Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_22_as-seq2> ?p ?o. }

• 1998_06_22_as-seq2 type Speech.
• 1998_06_22_as-seq2 number "2".
• 1998_06_22_as-seq2 date "1998-06-22".
• 1998_06_22_as-seq2 isPartOf 1998_06_22_as.
• 1998_06_22_as-seq2 spokenAs 18.
• 1998_06_22_as-seq2 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Es pateicos par doto iespēju šodien runāt Saeimas sēdē. Darba kārtībā ir nozīmīgs jautājums, kas skar mūsu sabiedrības nākotni. Manuprāt, tas nav tikai formāli juridisks jautājums. Tas ir atbildīgs posms iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Ikvienam ir skaidrs, ka Latvijā ir nepieciešams veidot iekļaujošu sabiedrību jeb, citiem vārdiem sakot, integrētu sabiedrību. Tāpēc šo Saeimas sēdi uzskatu par daļu no tās diskusijas, kas norisa jau ilgāku laiku par to, kādu vēlamies redzēt sabiedrību un valsti nākotnē, un par to, ar kādiem līdzekļiem gribam realizēt šobrīd valdības jau izvēlēto un konkretizēto politiku. Pagājušā gada pavasarī es pirmo reizi publiski uzdevu jautājumu: "Vai "logu" sistēma veicina stipras pilsoniskas sabiedrības veidošanos?" Šo pašu jautājumu atgādināju arī 18.novembrī. Es aicināju uz diskusiju par sabiedrības attīstību un tagad esmu gandarīts, ka jau vairāk nekā gadu gan politiķi un masu mediji, gan zinātnieki un sabiedrība kopumā ir iesaistījusies šajā diskusijā. Atzīstami ir arī tas, ka valdībā strādā speciāla darba grupa, kas jau ļoti drīz pabeigs integrācijas stratēģijas pirmo variantu, kuru pēc tam varēs jau detalizēti apspriest. Atskatoties uz laika posmu, kurš pagājis kopš aizsākām sarunu par sabiedrības nākotni, vēlos šodien izdarīt vairākus secinājumus. Pirmkārt, tas ir veicinājis plašāku un dziļāku latviešu identitātes apzināšanos. Tas ir labi, un tas ir jāturpina. Otrkārt, tas ir veicinājis latviešu valodas svarīguma apzināšanos cittautiešos un veicinājis vēlmi apgūt mūsu valodu. Treškārt, guvām pārliecību, ka nepieciešama daudzpusīga izglītības stratēģija. Ceturtkārt, Naturalizācijas pārvaldes veiktie socioloģiskie pētījumi liecina, ka pilsoņu un arī latviešu vairākums atbalsta pilsonības politikas papildināšanu tā, lai veidotos un nostiprinātos iekļaujoša sabiedrība. Līdz ar to varu droši apgalvot, ka šodien izskatāmie grozījumi Pilsonības likumā sabiedrībai nav sveši. Tie ir daudzkārt pārdomāti, tie ir diskutēti, un tie ir nepieciešami. Tie iederas, un tiem ir jākalpo stabilas nākotnes sabiedrības veidošanai. Tie ir kā apliecinājums mūsu ticībai un pārliecībai par šīs valsts ilgu un drošu nākotni. Godātie deputāti! Šodienas sēde ir izraisījusi daudz emociju. Tas ir saprotami, un būtu dīvaini, ja mēs, domājot un runājot par šiem jautājumiem, paliktu vienaldzīgi. Pirms desmit gadiem sākās Atmodas laiks. Toreiz izvirzījām ideālus, kas ļāva nostāties uz demokrātiskas valsts attīstības ceļa. Mūsu uzmanība bija un ir pievērsta mūsu nacionālajām vērtībām - kultūrai un valodai, jo padomju laikos tām nebija attīstības perspektīvas. Pakāpeniski tika izveidota un izstrādāta politika valsts attīstībai, atgriežoties Eiropas valstu saimē. Apzināti izdarījām izvēli par labu ciešai sadarbībai un partnerattiecībām ar demokrātiskajām Rietumu valstīm. Domāju, ka mēs ikviens saglabājam apziņā to, ka atteicāmies no komunistiskā totalitārisma, kuru mēs tik sāpīgi bijām spiesti iepazīt. Okupācijas pagātne atstāja mantojumā daudz problēmu. Pēc 1990.gada pavasara sākām tās risināt. Un visi atceramies, cik svarīgi bija