Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_22_as-seq97> ?p ?o. }

• 1998_06_22_as-seq97 type Speech.
• 1998_06_22_as-seq97 number "97".
• 1998_06_22_as-seq97 date "1998-06-22".
• 1998_06_22_as-seq97 isPartOf 1998_06_22_as.
• 1998_06_22_as-seq97 spokenAs 84.
• 1998_06_22_as-seq97 spokenText "Augsti godātais Valsts prezident! Prezidij! Kolēģi! Manuprāt, šodien ir ļoti "melna" diena un nez kāpēc mums allaž jūnijā ir tādas "melnas" dienas - 14.jūnijs, 17.jūnijs, 22.jūnijs. Valsts prezidents teica: "Stabila valsts", bet vai var būt stabila tāda valsts, kas pārdzīvojusi 55 gadu ilgu PSRS fizisku un garīgu okupāciju? Sarkanās armijas tanku aizsegā Latvijā ienāca 700 tūkstoši PSRS pilsoņu, kuri šodien te it kā ir minoritāte. Tie nav krievi! Krievi ir tie, kuri mīl savu Dzimteni, ciena savu kultūru, un viņi nekad nav mēģinājuši okupēt kādu zemi vai pazemot citas tautas vai valstis. Tie, kuri nepamet senču kapus: tie ir Puškins, Ļevs Tolstojs, Solžeņicins... Tikko mēs runājām un mēģinājām atrast kādu nosaukumu šiem cilvēkiem, kuri ir ienākuši 50 okupācijas gadu laikā. Iespējams, ka tie ir "ekssovjeti". Tā bija komunistu ideoloģija, kas balstījās uz vienas sabiedrības grupas uzkundzēšanos un otras sabiedrības daļas nicināšanu. Tā bija Komunistiskā partija un tās represīvais aparāts - KGB, Čeka, kas lika drebēt visām pakļautajām tautām bailēs - bailēs no deportācijas, bailēs no nošaušanas, spīdzināšanas. Vēl šodien daudzi baidās, un baidās arī daudzi pilsoņi Latvijā, jo ir taču pagājis tikai īss laiks, daži gadi. Nav izvērtētas okupācijas sekas starptautiskajās organizācijās. Sabiedrība nezina, kas nodarīts Latvijā 55 gados. "Baigais" gads, tad 4 gadus fašistu zvērības un 50 gadus ilgs komunistu - pats smagākais - režīms ar rusifikāciju, tautas, valodas un kultūras degradāciju. Vēl nav izvērtētas okupācijas sekas, pasaulei nav skaidra latviešu valodas un kultūras bojāeja 20.gadsimta beigās. Mēs visi zinām, ka Latvija izmirst ar ātrumu 22 tūkstoši iedzīvotāju gadā. Vai tās nav pārsmagās kolonizācijas sekas? Vai tās ir bailes no nezināmā 21.gadsimta? Ir noslēdzies komunistiskā terora upuru pieminekļa konkurss. Kādā anketā Brigita Švarcbaha, kas 3 gadu vecumā izsūtīta uz Sibīriju - Tomskas apgabalu, raksta par savu māti: "Kas deva spēku šajā drausmīgajā situācijā bada un sāpju izmocītajai dvēselei? Domāju - ticība labajam, ticība mātei Latvijai, un viņa izturēja. Tagad man reizēm liekas, cik labi, ka viņa vairs neredz, kas notiek ar mums." Zigrīda Goba no Rīgas raksta: "Izstādē daudz labu ideju, bet bez praktiska risinājuma. Mūsu vecāki bija dzīvi, bet nespēja mūs pabarot. Tad kādam gan vajadzēja būt izmisumam, lai māte labprātīgi dotos uz cietumu, glābjot bērnu!" Tāda bija Alīda Kārkliņa, kura mira cietumā 1944.gadā. Dēls Ojārs mira badanāvē 1942.gada jūnijā. Mātes noziegums bija tas, ka viņa paņēma kolhoza laukā dažas vārpas. Tādu pašu "noziegumu" izdarīja Vilma Milberga, glābjot savas meitas - Birutu (10 gadu vecu) un Janīnu (8 gadus vecu) no badanāves. Ko dara Eiropas Parlamenta komisija? Tā uzspiež Latvijai EDSO rekomendācijas. Ko raksta Krasta kungam Blērs? - Eiropas Savienība nebūs apmierināta, ja neklausīsim augstajam komisāram Maksam van der Stūlam. Atkal komisārs, atkal draudi, atkal padome... Rainis rakstīja: Ar laipni, lēni viss jāiesāk, jā, jā, Līdz pat pļaukas panest māk, Lai spļauj tev acīs, tu noslauki vien, Jo pilsonim pretī sist nepiedien. Es sen jau šo mācību dzirdēju, un to sauc par prātīgu rīcību. Ir nepieciešamas starptautiskas konferences, lai izvērtētu laikmetu, kas katram atstājis smagas sekas domāšanā, sirdsapziņā, pašcieņā. Būsim prātīgi, būsim izturīgi, nelokāmi, rosīgi. Mēs esam rosinājuši Ārlietu ministriju iepazīstināt ANO ar deklarāciju par okupāciju. Mēs visi par to nobalsojām, un pašreiz darbojas mūsu lēmums - iepazīstināt ar Molotova-Ribetropa pakta sekām, ar Jaltas konferences sekām, "Baltas" saietu, ar Ženēvas 1949.gada Konvenciju par civiliedzīvotāju atrašanos okupētā valstī, kuri ienākuši kopā ar okupācijas valsts karaspēku. Varbūt Eiropas Savienības valstis, ASV, Zviedrija palīdzēs mums saglabāt mūsu kultūru, valodu, identitāti, saglabāt mūsu tautu Baltijas jūras krastā? Tas ir jāsaprot! Ir beidzamais laiks glābt šo mazo tautu ar neatkārtojami skaisto dabu. Aicinu atbalstīt un šo sesiju pārcelt uz 23.augustu.".
• 1998_06_22_as-seq97 language "lv".
• 1998_06_22_as-seq97 speaker Leopolds_Ozolins-1937.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q211.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q2660080.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q193089.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q458.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q8889.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q39731.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q15628977.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q15180.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q81299.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q34.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q251395.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q80919.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q128499.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q71.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q1975768.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q7243.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q203023.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q173148.
• 1998_06_22_as-seq97 mentions Q976.