Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_22_as-seq14> ?p ?o. }

• 1998_06_22_as-seq14 type Speech.
• 1998_06_22_as-seq14 number "14".
• 1998_06_22_as-seq14 date "1998-06-22".
• 1998_06_22_as-seq14 isPartOf 1998_06_22_as.
• 1998_06_22_as-seq14 spokenAs 29.
• 1998_06_22_as-seq14 spokenText "Godātā Saeima! Šodien tiešām ir Cēsu kaujas varoņu piemiņas diena. Paldies visiem par piecelšanos, un vēl jo vairāk kreisā spārna pārstāvjiem. Es izsaku viņiem savu cieņu. Kolēģi, jēdzienu "nepilsonis" nepazīst, terminu "nepilsonis" nepazīst starptautisko tiesību zinātne un prakse. Tas tiek formulēts kā bezpavalstnieks vai bezvalstnieks. Tobrīd šo terminu radīja mūsu gļēvulība. Un varbūt arī bažu diktēta nepieciešamība, kad vēl Latvijā bija okupācijas karaspēks. Krietni daudz okupācijas armijas daļu. Un bāzu. Ir pienācis laiks termina "nepilsonis" vietā lietot attiecīgu īstenībai atbilstošu terminu ar skaidrojumu vai, pat vēl skaidrāk, to nomainīt ar terminu "kolonists". Ja paliek termins "nepilsonis", tas jādefinē pēc būtības apmēram šādi: "Persona, kas pēc PSRS veiktās Latvijas okupācijas ieradusies Latvijā." (Starpsauciens: "Tā nav okupācija!") Uzskatu, ka šis likums vispār nav šodien izskatāms pēc būtības, jo termins "nepilsonis" ir šī likuma "mugurkauls". Pati jēga - mainīt kaut ko šajā likumā - ir ļoti saistīta ar terminu "nepilsonis" vai ar jaunu terminu "kolonists". Vai ar jaunu šī termina skaidrojumu. Pretējā gadījumā mēs ejam pret starptautiskajām tiesībām, iztopot kaut kam. Un radām būtībā tiesiski absurdu likumu. Būtībā mēs ejam uz farsu. Padomi, ko Rietumi līdzīgi kā 1939. un 1940.gadā deva Latvijai, mums nav jāņem vērā. Var piekrist tiem patriotiem, kas ir rakstījuši vēstules man un zvanījuši pa telefonu. Un starp tiem bija ne tikai latvieši, bet arī igauņi un pat viens krievu tautības pārstāvis, kuram saglabājusies sirdsapziņa un godaprāts. Mēs te dažus tādus esam par īpašiem nopelniem uzņēmuši pilsonībā. Viņi dažkārt ir redzīgāki par mums, kolēģi. Ja jūs nobalsosiet, pakļaujoties spiedienam, jūs parādīsiet, ka neesat neatkarīgā valstī, bet gan valstī, kura ir pakļauta visiem pasaules vējiem. Un atcerēsimies, ka mums šādu spiedienu ar mīlīgiem padomiem deva arī 1940.gadā - nepretoties. Es negribu uzskaitīt tās valstis, kuru vēstniecības pārstāvji tādus padomus deva. Nepieminēsim vecos grēkus! Nepieminēsim Jaltu un visu ko. Nepieminēsim, bet šodien netaisīsim jaunu nodevību un jaunu mazo valstu un mazo tautu pakļaušanas procedūru. To es adresēju mūsu viesiem te, kuri, cerams, to dzird un saprot un pret kuriem kopumā mums ir cieņa. Atcerēsimies, kā tika nosodīta Vācija un vēl joprojām tiek nosodīta hitleriskā Vācija par izdarīto spiedienu pirms kara uz Austriju, Čehoslovākiju un tā tālāk. Pirms šo valstu okupācijas vai pirms šo valstu teritorijas daļas okupācijas. Mēs to nosodām, bet šobrīd dot pilsonību tiem, kas ir naida pilni pret Latviju, kā mēs te jau ielās un parkos redzējām, tā ir piektās kolonnas radīšana. Tā ir jauna karaspēka ievešana. Atcerēsimies, ka apmēram 20 tūkstošu no šiem nepilsoņiem kolonistiem ir tie cilvēki vai viņu ģimenes locekļi, kuri tika ieplūdināti kā palīgdarba spēks armijai un uz kuriem aiziešana neattiecas. Tāpat tie, kuri bija demobilizēti agrāk. Šie visi cilvēki ir šeit, un viņi audzina savus bērnus un mazbērnus attiecīgā krievšovinisma pasaules iekarotāju garā. Sakropļo jaunās dvēseles. Neļausim šiem cilvēkiem tālāk kropļot jauno paaudzi, kas nebūs derīga ne Rietumiem, ne Austrumiem. Jo es ticu, ka Krievija būs un paliks demokrātiska un Rietumi arī nepārvērtīsies par kaut ko citu. Tad jājautā, vai Rietumi vēlas, lai būtu Latvijā piektā kolonna? Vai to vēlas Amerikas Savienotās Valstis? Nevēlas. Bet kāpēc tad to dara? Kāpēc izdara to spiedienu uz Latviju? Ar kādām tiesībām? Kāpēc tāda ciniska attieksme pret mazām tautām, pret mazām valstīm? Tas nav nekāds jauks rādītājs cilvēces nākotnei. Tauta uztver to tā, ka pienācis jauns 1939.gada 23.augusts. Šī ir diena, kas saskan ar 23.augustu lēmuma ziņā. Un šī ir diena, kas dīvainā kārtā, kā Dobeļa kungs te pieminēja, saskan ar mūsu varoņu dienu, kad mēs sākām Latvijas atbrīvošanu kopā ar igauņiem pie Cēsīm 1919.gadā. Un tas traģiskākais ir tas, ka šoreiz šo 23.augusta nodevību, ko toreiz veica viena pati persona: Vilhelms Munters, un mēs teicām: "Viņš tur bija viens zvēru barā, un viņš citādi nevarēja. Būtu Saeima bijusi, tad viņa to nepieļautu." Šobrīd mēs esam Saeima, un paskatīsimies, kolēģi, vai mēs visi varam turēties tam spiedienam pretī, vai mēs būsim visi kopā tikpat bezspēcīgi kā Vilhelms Munters viens pats Maskavā. Bet atcerēsimies, pirms jūs nospiežat nodevības podziņu, atcerēsimies, ka jums pilnvaras spiest šo podziņu ir devusi tauta. Un jūs nodosiet šo tautu pilnā apmērā, šo podziņu nospiežot.".
• 1998_06_22_as-seq14 language "lv".
• 1998_06_22_as-seq14 speaker Janis_Maulins-1933.
• 1998_06_22_as-seq14 mentions Q822919.
• 1998_06_22_as-seq14 mentions Q211.
• 1998_06_22_as-seq14 mentions Q649.
• 1998_06_22_as-seq14 mentions Q40.
• 1998_06_22_as-seq14 mentions Q159.
• 1998_06_22_as-seq14 mentions Q8436.
• 1998_06_22_as-seq14 mentions Q183.
• 1998_06_22_as-seq14 mentions Q15180.
• 1998_06_22_as-seq14 mentions Q33946.
• 1998_06_22_as-seq14 mentions Q30.
• 1998_06_22_as-seq14 mentions Q128499.
• 1998_06_22_as-seq14 mentions Q384107.