pieņemt Pilsonības likumu. Pirms četriem gadiem pastāvēja bažas, ka naturalizācijas process varētu notikt vieglprātīgi un nekontrolējami strauji. Ieviesām "logu" sistēmu. Toreiz tas bija pareizi, un toreiz tas bija attaisnoti. Pēc šo četru gadu pieredzes varam atzīt, ka "logu" sistēma savu uzdevumu ir izpildījusi. Latviešiem bija bažas par to, ka būs pārāk liels jaunu pilsoņu pieplūdums. Latviešiem bija bažas, vai tādā gadījumā tiks saglabāts Latvijas kā neatkarīgas un suverēnas valsts attīstības ceļš. Latviešiem bija bažas, vai būs iespējams nodrošināt plašu latviešu valodas pielietojumu Latvijā. Tas ir nepieciešams, lai mēs būtu stipra un eiropeiski nacionāla valsts. Šīs bažas tautā dzīvo arī šodien. Taču mūsu, politiķu, uzdevums ir gan kritiski izskatīt padarīto, gan arī savlaicīgi vērtēt un vajadzības gadījumā mainīt politiskos instrumentus, kas garantē līdzsvarotu sabiedrības tālāko attīstību. Es uzskatu, ka šodien apspriežamā Pilsonības likuma izmaiņas ir šo instrumentu maiņa. Tas ļaus mums virzīties tālāk. Tālāk iet, manā izpratnē, nozīmē veidot pragmatisku valsts nacionālo politiku. Ne tikai saglabāt mūsu nacionālās vērtības, bet arī tās attīstīt. Ne tikai saglabāt latviešu valodu, bet arī attīstīt tās pielietojumu visās dzīves jomās. Ne tikai saglabāt vēsturisko atmiņu savas ģimenes lokā... Es vēlos, lai visā Latvijas sabiedrībā būtu plašāks zināšanu horizonts par mūsu vēsturi. Pragmatiskā valsts nacionālajā politikā ietilpst mazākuma tiesības. Tās ļauj ikvienam nelatvietim Latvijā apzināties savu kultūras piederību un savu identitāti. Arī šis ir politisks uzdevums, kas ir aktuāls pēc okupācijas. Toreiz padomju ideoloģija centās izveidot cilvēkus bez kultūras saknēm, lai viņi būtu mazizglītoti un viegli komandējami. Tāpēc es šodien nerunāju tikai par pilsonības jautājumiem, bet tos cieši saistu ar izglītības, valodas un sabiedrības informēšanas politiku, kādu realizē mūsu valdība un kādu tā gatavojas īstenot nākotnē. Svarīga ir arī kultūras politika un jaunatnes politika. Tās visas ir kā daļas pragmatiskajā valsts nacionālajā politikā. Sarunu par tādu politiku mēs tagad tikai aizsākam, taču vajadzēs, manuprāt, nākotnē to mērķtiecīgi izvērst. Tā nedrīkst būt tikai atsevišķu politisko spēku monopols, tāpēc aicinu katrai partijai priekšvēlēšanu laikā definēt savu izpratni par pragmatisku valsts nacionālo politiku. Mēs kopā ar jums daudzkārt esam runājuši par to, ko mūsu izpratnē nozīmē veidot nacionālu politiku demokrātiskā valstī, kurā dzīvo daudzu tautību cilvēki. Šodienas jautājumu gaismā pragmatiskai valsts nacionālajai politikai redzu vairākus pamatelementus. Pirmkārt, izglītības sistēma. Tai ir jārada priekšnoteikumi un jāgarantē, ka ikviens skolēns pietiekami labi iemācīsies latviešu valodu, ka skolēns apgūs zināšanas par Latviju, šīs zemes vēsturi un kultūru. Ar šādu izglītības sistēmu skolēns ieaug Latvijā un kļūst par tai piederīgu cilvēku. Es bieži esmu Latvijas novados un skolās un redzu, ka lielākajā daļā nelatviešu skolu bērni ir gatavi mācīties un jau mācās latviešu valodu. Pirms dažām dienām es biju Rīgas galdniecības skolā. Sarunas ar audzēkņiem un pasniedzējiem man atstāja gaišu iespaidu. Skolā ir divplūsmu sistēma, un skolā mācās gan latvieši, gan citu tautu jaunieši. Citu tautību audzēkņi ir iemācījušies latviešu valodu, to zina, un tā nerada grūtības ne saskarsmē, ne mācībās. Pirms vairākām nedēļām viesojos krievu vidusskolā Bolderājā. Arī šeit