audzētājiem. Diemžēl šādi kredīti netiek izmantoti. Te vēl jāpiebilst, ka valdība pēc Zemkopības ministrijas priekšlikuma jau ir devusi garantijas - no valsts subsīdijām segt 9% apmērā kredītprocentus graudu uzpircējiem un graudu pārstrādātājiem. Diemžēl arī tas netika izmantots, un tāpēc, manuprāt, ir pilnīgi saprotams, ka šodien notikušajā valdības sēdē ir pieņemts lēmums saglabāt šo kredītprocentu dzēšanas mehānismu tikai līdz 1. oktobrim. Ja graudu uzpircēji paši to nesaprot, ka viņiem ir jāiepērk šie graudi, nevis valstij, tad ir jādod mājiens ar mietu. Ko vēl varētu teikt par to, kas šajā laikā ir labi izdarīts? Es domāju, ļoti pozitīvi ir tas, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu graudu audzētājiem par graudu glabāšanu valsts glabātavās segt izdevumus. To tikai vajadzētu laicīgi novadīt līdz zemniekiem, lai viņi par to ir informēti. Tāpat pozitīvi ir tas, ka īstermiņa kredītu procentsubsīdijas, ja to likme nepārsniedz 12%, tiek izsniegtas jau rudens sējai. Un, manuprāt, tā ir vislielākā garantija, ka valdība no 1. septembra ir solījusi iepirkt visus pārtikas kvalitātei atbilstošos graudu krājumus: par 68 latiem - kviešus un par 63 latiem - rudzus tonnā, bet attiecīgi no 1. oktobra - par 72 latiem un 67 latiem. Tas zināmā mērā varētu arī iekustināt sastingušo graudu tirgu, vismaz no graudu uzpircēju puses. Tomēr ir arī vairāki būtiski trūkumi, kurus vēl vajadzētu novērst. Deputāts Vītols izteicās, ka graudus var uzpirkt arī starpnieki un nodot tos par valsts noteiktajām cenām valsts rezervē, izmantojot valsts intervenci, ja viņi paši graudus neaudzē. Tā nav taisnība! Es pat gribētu teikt, ka no zemnieku puses ir izteikts iebildums, ka šī procedūra ir pārāk sarežģīta, lai graudus nodotu valsts rezervē.".
- 1998_08_25_a-seq54 language "lv".
- 1998_08_25_a-seq54 speaker Anna_Seile-1939.
- 1998_08_25_a-seq54 mentions Q822919.
- 1998_08_25_a-seq54 mentions Q2660080.
- 1998_08_25_a-seq54 mentions Q39731.
- 1998_08_25_a-seq54 mentions Q16358864.