Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_22_as-seq4> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 1998_06_22_as-seq4 type Speech.
- 1998_06_22_as-seq4 number "4".
- 1998_06_22_as-seq4 date "1998-06-22".
- 1998_06_22_as-seq4 isPartOf 1998_06_22_as.
- 1998_06_22_as-seq4 spokenAs 66.
- 1998_06_22_as-seq4 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas Prezidij, cienījamie deputāti! Tautas identitātes apliecinājuma - Līgo svētku - priekšvakarā Saeima ir sanākusi, lai lemtu par vienu no būtiskākajiem jautājumiem kopš neatkarības atjaunošanas. Lai lemtu par Pilsonības likuma grozījumiem. Valdība savu viedokli ir paudusi, iesniedzot Pilsonības likuma grozījumus Saeimā. Tagad savs viedoklis ir jāpauž Saeimai. Es gribu vēlreiz uzsvērt - Pilsonības likuma grozījumi nav valdības koalīcijas jautājums! Tā apspriešanā un lēmuma pieņemšanā dalījums: "pozīcija - opozīcija" nepastāv. To skaidri parādīja labojumu apspriešana pirmajos divos lasījumos. Izskatāmais jautājums ir stratēģiski svarīgs. Mūsu šodienas lēmums, neapšaubāmi, ietekmēs valsts attīstību gan tuvākajos mēnešos, gan arī daudzu gadu gaitā, tādēļ es lūdzu iespēju uzstāties, lai aicinātu jūs katru balsojumu izvērtēt ar vislielāko atbildības sajūtu savas tautas, valsts un arī pasaules priekšā. Lai pirmssvētku gaisīgais noskaņojums šo atbildības sajūtu nemazina. Pilsonības jautājumi ir "uzkarsuši". Ap tiem virmo ne tikai loģika un pragmatisms, bet arī nervozitāte un spekulācijas, no kā, pieņemot svarīgus lēmumus, vajadzētu izvairīties. Cienījamie deputāti! Es negrasos jums uzspiest savu vai kāda cita viedokli, jo ir jau ne mazums dzirdētu uzstājīgu un pat kareivīgu izteikumu. Es aicinu jūs stāvēt pāri sīkumainai nervozai steigai un lietišķi pieņemt tādus lēmumus, kuri vislabāk atbilstu tautas un arī valsts interesēm. Ir skaidrs, ka nekādi grozījumi Pilsonības likumā pēc to pieņemšanas integrācijas jautājumus neatrisinās īsā laiksprīdī. Tas var būt vesels laikmets mūsu sabiedrībā. Vēlreiz ir lietišķi jāizsver, vai grozījumi veidos stabilu pamatu sabiedrības integrācijai vai tie tikai mehāniski palielinās Latvijas pilsoņu skaitu. Ir jāizvērtē, kādos aspektos šie grozījumi pilsonību kā integrācijas mehānismu var nostiprināt un kādos - tieši otrādi - vājināt. Man ir šaubas, vai grozījumi, kādi tie ir pašreizējā redakcijā, veicinās latviešu valodas apguvi. Latviešu valodu kā galveno integrācijas faktoru atzīst lielākā sabiedrības daļa - gan pilsoņi, gan nepilsoņi. Latvijas sabiedrība nav sašķelta latviešos un krievvalodīgajos. Šāds dalījums ir samākslots. Patiesībā sabiedrība ir sašķelta latviski runājošajos un latviski nerunājošajos. Robežšķirtne ir valsts valodas prasme. Tā ir viena no būtiskākajām indivīda lojalitātes pazīmēm attieksmē pret valsti. Šajā sakarībā naturalizācijas "logu" atcelšana, saglabājot stingras prasības valodas pārbaudē, principiālus iebildumus nerada. Daudz vairāk bažu izraisa apspriežamā likuma citi aspekti; proti, tas, vai pēc būtības mehāniska pilsonības piešķiršana bērniem (kā tas parādās likumprojektā) palielinās stimulu apgūt valsts valodu. Aicinu jūs īpaši rūpīgi izvērtēt Pilsonības likuma grozījumus šajā valodas aspektā. Ja pieņemam grozījumus Pilsonības likumā, bet neveicam būtisku izglītības sistēmas reformu, kas paredz pievērst daudz lielāku uzmanību valsts valodas aizsardzībai, tad mēs varam zaudēt būtiski svarīgus integrācijas instrumentus. Mēs atceramies komunistiski un nacistiski noskaņoto jauniešu aktivitātes Vērmanes dārzā un neseno skolotāju piketu. Abos gadījumos tika uzsvērta nevēlēšanās apgūt valsts valodu. Tas ir nopietns signāls, ka integrācijas process būs smagāks un ilgstošāks, nekā to šodien domājam mēs, bet it īpaši mūsu labvēļi citās zemēs. Mums ir arī jāpārdomā, kādai jābūt Latvijas valsts attieksmei pret mūsu sabiedrībai un valstij