latviešu valodu cittautiešu bērni ir labi apguvuši. Es atceros arī Šampētera skolas apmeklējumu, kur interesējos par latviešu valodas mācīšanu un redzēju šo pozitīvo tendenci, taču redzēju arī problēmas. Visi zinām piemērus tam, ka aizvien vairāk nelatviešu ģimeņu sūta savus bērnus latviešu bērnudārzos un skolās. Tas liecina par pozitīvo tendenci Latvijā. Šī tendence mums ir jāveicina, dodot vēl spēcīgāku argumentāciju un plašākas iespējas latviešu valodas apgūšanai. Tāpēc es aicinu valdību un parlamentu intensīvāk strādāt, lai izveidotu mūsdienīgu izglītības stratēģiju. Domāju, ka šī ir viena no tām jomām Latvijā, kurā neesam vēl pietiekami mērķtiecīgi un tālredzīgi rīkojušies. Otrkārt, latviešu valodas pielietojums un zināšanas. Latviešu valoda dzīvo un dzīvos. Par to galvenokārt ir jārūpējas pašiem latviešiem. Skolēni grib mācīties latviešu valodu un liela daļa no pieaugušajiem arī, ja viņi to jau nepārvalda. Tādai ir jābūt arī sabiedrības nostājai. Valsts uzdevums ir nodrošināt to, lai visiem būtu viegli pieejamas iespējas apgūt šīs zināšanas, tāpēc pilnīgi nevietā un nepareizs ir apgalvojums, ka Pilsonības likuma izmaiņas nozīmē uzbrukumu latviešu valodai. Tieši pretēji! Tas savā būtībā aicina nostiprināt sistēmu, kas sekmētu to, ka visi iedzīvotāji Latvijā apgūst latviešu valodu. Runājot par valodu, iespējami divi dažādi līdzekļi mērķa sasniegšanai. Viens no tiem ir mēģināt piespiest vai iebaidīt, taču tas izraisītu pretestību un nepatiku, kas ļautu daudziem teikt, ka nelatvieši jau nemaz nevēlas mācīties, vai arī mēs nākotnē iegūtu daļu pilsoniskās sabiedrības, kura labi runātu latviski, bet nemīlētu un necienītu šo zemi. No teiktā gribu vēlreiz akcentēt to, ka latviešu valoda ir mūsu dzimtā valoda un ka mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai tā tiktu lietota visās jomās. Otrs ceļš ir pacietīgi aicināt, prasīt un radīt visiem pieejamas iespējas, tomēr sliktākais būtu, ja mēs pasīvi gaidītu, ka Latvijā pēkšņi vienā dienā visi runās latviski. Vēlos atgādināt, ka Latvijai draudzīgās valstis ir sniegušas plašu palīdzību, lai izveidotu mūsu valstī latviešu valodas apmācības programmas, un šodien mēs to ar pateicību atceramies. Latvijā visi uzskata par pašsaprotamu nepieciešamību apgūt angļu, franču vai kādu citu svešvalodu. Tikpat un vēl vairāk pašsaprotamai ir jābūt apziņai par vajadzību mācīties latviešu valodu. To īpaši vēlos teikt nelatviešiem Latvijā. Treškārt, valodu skolotāji. Viņiem būtu jābūt tiem, kuri bauda pašu mūsdienīgāko humanitāro izglītību. Viņu darbs ir jānovērtē ar pietiekami augstu samaksu. Uzskatu, ka valdībā un parlamentā ir vērts padomāt par to, vai tieši skolotājiem, kuri māca latviešu valodu un Latvijas vēsturi dažādos Latvijas novados un pilsētās, nebūtu vēlamas speciālas piemaksas, jo šeit ir runa par politisku jautājumu, kas ir ļoti nozīmīgs visai valstij. Ceturtkārt, latviešu valodas apguves programma. To līdz šim ir atbalstījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma. Taču domāju, ka arī Latvijas budžetā vajag paredzēt pietiekamus resursus šīs programmas attīstībai. Latviešu valodas apguve ir valstisks uzdevums, un mūžīgi cerēt uz ārzemju draugu palīdzību, manuprāt, būtu necienīgi. Es šeit nosaucu tikai dažus elementus pragmatiskas valsts nacionālās politikas veidošanai. Ceru, ka daudzi no jums šo problēmu loku un tā īstenošanu šodien būtiski papildinās. Tā mēs kopā virzīsimies uz priekšu gan savā pārliecībā, gan