Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_22_as-seq136> ?p ?o. }

• 1998_06_22_as-seq136 type Speech.
• 1998_06_22_as-seq136 number "136".
• 1998_06_22_as-seq136 date "1998-06-22".
• 1998_06_22_as-seq136 isPartOf 1998_06_22_as.
• 1998_06_22_as-seq136 spokenAs 77.
• 1998_06_22_as-seq136 spokenText "Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie klātesošie! Mani, protams, aizkustināja šis jaunais Tautas partijas manifests, kas acīmredzot diezgan labi iederas jaunajā populistiskajā kursā, kuru šī partija izvirzīs. Bet tomēr varbūt mēģināsim paskatīties ļoti precīzi un konkrēti, par ko tad mēs šobrīd runājam. Pirmkārt, es gribu atgādināt visiem tiem, kuri šobrīd runā par valodu, ieskaitot arī Vītola kungu, ka savā laikā mēs atjaunojām pilsoņu kopu, taču tad attiecībā uz valodu nekāds kritērijs neeksistēja, un mēs atjaunojām pilsonību desmitiem un pat simtiem tūkstošu cilvēku, kas nemācēja latviešu valodu un nemāk to vēl arī šobrīd. Taču viņi ir Latvijas Republikas pilsoņi. Tas ir punkts numur viens. Punkts numur divi. Par ko mēs runājam šobrīd? Neviens no iesniegtajiem priekšlikumiem neparedz, ka visiem Latvijā dzimušajiem bez valodas prasmes tiek piešķirta pilsonība. Tieši otrādi! Pirmkārt, netiek runāts vispār par cilvēkiem, kas ir dzimuši pirms 1991.gada, bet tādu ir vairākums. Viņiem visiem saglabājas šīs stingrās naturalizācijas prasības. Otrkārt, 3.1. pantā Juridiskās komisijas piedāvātajā priekšlikumā daļēji ir iestrādāti arī Kreituses kundzes, Kreitusa kunga un Grīnblata kunga priekšlikumi attiecībā uz personām, kas grib iegūt pilsonību pēc 15 gadu vecuma. Daļēji tas sedz arī jūsu priekšlikumu! Tātad - par ko mēs runājam? Mēs nerunājam par pilngadīgām personām. Par tām, kuras tiešām var ietekmēt politiku un kurām tiešām mēs reāli varam prasīt latviešu valodas prasmi. Mēs patlaban runājam par bērniem. Atkārtoju vēlreiz! Mēs runājam par 18 tūkstošiem bērnu (tas ir pareizs skaitlis), no kuriem vecākajam šobrīd ir 8 gadi. Tātad lielākā daļa no viņiem faktiski ir jaunāka par šo vecumu, bet lielākā daļa no viņiem ir tāda, kas, es domāju, nerunā ne latviešu, ne krievu valodā, ne arī kādā citā valodā. Tagad, protams, jautājums ir par to, kādā veidā mēs prasīsim viņiem šīs valodas zināšanas. Mēs jau diskriminējam viņus ar to, ka principā liedzam šīs iespējas kaut kādā veidā kandidēt uz pilsonību šeit - Latvijas Republikā. Tajā pašā laikā neaizmirsīsim, ka līdz ar "logu" atcelšanu, ko visi šeit vienprātīgi atbalsta, mēs panākam, ka attiecīgo personu bērni automātiski tiek naturalizēti kopā ar vecākiem, un viņiem valodu, starp citu, neviens neprasa. Arī Tabūna kungs ne. To mēs kaut kā aizmirstam! Tātad konsekvence mums šobrīd ir diezgan pavāja. Paskatīsimies vēlreiz statistiku! No 1991.gada 21.augusta ir piedzimuši 133 tūkstoši pilsoņu, bet ir dzimuši tikai 18 tūkstoši nepilsoņu. Pašlaik, paziņodami, ka mēs baidāmies no šiem 18 tūkstošiem, kas ar viņiem būs pēc 10 vai pēc pieciem, vai pēc 6 gadiem, mēs parakstām šai valstij nabadzības apliecību, jo mēs aizsūtām krieviem vai citiem signālu: zināt, mums ir tāda valsts, ka arī vēl pēc 10 gadiem varēs pabeigt skolu, nezinot latviešu valodu! Ja mēs šādā veidā izvirzām šo jautājumu, tad mēs pārvēršamies no šīs valsts aktīviem pārvaldītājiem par pasīviem vērotājiem, kas tad te notiks. Mēs pasīvi gaidīsim un skatīsimies, kas notiks ar šiem bērniem: nez vai viņi mācīsies latviešu valodu vai nemācīsies? Bet varbūt, ka viņi nemācīsies. Tad pagaidīsim 10 gadus. Bet varbūt būs citādāk. Mums jāņem šeit vara savās rokās pilnā apjomā, un mums jābūt tiem, kas diktē, kas notiks šajā valstī ar visiem tās iedzīvotājiem, ieskaitot arī nepilsoņus. Taču, ja mēs nevaram uzņemties atbildību par to, ka šiem bērniem, izejot cauri šinī valstī mūsu apstiprinātai izglītības sistēmai, būs latviešu valodas zināšanas, nu tad, piedodiet man, mēs esam vienkārši kaut kādi gļēvi novērotāji, kas no malas noraugās, kas te notiks. Un tad mēs brīnīsimies pēc tam, ka divkopienu valsts būs kļuvusi par vienkāršu un reālu faktu. Es domāju, ka mums no sava likteņa - atkārtoju vēlreiz, - apraudātājiem ir jāpārvēršas par sava likteņa veidotājiem. Un pirmais, ar ko mēs to varētu sākt, būtu mēģinājums to darīt ar šiem 18 tūkstošiem bērnu, nevis jābaidās no viņiem, Valdmaņa kungs, ka 18 tūkstoši bērnu sagraus Latvijas tautas identitāti. Nožēlojami tas ir! Jā, tas ir nožēlojami! Katrā ziņā neviens nerunā par to, ka valodas prasības tiek atceltas kopumā pret pilngadīgajiem. Tās tiek paturētas tik pat stingras kā agrāk. Vēl pāris piezīmju attiecībā uz Igauniju. Pareizi, Kreituses kundze! Bet kāpēc jūs Igaunijas pieredzi neminējāt šeit tad, kad mēs nāvessoda jautājumu apspriedām? Igaunija, kā jūs zināt, nobalsoja un atcēla nāvessodu. Starp citu, es gribu arī atgādināt, ka igauņi pašvaldību vēlēšanās iedeva vēlēšanu tiesības visiem nepilsoņiem. Viņi arī mums to neprasīja, bet nostādīja mūs visai nepatīkamā situācijā. Tā ka, es domāju, acīmredzot katrai valstij ir jādomā pašai par sevi, kas tai ir izdevīgi un ko tā var šeit pati izdarīt. Es tiešām vēlreiz aicinu: kļūsim saimnieki paši savā zemē, nevis ar interesi un bažām vērosim, kas notiks ar tiem, kuri te dzimst, kuri te aug, un kuri te kaut ko dara.".
• 1998_06_22_as-seq136 language "lv".
• 1998_06_22_as-seq136 speaker Andrejs_Pantelejevs-1961.
• 1998_06_22_as-seq136 mentions Q211.
• 1998_06_22_as-seq136 mentions Q191.
• 1998_06_22_as-seq136 mentions Q1250133.