Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_22_as-seq116> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1998_06_22_as-seq116 type Speech.
- 1998_06_22_as-seq116 number "116".
- 1998_06_22_as-seq116 date "1998-06-22".
- 1998_06_22_as-seq116 isPartOf 1998_06_22_as.
- 1998_06_22_as-seq116 spokenAs 77.
- 1998_06_22_as-seq116 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šajā debašu laikā es gribu runāt uzreiz par diviem - gan par Grīnblata kunga priekšlikumu, gan arī par Kreituses kundzes priekšlikumu, par niansēm, kas ir ar tiem saistītas. Sākšu ar piketu pie Izglītības un zinātnes ministrijas, kurš bija piektdien. Uz šo piketu es biju aizgājis, lai tiktos ar šiem cilvēkiem, un pirmais fakts, ko es konstatēju, bija tas, ka tur faktiski nebija pedagogu. Tā bija neliela grupa cilvēku, kas iestājās pret Grīnblata kunga savulaik izdoto rīkojumu, kurš stāsies spēkā 1.septembrī šajā gadā. Izglītības un zinātnes ministrija ir savākusi datus, un šodien ir pilnīgi precīzas šīs prognozes, ka būtu tādi cilvēki, kas būtu jāatbrīvo no darba, ja tiktu ievērots šis rīkojums - rīkojums nr. 175. Taču jāteic, ka ne visur piketē. Piemēram, Daugavpils pedagogi tajā pašā laikā mēģināja satikties... Un izdevās šī tikšanās, kurā apsprieda šo jautājumu, šo problēmu pēc būtības, nevis tikai protesta formā. Kas attiecas uz jautājumu par izglītības programmām minoritāšu skolās, es jau esmu te kādreiz teicis un teikšu vēlreiz, ka mums ir ļoti specifiska situācija. Krievvalodīgās skolas nav nekādas minoritāšu skolas. Katru gadu, apstiprinot budžetu, mēs esam atzinuši, ka tās ir īstas valsts skolas. Līdz ar to šeit runāt par kaut kādām minoritāšu skolu programmām šobrīd mēs nevaram. Tās realizē valsts programmu, darbojas pēc valsts standarta. Latvijā minoritāšu skolu ir samērā nedaudz, un tā varbūt ir īpaša situācija, bet katrā ziņā tās ir vienīgās skolas, kas šobrīd neprotestē pret valsts valodas politiku un kam ir ļoti lojāla attieksme pret visu mūsu likumdošanas realizēto politiku izglītībā, konkrēti arī valodas jomā. Es gribu atgādināt, ka mēs šobrīd Saeimā apspriežam arī Satversmes otro daļu - par pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Kā zināms, mēs esam vienojušies, ka tur būs ierakstīta īpaša norma, kas aizstāv latviešu valodu kā valsts valodu. Par to mēs esam vienojušies. Tālāk. Vēl šodien Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā mēs runājām par Valsts valodas likumu un vienojāmies, ka, sākot ar 2002.gadu, šīs prasības varētu attiecināt uz minoritāšu skolām un šīm īpašajām programmām, kuras tiek šobrīd tikai gatavotas. Šodien nevar prasīt, lai mēs likumā ieliekam to, ka par Latvijas pilsoņiem būtu uzskatāmi arī "nepilsoņi, kuri pēc 1991.gada 21.augusta ir dzimuši Latvijā un nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu pamatizglītības prasību līmenī atbilstoši izglītības programmām etnisko minoritāšu skolās." Šodien to nevar prasīt, jo šādu programmu pagaidām vēl nav. Es gribu teikt, ka tā valodas prasīšana nepilsoņiem vai cittautiešiem, kas vēlēsies iegūt šo pilsonību, šobrīd sāk palikt mazliet kurioza. Latviešu skolā jeb skolā ar latviešu mācībvalodu mācās citu tautību cilvēki vai arī šie nepilsoņu bērni, viņi kārtos šo eksāmenu, kas būs kritērijs, lai viņi iegūtu pilsonību. Bet, ziniet, šobrīd 9.klasē un dažkārt arī vidusskolā ir diezgan daudz skolēnu, kas vispār nenokārto eksāmenu latviešu valodā, būdami pilsoņi. (Starpsauciens: "Nu ko muldi!") Varbūt mums vajadzētu būt konsekventiem un ierosināt, ka visiem pilsoņiem, kas nenokārto latviešu valodas eksāmenu skolā, vajadzētu varbūt to pilsonību atņemt? Es jūs ļoti lūdzu neatbalstīt šos abus priekšlikumus.".
- 1998_06_22_as-seq116 language "lv".
- 1998_06_22_as-seq116 speaker Andris_Tomasuns-1958.
- 1998_06_22_as-seq116 mentions Q822919.
- 1998_06_22_as-seq116 mentions Q211.
- 1998_06_22_as-seq116 mentions Q957126.
- 1998_06_22_as-seq116 mentions Q80021.