Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_22_as-seq134> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1998_06_22_as-seq134 type Speech.
- 1998_06_22_as-seq134 number "134".
- 1998_06_22_as-seq134 date "1998-06-22".
- 1998_06_22_as-seq134 isPartOf 1998_06_22_as.
- 1998_06_22_as-seq134 spokenAs 84.
- 1998_06_22_as-seq134 spokenText "Valsts prezidenta kungs! Godātie Latvijas Republikas Saeimas deputāti un Augstā nama viesi! Izskatāmais jautājums ir principiāls un būtisks Latvijas tālākai nākotnei, jo tiešā veidā ir saistāms ar valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā. Līdzīgi kā Igaunijas ārlietu ministrs Ilvesa kungs savā uzrunā sacīja Igaunijas parlamenta locekļiem, arī es uzskatu, ka nepilsoņu integrācija Latvijas sabiedrībā ir Latvijas iekšējais jautājums, un līdzekļi, kādā veidā šo integrāciju īstenot, ir jāizvēlas mums pašiem. Jebkuras izmaiņas Pilsonības likumā, arī šīs konkrētās, mums ir jāspēj izskaidrot savai tautai un jāspēj par tām pārliecināt sabiedrības vairākumu, nevis atsaucoties uz Eiropas rekomendācijām, bet gan balstoties uz Latvijas kā valsts pamatmērķiem. Pretējā gadījumā cilvēki, kad tiem būs jādodas referendumā balsot par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, atcerēsies, ka visu to slikto un šaubīgo latviešiem ir uzspieduši Eiropas komisāri. Esmu pārliecināts, ka sabiedrības integrācijas politikai vispirms ir jānodrošina latviešu tautas izdzīvošana un divkopienu sabiedrības izveidošanās nepieļaušana. Šie jautājumi ir valstiskās politikas mērķi, un par tiem mums ir jādomā, risinot ar sabiedrības integrāciju saistītos jautājumus. Pilsonības piešķiršanas jautājums ir ļoti svarīgs sabiedrības integrācijas instruments. Atsakoties no valodas pārbaudes kritērija, piešķirot pilsonību nepilsoņu bērniem, mēs faktiski radām tādu pieeju un izpratni par pilsonību, kura ir savienojama ar latviešu valodas nezināšanu. Līdz ar to mēs akceptējam, ka par Latvijas pilsoni var būt arī cilvēks, kurš nezina latviešu valodu. Šāda pieeja, pēc maniem ieskatiem, neatbilst mūsu valstiskās politikas mērķiem. Cilvēks nekļūs par pilnvērtīgu sabiedrības locekli jau ar to pašu brīdi, kad būs ieguvis pilsoņa tiesības. Cilvēka iekļaušana un iesaistīšana sabiedrībā ir garš un grūts uzdevums, kas mērķtiecīgi risināms ilgākā laika posmā. Tādēļ man nav saprotams, kā praktiski varēs notikt šī integrācija, ja cilvēki nerunās vienā valodā un nevarēs saprasties. Pretēji tam iespēja kļūt par Latvijas pilsoni, nezinot latviešu valodu, ilgtermiņa skatījumā cilvēkiem atņem motivāciju integrēties Latvijas sabiedrībā. Prasībai zināt latviešu valodu ir jākļūst par pašsaprotamu, nediskutējamu un viennozīmīgu nosacījumu katram, kas grib būt Latvijas pilsonis. Latviešu valoda ir jāzina visiem, kas grib būt piederīgi Latvijas valstiskumam, un politiķu uzdevums ir nodrošināt tās izskaidrošanu katram, kas to nesaprot. Ja šādu izpratni sabiedrībā neizdosies nostiprināt, tad tālākā sabiedrības integrācija faktiski ir apdraudēta. Viedoklis, kuru attiecībā uz latviešu valodas mācīšanos pauž nacionālboļševiku jaunieši Vērmanes dārzā vai krievu skolu skolotāji piketējot pie Izglītības un zinātnes ministrijas, nevar kļūt un arī nekļūs par sabiedrības vairākuma viedokli. Liela daļa sabiedrības jau šodien runā vairākās valodās, un, ja mītiņus organizētu tie cilvēki, kuri runā trīs vai četrās valodās, tad, esmu pārliecināts, ka ar Vērmanes dārzu vien nepietiktu. Esmu pārliecināts, ka sabiedrībā standarti ir jānosaka tiem, kuri grib mācīties latviešu valodu, nevis tiem, kas to nevēlas darīt.".
- 1998_06_22_as-seq134 language "lv".
- 1998_06_22_as-seq134 speaker Maris_Vitols-1972.
- 1998_06_22_as-seq134 mentions Q822919.
- 1998_06_22_as-seq134 mentions Q211.
- 1998_06_22_as-seq134 mentions Q957126.
- 1998_06_22_as-seq134 mentions Q191.
- 1998_06_22_as-seq134 mentions Q193089.
- 1998_06_22_as-seq134 mentions Q458.