nelojāliem spēkiem, kuri tikai trokšņaini spekulē ar Eiropas institūciju padomiem, bet nebūt negrasās Latvijā integrēties un veicināt integrāciju. Kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret viedokli, kuru reizēm pauž daži preses izdevumi, ieturot cinisku pozu, ka nepilsoņu lojalitāte un integrācija ir vienīgi Latvijas valsts problēma, kas nepilsoņiem neuzliek nekādus pienākumus. Un vēl. Vai mēs esam prognozējuši un izanalizējuši sekas visā juridiskajā sistēmā, kādas ir sagaidāmas pēc pilsonības piešķiršanas dažiem nepilngadīgiem bērniem, ja viņu vecāki, brāļi un māsas paliks nepilsoņu statusā? Vai tad neradīsies juridiski mehānismi, kas īpašuma tiesvedības jautājumos "izskalos" pilsonības jēdzienu un transformēs to uz nepilsoņiem. Par laimi, nepilsoņu vidē valstij nelojālu cilvēku nav vairākums. Vairāk ir valstij lojālu cilvēku, kuriem ir jārada motivācija iegūt pilsonību. Bez šādas motivācijas nekādiem Pilsonības likuma grozījumiem nebūs jēgas. Tagad bieži vien ir sastopamas situācijas, kurās būt nepilsonim ir pat izdevīgāk. Bez šaubām, nepilsoņu integrācija, ja tā tiks veikta pārdomāti un kvalificēti, atbilst mūsu valsts interesēm. Tā atvieglos arī mūsu ārpolitisko mērķu sasniegšanu. Eiropas Savienība ir mūsu stratēģiskais mērķis, tāpēc vēlreiz gribu aicināt pārdomāt šo jautājumu tālredzīgi, neiestiegot īslaicīgos politiskos "uzkarsumos", abstrahējoties no šābrīža politiskās konjunktūras. Apzināsimies, ka integrācija ir ilgstošs process, kurā liela loma ir Latvijas politiskās kultūras un arī sabiedrības vispārējās kultūras kāpumam, pilsoņu un nepilsoņu savstarpējai gatavībai šai integrācijai. Vai mēs varam atļauties šos procesus sasteigt? Vai mēs varam atļauties tik nozīmīgus procesus mākslīgi stimulēt? Ārsts var atļauties mākslīgi stimulēt priekšlaicīgas dzemdības tikai tad, ja mātei vai bērniņam draud briesmas. Vai šis ir tas gadījums, kad "mātei un bērnam" draud briesmas? Vai šīs briesmas ir tik lielas? Un, ja "ārsts" tomēr izšķiras, ka bērnam ir jādzimst agrāk, tad viņš nevar izvairīties no jautājuma, vai šis bērns izaugs vesels un pilnvērtīgs. Vai varam atļauties sasteigt, uzņemoties šo atbildību? Bet, no otras puses, ja mēs ignorējam padomus, kādus Latvijai uzstājīgi dod vairāk vai mazāk labvēlīgi noskaņoti spēki, vai mums ir pārliecība, ka varēsim izturēt provokācijas un atklātu spiedienu no neapšaubāmi naidīgiem iekšējiem un ārējiem spēkiem? Vai šāda rīcība neradīs būtiskus kavēkļus mūsu izvēlēto mērķu - Eiropas Savienības un NATO - sasniegšanai, kuriem pagaidām Latvijas ilgspējīgas attīstības nodrošināšanai nav atrastas alternatīvas? Latvijas Satversme būtiski svarīgu lēmumu pieņemšanai paredz lietot arī tautas aptauju. Pašreizējā iekšpolitiskajā un ārpolitiskajā situācijā pilsonības jautājumi varētu tikt nodoti plašākai sabiedrības diskusijai un novērtējumam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Eiropas Savienība sava augstā komisāra Maksa van der Stūla personā nav Latvijai devusi nekādas garantijas, ka vienas rekomendācijas pieņemšanas gadījumā pēc dažām nedēļām vai mēnešiem nesekos citas. Iesniedzot Pilsonības likuma grozījumus Saeimā, valdība savu viedokli jau ir paudusi. Cienījamie deputāti! Tagad lēmums ir jāpieņem jums. Mūsu valsts politiskie manevri, iespējas nelabvēlīgajā situācijā ir diezgan lielas, bet tās nebūt nav bezgalīgas. Optimāla lēmuma pieņemšana dažā ziņā līdzinās šaušanai mērķī. Šāvējam draud briesmas ne tikai neaizšaut līdz mērķim, bet arī pāršaut tam pāri. Novēlu jums labu veiksmi grūtajā un atbildīgajā darbā! Paldies. (Aplausi.)".
- 1998_06_22_as-seq4 language "lv".
- 1998_06_22_as-seq4 speaker Guntars_Krasts-1957.
- 1998_06_22_as-seq4 mentions Q822919.
- 1998_06_22_as-seq4 mentions Q211.
- 1998_06_22_as-seq4 mentions Q193089.
- 1998_06_22_as-seq4 mentions Q458.
- 1998_06_22_as-seq4 mentions Q7184.