Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_08_25_a-seq42> ?p ?o. }

• 1998_08_25_a-seq42 type Speech.
• 1998_08_25_a-seq42 number "42".
• 1998_08_25_a-seq42 date "1998-08-25".
• 1998_08_25_a-seq42 isPartOf 1998_08_25_a.
• 1998_08_25_a-seq42 spokenAs 38.
• 1998_08_25_a-seq42 spokenText "Godājamās dāmas un kungi! Šodienas debates un runas kārtējo reizi liecina, ka Latvijā joprojām nav skaidras un konkrētas tautsaimniecības attīstības programmas, neskatoties uz to, ka šādu programmu izstrādāšanai priekš papīrkurvjiem ir iztērēts ne mazums līdzekļu. Par šādu stāvokli liecina arī tas, ka šādus sāpīgus jautājumus, kāda ir lauksaimniecības produktu realizācija, šinī gadījumā - graudu ražas realizēšana, mēs risinām, nesaistot to ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vienreiz mēs runājam par vienu nozari, citreiz - par citām tautsaimniecības nozarēm. Bez kompleksas nozaru savstarpējās sadarbības attīstība tirgus ekonomikas apstākļos nenotiek. Vēl sliktāk. Visas problēmas tiek risinātas, izmantojot empīrisku mēģinājumu metodi bez mūsdienīga zinātniskā pamatojuma tautsaimniecības vadīšanā. Kad ūdens smeļas mutē, kad lauksaimnieki jau grasās ar savu tehniku braukt uz Saeimu, tad mēs sākam kaut ko darīt. Laikam jau šāda “galiņa” ķeršana ir atbilstoša nevis sabiedrības objektīvajiem attīstības likumiem, bet gan atbilst valdošo spēku radītajai saimnieciskajai videi. Kaut vai šodienas piemērs. Tā vietā, lai iepirktu no zemniekiem graudus par normālām intervences cenām, lai zemniekiem nebūtu jāpārdod savi ražotie graudi zem pašizmaksas, lai zemnieki varētu vismaz savlaicīgi iegūt līdzekļus nākamā gada ražas iestrādei, valdība atrod par iespējamu nodrošināt graudu iepirkšanu zem pašizmaksas. Tādējādi mēs kārtējo reizi lejam ūdeni uz ārvalstu interešu dzirnavām, lai pēc iespējas ātrāk veiktu ekonomisko intervenci mūsu lauksaimniecībā un tautsaimniecībā vispār. Ja mēs negribam iemaisīties tirgū ar intervences cenu graudiem, tad mēs pretim saņemsim ārvalstu intervenci. Motivējums. It kā nepietiekot naudas. Tas mums tiek stāstīts tādā situācijā, kad ir zināms, ka budžets vairākās ieņēmumu pozīcijās ir pārpildīts. Zemniekiem nav, bet dažādām citām nozarēm, kur valsts pasūtījumu var sadalīt saviem lobijiem vai lielkapitāla interesēs, tur līdzekļi atrodas. Tāda, lūk, ir saimnieciskā vide, kuru radījuši esam mēs paši, pie tam ne jau savas tautas interesēs. Kur būtu meklējama izeja no šādas nepareizas tautsaimniecības vadības sistēmas? Kaut gan par sistēmu šeit vispār nevarētu runāt. Drīzāk tā ir vadīšana no gadījuma uz gadījumu. Liekas, ka visiedarbīgākā vadīšanas sistēma būtu tāda, kas cieši uz zinātniskiem pamatiem savītu kopā lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecībā izmantojot mūsu dabīgo biosfēru, ar rūpniecisko ražošanu. Latvijas apstākļos tikai lauksaimniecība var kompensēt izejvielu trūkumu rūpniecībā. Kā detalizēti tas būtu izdarāms - tā ir atsevišķa runa. Tomēr, lai galīgi neiznīcinātu mūsu mazos un vidējos zemniekus, kamēr viņi vēl nav paspējuši apvienoties kopējo interešu aizstāvībai, laikam būs jānodarbojas ar “galiņa” ķeršanu arī tālāk. Tādēļ aicinu nobalsot par iesniegto likumprojektu un līdz ar to uzdot Ministru kabinetam vēlreiz apdomāties un pieņemt tādu lēmumu, kas neiedzītu stāvus zemē mūsu lauksaimnieku. Pēc premjera paziņojuma pašreiz nav skaidrs, kad un cik, kurā brīdī zemniekiem nauda par graudiem tiks samaksāta, lai varētu sagatavoties nākamā gada ražai. Tādēļ vēl vienu reizi aicinu deputātus tomēr nobalsot par iesniegto lēmuma projektu, lai vēlreiz atgrieztos pie šā jautājuma un padomātu par zemnieku problēmām.".
• 1998_08_25_a-seq42 language "lv".
• 1998_08_25_a-seq42 speaker Viktors_Dinevics-1933.
• 1998_08_25_a-seq42 mentions Q822919.
• 1998_08_25_a-seq42 mentions Q211.