Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_22_as-seq77> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 1998_06_22_as-seq77 type Speech.
- 1998_06_22_as-seq77 number "77".
- 1998_06_22_as-seq77 date "1998-06-22".
- 1998_06_22_as-seq77 isPartOf 1998_06_22_as.
- 1998_06_22_as-seq77 spokenAs 40.
- 1998_06_22_as-seq77 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jēdzienam "nepilsonis", protams, šajā likumā ir jāpaliek - ne tikai tāpēc, ka tas ir paredzēts nākamajos šī likumprojekta pantos, kurus ir atbalstījusi Juridiskā komisija, bet galvenokārt tāpēc, ka mums ir strikti jānodala šie divi jēdzieni - "bezvalstnieks" un "nepilsonis" - šajā Pilsonības likumā. Tas līdz šim nav ticis izdarīts, jo šīs ir divas pilnīgi atšķirīgas cilvēku kategorijas. Tas būs ļoti svarīgi, runājot par tālākajiem priekšlikumiem, īpaši par tiem atvieglojumiem, kurus starptautiskās konvencijas un starptautiskā prakse paredz attiecināt uz bezvalstnieku bērniem. Bet šīs konvencijas neko nesaka par nepilsoņu bērniem. Šeit tika pieminēti dažādi fakti no vēstures. Es arī gribu atgādināt vienu vēstures faktu, proti, Latvijas Republikas 5. Saeimas sēdi 1994. gada 20. oktobrī, kad tika konceptuāli apspriests likums par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kam nav Latvijas vai citas valsts pilsonības. Un toreiz, debatējot par šo likumu, pilnīgi skaidrs ir no šīm stenogrammām, ka mēs nevaram nepilsoņus uzskatīt par bezvalstniekiem. Citēju: "Šie PSRS pilsoņi, šie 700 000 vai 650 000 PSRS pilsoņu, netiek atzīti par bezvalstniekiem, un tas ir saprotams, ka viņi nav bezvalstnieki šī vārda starptautiskajā nozīmē. Šāda prakse pastāv. Skandināvijas valstīs viņiem ir tieši speciāli jēdzieni, ko viņi lieto. Viņi nelieto ne "ārvalstnieks", ne "bezpavalstnieks" attiecībā pret "eksjugoslāvijas" pilsoņiem vai "eks-PSRS" pilsoņiem. Viņiem ir atsevišķa aile "ārvalstnieks", atsevišķa aile "bezvalstnieks", un kā atsevišķa aile pagaidām pastāv, piemēram, tā saucamie "eksjugoslāvi" ar specifiskiem dokumentiem vai "eks-PSRS" pilsoņi. Protams, šis jēdziens ir garš, mēs varam padomāt, kādu viņu te lietot, bet praksē pastāv tādi fenomeni, ka specifiskos gadījumos izdod specifiskus dokumentus, kur nosaka faktiski viņu statusu pietiekami garā definīcijā, ja tas ir nepieciešams. Bet galvenais, ka, piemēram, visām ārzemju valstīm būs skaidrs, ko tas dokuments nozīmē. Un visbeidzot. Šī cilvēku kategorija... mēs būsim izvairījušies no ārvalstnieka jēdziena, mēs būsim izvairījušies no bezvalstnieka jēdziena. Līdz ar to šo cilvēku kategoriju uzņemšanu pilsonībā mēs regulēsim tā, kā mēs to vēlamies. Un tas nebūt nenozīmē viņu automātiskās un ātrās tiesības uz pilsonību." (Beidzu citēt.) Es gribu pateikt, ka šo runu toreiz nav teicis neviens no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK; šos vārdus ir teicis pašreizējais "Latvijas ceļa" priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs. Un es aicinu arī šodien pie šīs koncepcijas turēties un pēc tās vadīties, apspriežot gan šo, gan nākamos priekšlikumus šajā likumprojektā. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: "Mūsu cilvēks izrādās...")".
- 1998_06_22_as-seq77 language "lv".
- 1998_06_22_as-seq77 speaker Aigars_Jirgens-1961.
- 1998_06_22_as-seq77 mentions Q822919.
- 1998_06_22_as-seq77 mentions Q211.
- 1998_06_22_as-seq77 mentions Q15180.
- 1998_06_22_as-seq77 mentions Q16351298.
- 1998_06_22_as-seq77 mentions Q3899540.