Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_22_as-seq65> ?p ?o. }

• 1998_06_22_as-seq65 type Speech.
• 1998_06_22_as-seq65 number "65".
• 1998_06_22_as-seq65 date "1998-06-22".
• 1998_06_22_as-seq65 isPartOf 1998_06_22_as.
• 1998_06_22_as-seq65 spokenAs 38.
• 1998_06_22_as-seq65 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Prezidij! Deputāti! Es gribētu pastāstīt par vienu sindromu, kurš attīstās cilvēkam, kurš pārdzīvojis traumu. Tas ir pēctraumas stresa sindroms. Ja cilvēks pārcietis psiholoģiskus vai fiziskus pārdzīvojumus, viņam ar šo sindromu ir jādzīvo tālāk visu mūžu. Šī sindroma rezultātā veidojas četras cilvēku grupas: ir cīnītāji, ir fatālisti, ir vienaldzīgie, un ir pragmatiķi. Kas attiecas uz mūsu tautu, acīmredzot pēc visa vēsturē pārdzīvotā mēs varam šodienas cilvēkus iedalīt tieši šajās pašās grupās. Tieši no tā saucamajiem cīnītājiem veidojas galējie viedokļi. No viņiem rodas mīti, un no viņiem rodas galēji ekstremālas situācijas. Ko es gribu teikt? No šīs tribīnes šodien izskanēja viedoklis, ka pilsonība ir augstākais, ko valsts var cilvēkam piešķirt. Starptautiskajās tiesībās šāds vērtējums ir pilnīgi nepieņemams. Pilsonība nav goda lieta. Pilsonība ir katra cilvēka tiesiskā saite ar savu valsti. Tiem, kas šeit runā par lojalitāti, es gribu prasīt: ar kādām mērvienībām mēs mērīsim šo lojalitāti? Es zinu, ka ir izskanējis no Saeimas tribīnes arī jautājums par lustrāciju. Ka mēs tagad vērtēsim, kas kurš ir bijis. Ar kādām mērvienībām? Un kuras komisijas būs tās, kas izmērīs šo lojalitāti? Kas attiecas uz pilsonību, pilsonība ir tiesisks akts, kas cilvēkam valstī ļauj realizēt cilvēktiesības, politiskās tiesības un sociālās tiesības. Turklāt visas tās ir vienlīdzīgas. Jautājums ir tikai par to, vai mēs šodien dodam cilvēkiem vienādas tiesības pretendēt uz šo pilsonību. Mēs jau apriori ar šo likumu gribam noraidīt pat tiesības pretendēt uz šo pilsonību. Kas attiecas uz integrētu sabiedrību, integrēta sabiedrība var balstīties uz diviem fundamentāliem postulātiem - uz attīstītu ekonomiku un uz labklājību. Kā mēs varam plānot attīstītu ekonomiku, ja mēs sabiedrību joprojām turpinām šķelt divās daļās? Sašķelta sabiedrība nevar pacelt ekonomiku. Un, ja mēs runājam par latviešu tautas izdzīvošanu, tad jāteic, ka mans pienākums ir no šīs tribīnes atgādināt visiem, ka es gribētu vispirms sagādāt latviešu tautai cilvēka cienīgu dzīvi savā tēvzemē. Un tikai tad var runāt par tautas izdzīvošanu. Mēs nekā nepanāksim, ja šeit nebeigsim runāt ar politiski demagoģiskiem lozungiem un nerunāsim par ekonomikas kategorijām, par ekonomikas jautājumiem, kuru risināšanā ir aicināti piedalīties visi, kas mūsu tēvzemē dzīvo. Tikai tad, kad būsim pieņēmuši šādu likumu, kas cilvēkus integrē un vieno ekonomiskam darbam, valstij sāksies augšupeja, sāksies labklājības process, kas cilvēkus vienos, un tad mums nebūs jārunā savstarpēji apvainojošas frāzes. Kas attiecas uz vārdu "nepilsonis", es tomēr domāju, ka mums vajadzētu pieņemt to, kas ir starptautiskajās tiesībās jau pieņemts. Šāds jēdziens nepastāv, un Latvijas likumdošanā tas pilnīgi neko neatrisina un nedod. Es arī aicinu to svītrot.".
• 1998_06_22_as-seq65 language "lv".
• 1998_06_22_as-seq65 speaker Viesturs_Boka-1948.
• 1998_06_22_as-seq65 mentions Q822919.
• 1998_06_22_as-seq65 mentions Q211.