Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_08_20-seq100> ?p ?o. }

• 1998_08_20-seq100 type Speech.
• 1998_08_20-seq100 number "100".
• 1998_08_20-seq100 date "1998-08-20".
• 1998_08_20-seq100 isPartOf 1998_08_20.
• 1998_08_20-seq100 spokenAs 29.
• 1998_08_20-seq100 spokenText "Augsti godātie deputāti! 12. priekšlikums nebūtu balsojams tajā gadījumā, ja būtu atbalstīts 11. priekšlikums, jo 11. priekšlikumā bija runa par šā viena teikuma izslēgšanu, bet 12. priekšlikumā ir runa par šā teikuma aizstāšanu ar kādu citu. Tātad tie ir divi alternatīvi priekšlikumi. Tā kā 11. priekšlikums nav pieņemts, tagad ir jāizskata 12. priekšlikums. 12. priekšlikums atkal vēršas pret šo pašu teikumu “Baznīca ir šķirta no valsts”, vēršas tieši pret šo negatīvo pieskaņu, kas ir šim teikumam “Baznīca ir šķirta no valsts” un piedāvā šī teikuma vietā noteikt Satversmē šo baznīcas un valsts suverenitātes, neatkarības un autonomijas principu. 12. priekšlikums piedāvā šā teikuma “Baznīca ir šķirta no valsts” vietā likt iekšā teikumu “Baznīca un valsts atbilstoši to kompetencei ir suverēnas, neatkarīgas un autonomas”. Es piekrītu tiem argumentiem, kuri šeit tika izteikti par labu tam, lai baznīcu aizsargātu no nepamatotas valsts iejaukšanās. Ja jūs gribat rakstīt šo jautājumu Satversmē, tad to var izdarīt šādā korektā veidā. Es diemžēl nevaru piekrist Bišera kunga sniegtajai argumentācijai, ka teikuma “Baznīca ir šķirta no valsts” izņemšana ārā atkal noved pie valsts baznīcas veidošanās. Tur, es domāju, šī saistība tiek mākslīgi pievilkta tāpēc, lai šeit kādus cilvēkus mēģinātu ar kaut ko biedēt, baidīt. Šeit tiešām ir tas modelis, ka Latvijā ir jāspēj sadzīvot vairākām tradicionālām kristīgām konfesijām. Es zinu, ka šīs vairākās tradicionālās kristīgās konfesijas (un vēl klāt arī nekristīgā jūdaistu konfesija) visas spēj kopā sastrādāties Reliģijas lietu konsultatīvajā padomē un ka šeit šis tradicionālo konfesiju modelis darbojas. Mums ir bijušas diskusijas arī par šo tradicionalitātes jēdziena ieviešanu Latvijas likumos, Reliģisko organizāciju likumā. Radās problēmas tieši ar robežas noteikšanu šim tradicionālo konfesiju lokam, bet es uzskatu, ka šis jautājums nākotnē varētu tikt tālāk atrisināts, jo mums ir jāspēj valstiski novērtēt šo tradicionālo konfesiju darbs sabiedrības veidošanā, jaunatnes audzināšanā. Visas šīs tradicionālās konfesijas - gan katoļu, gan luterāņu, gan baptistu, gan pareizticīgo vai vecticībnieku - dod jauniešiem šīs stabilās garīgās vērtības. Es runāju tieši par šīm garīgajām vērtībām šobrīd. Viņas dod šīs stabilās vērtības, tāpēc valstij tas ir jānovērtē. Mēs nevaram, piemēram, katoļus vai luterāņus nolikt uz viena līmeņa ar dažādām reliģiskajām organizācijām, kuras ar nezin kādiem nosaukumiem šeit ir izveidotas varbūt pēdējos gadu desmitos. Es nenoliedzu, ka tajās var arī būt kādas labas idejas iekšā, arī kaut kāds audzinošais spēks. Tām ir sevi jāpierāda, pirms valsts ļauj tām strādāt ar jaunatni. Bet tikpat labi šajās jaunajās reliģiskajās kustībās var būt iekšā arī naudas atmazgāšanas vēlmes: cilvēki, teiksim, nodibina kādu reliģisku organizāciju tikai tāpēc, lai viņi varētu baudīt kaut kādus nodokļu atvieglojumus, kuri taisnīgi pienākas tradicionālajām reliģiskajām konfesijām. Valsts nevar pilnīgi vienādi izturēties pret visām šīm reliģiskajām organizācijām, tāpēc šis šķirtības princips simtprocentīgi darboties nevar. Šos pārējos argumentus par labu tam, kāpēc šis šķirtības princips šādas dogmas līmenī būtu izņemams no Satversmes ārā, es jau minēju, runājot par savu iepriekšējo priekšlikumu. Nav mums šobrīd ne padomju impērijas laiks, nedz arī franču buržuāziskās revolūcijas laiks. Skaidrs, ka baznīcai un valstij ir šīs savas funkcijas, bet viņas veic kopīgu darbu, un arī tas mums ir pietiekami skaidri jāapzinās. Tāpēc es aicinu un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu - šo teikumu, ka baznīca ir šķirta no valsts, aizstāt ar teikumu, ka baznīca un valsts atbilstoši to kompetencei ir suverēnas, neatkarīgas un autonomas. Redakciju mēs varam vēl precizēt trešajā lasījumā. Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!".
• 1998_08_20-seq100 language "lv".
• 1998_08_20-seq100 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1998_08_20-seq100 mentions Q211.