arī valsts attīstībā. Pragmatiska valsts nacionālā politika ir iesaistīšanas politika, nevis atgrūšanas politika. Ja mēs neiekļausim Latvijas nepilsoņus savas valsts politikā, tad viņi, iespējams, tiks izmantoti kādas citas valsts politikā. Tas arī ir viens no argumentiem, kāpēc mūsu izvēle ir iekļaujoša politika. Šodien apspriežamās izmaiņas Pilsonības likumā piešķirtu nepilsoņiem pavisam citu lomu šajā valstī. Izmainot likuma ietvarus, mēs sniegtu jaunu perspektīvu nepilsoņiem. Viņi ir pilsonības kandidāti, viņi iekļaujas pilsoniskajā sabiedrībā, sniedzot savu ieguldījumu. Viņiem ir iespējas kļūt par lojāliem valsts iedzīvotājiem un stiprināt savu drošību un labklājību, tanī pašā laikā stiprinot arī valsts drošību un labklājību. Latvijas valsts attīstības ceļā esam tik tālu, ka drīkstam dot visiem nepilsoņiem iespēju naturalizēties, atceļot "logu" sistēmu. Valsts drošību šodien neviens cits neapdraud, to varam apdraudēt tikai mēs paši, nepieņemot savlaicīgus lēmumus. Daudzi runā, ka šo lēmumu grasāmies izdarīt spiediena rezultātā. Varbūt. Lai katrs pats atbild uz šo jautājumu, tomēr atzīsim, ka līdz šim ir bijusi zināma nevēlēšanās domāt par apzinātu politiku attiecībā uz nepilsoņiem, par aktīvu izglītības un valodas politiku. Un varbūt tāpēc Eiropā, Amerikā un Krievijā izvērsās šī plašā polemika par mūsu valsti. Mums ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu zemi pašiem, un tas jāapliecina arī šodien. Godātie deputāti! Jautājumu par bērniem, kuri dzimuši Latvijā pēc 1991. gada, es uzskatu par simboliski nozīmīgu - vai nu mēs ticam savai valstij un tās nākotnei, vai neticam. Ja neesam pārliecināti, ka spēsim izaudzināt bērnus par labiem un lojāliem valsts pilsoņiem, ka spēsim viņiem sniegt labu izglītību un zināšanas par Latviju, tad jau būtu jāuzskata, ka mūsu darbs pēc neatkarības atgūšanas nav bijis sevišķi veiksmīgs. Ja atzīstam, ka nepieciešama integrēta sabiedrība, tad jājautā: ar ko tad šādu sabiedrību sāksim veidot, ja ne ar bērniem? Valsts nākotne ir mūsu pašu rokās. Mums ir vara un rītdienas skatījums. Mums ir labi draugi, kuri ir gatavi palīdzēt, taču mums pašiem ar savu ticību, pārliecību un darbiem ir jāapliecina, ka esam saimnieki savā zemē. Mūsu kopējo politisko virzību mēs saistām ar Eiropas Savienību. Alternatīva taču būtu palikt lepnā vientulībā, kas īstenībā būtu arī starptautiska izolācija. Tas būtu pret tautas interesēm. Saeimas deputāti ir vairākkārt apliecinājuši savu pareizo izpratni, pieņemot lēmumus, kuri pilnībā atbilst sabiedrības interesēm. Arī šodien ir šī iespēja parādīt to, ka politiķi patiešām iet mazlietiņ pa priekšu valsts vispārējai attīstībai un to ietekmē vēlamā virzienā, nevis tikai reaģē uz jau notikušajām krīzēm. Es aicinu jūs šodien izdarīt tālredzīgus, pareizus lēmumus jautājumā par "logu" atcelšanu un pilsonības piešķiršanu bērniem atbilstoši Latvijas Ministru kabineta iesniegtajiem priekšlikumiem. Paldies. (Aplausi.)".
• 1998_06_22_as-seq2 language "lv".
• 1998_06_22_as-seq2 speaker Guntis_Ulmanis-1939.
• 1998_06_22_as-seq2 mentions Q822919.
• 1998_06_22_as-seq2 mentions Q211.
• 1998_06_22_as-seq2 mentions Q2660080.
• 1998_06_22_as-seq2 mentions Q193089.
• 1998_06_22_as-seq2 mentions Q458.
• 1998_06_22_as-seq2 mentions Q159.
• 1998_06_22_as-seq2 mentions Q8436.
• 1998_06_22_as-seq2 mentions Q1065.
• 1998_06_22_as-seq2 mentions Q2502537.
• 1998_06_22_as-seq2 mentions Q2484354.
• 1998_06_22_as-seq2 mentions Q18638461.