Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_22_as-seq51> ?p ?o. }
Showing items 1 to 9 of
9
with 100 items per page.
- 1998_06_22_as-seq51 type Speech.
- 1998_06_22_as-seq51 number "51".
- 1998_06_22_as-seq51 date "1998-06-22".
- 1998_06_22_as-seq51 isPartOf 1998_06_22_as.
- 1998_06_22_as-seq51 spokenAs 29.
- 1998_06_22_as-seq51 spokenText "Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Pēc manas pārliecības, šodienas saruna notiek sasteigti par ļoti nozīmīgu un ar ļoti tālejošām sekām saistītu jautājumu. Lūk, un tas ir satraucoši! Jo šāda sasteigtība kā vienmēr nes līdzi daudz negatīvisma. Un šajā ziņā es teikšu, kā tas ir, - tā ir nacionālās nesaticības kurināšana. Ja mēs nopietni paanalizējam šeit sacītās runas, tad es saskatu ļoti daudz, ļoti daudz tādu vārdu, kas virza uz nacionālo nesaskaņu. Mums ir grūti šodien, jo ir ekonomiskās grūtības, ir sociālās grūtības, šeit vēl pastāv un ir pastāvējušas nacionālās problēmas, un tagad mēs ar šo sasteigtību tikai uzkurinām tās. Kam tas ir vajadzīgs? Kam bija vajadzīga šāda sasteigta, ārpus kārtas šā jautājuma izskatīšana? Un vēl to mēģina definēt kā pragmatismu, pragmatismu solīti pa solītim. Vai mēs mūsu valsts, mūsu valodas pastāvēšanu vai nācijas pastāvēšanu varam uzskatīt par kaut ko tik pragmatisku un tik vienkāršu? Tā ir vienkārši slēpšanās aiz frāzēm. Un nekas vairāk. Vai tiešām tas notiek apzināti vai neapzināti? - tāds ir jautājums. Kas attiecas uz to, vai Pilsonības likums ir jāpārskata. Par to esmu izteicies vairākkārtīgi un vairākkārtīgi no šīs tribīnes esmu paudis, ka tāda "logu" pastāvēšana ir nevietā. Ir jāpiešķir pilsonība tiem pilngadīgajiem cilvēkiem, kuri apzināti ir izšķīrusies būt lojāli pret Latviju, kuri prot latviešu valodu, un, ja ir vēl kādi citi nosacījumi, tad šie cilvēki tos atzīst un izpilda. Bet kā tas notiek? Turpinot šo sarunu, es esmu par to, ka pilsonības piešķiršanā valodas pārbaude būtu vispār jāatceļ tiem cilvēkiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem, nevis tā, kā tur ir ierakstīts: "vieglas sarunvalodas formā". Te atkal valdīs subjektīvisms un eksaminatoru brīvas gribas izpausme, personīgās gribas izpausme, un nekas vairāk. Es esmu pret to, ka krievu skolās un citās nelatviešu skolās tiem pasniedzējiem, kuri nepasniedz latviešu valodu, nav obligāti jāliek valsts eksāmens latviešu valodā, bet eksāmens ir jāliek un prasības ir jāpilda visiem tiem, kuri pretendē uz augstāko, ko mūsu valsts var piešķirt, - uz pilsonību. Tur šaubu nevar būt! Un, ja mēs runājam par tām slavenajām Van der Stūla kunga rekomendācijām, tad gribu jautāt: kurš no mums ir redzējis šīs rekomendācijas rakstiskā veidā? (Starpsauciens: "Es redzēju!") Vai tās deputātiem ir izdalītas? (Starpsauciens: "Visi redzēja!") Nu tādā gadījumā es esmu palaidis tās garām. Bet šajās rekomendācijās, cik no preses izriet, nav pasacīts, kā tādai nācijai saglabāt savu valodu, kuras galvaspilsētā 70% iedzīvotāju nerunā pamatvalodā, kur ir tikai nedaudz vairāk par 50%, valstī ņemot kopā, pamatiedzīvotāju. Lūk, šādas rekomendācijas nav, un tās nāk no zemes ar pavisam citādiem apstākļiem, kur pamatnācija ir būtiskā vairākumā, salīdzinot ar tiem cilvēkiem, kas nepieder pie šīs nācijas. Kas attiecas uz terminu "nepilsonis", es jau esmu izteicies par šā termina saglabāšanu. Mums ir nepilsoņu pases, un to es jau iepriekšējā lasījumā sacīju. Un šo pasi atzīst starptautiski ceļojot un tā tālāk. Šos trīs priekšlikumus aicinu noraidīt, jo tiem nav nekāda pamata. (Aplausi.)".
- 1998_06_22_as-seq51 language "lv".
- 1998_06_22_as-seq51 speaker Imants_Liepa-1937.
- 1998_06_22_as-seq51 mentions Q211.