Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_22_as-seq111> ?p ?o. }

• 1998_06_22_as-seq111 type Speech.
• 1998_06_22_as-seq111 number "111".
• 1998_06_22_as-seq111 date "1998-06-22".
• 1998_06_22_as-seq111 isPartOf 1998_06_22_as.
• 1998_06_22_as-seq111 spokenAs 84.
• 1998_06_22_as-seq111 spokenText "Augsti godātie deputāti! It īpaši tie, kuri mums visu laiku ir stāstījuši, ka Eiropā nav citas kārtības, kā, jau piedzimstot, bērni tiek reģistrēti kā pilsoņi šajās valstīs. Tātad vajadzētu tomēr ieskatīties, kāda ir kārtība vismaz dažās Eiropas valstīs. Un jūs paši jau zināt to, ka Austrijā, Dānijā, Norvēģijā, Rumānijā un Zviedrijā bezvalstnieku bērni iegūst pilsonību naturalizācijas kārtībā ar atvieglinātiem nosacījumiem. Tāpēc man laikam būtu jāsaka, ka mums Latvijā ir izplatīta nepareiza... Es negribu teikt, ļaunprātīgi nepareiza, bet nepareiza informācija par to, kā rīkojas citas valstis, un tās nebūt nav vis kaut kādas sīkvalstiņas kā, teiksim, Albānija. Šeit tika minēta gan Dānija, gan Norvēģija, gan Zviedrija, kuras mēs tik bieži esam izvēlējušies par tām valstīm, kuru piemēram mēs gribam sekot. Nākamais moments ir šis skaitlis. Cik tad īsti šodien cilvēku vai, pareizāk sakot, bērnu pretendētu uz šādu statusu? Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra Administrēšanas nodaļas datiem, nepilsoņu skaits, kuri dzimuši pēc 1991.gada 21.augusta, ir 18 400. Tāpēc nevajag runāt par pāris tūkstošiem. Un es lūgtu deputātus jau iepriekš: "Nesakiet šeit no tribīnes: "Bet no viņiem jau atnāks tikai daļa, no viņiem jau atnāks tikai neliels skaits"". Jums nav neviena konkrēta materiāla, cik atnāks, un tāpēc mums ir jāvadās pēc tās pozīcijas, kāda ir mūsu rīcībā. 18 400! Jo šāda vieglprātīga attieksme, ka atnāks tikai neliela daļa, Latvijā jau vienreiz ir izraisījusi starptautisku skandālu, kā tas bija gadījumā ar nepilsoņu pasēm, kad mēs principā cilvēkus pazemojām savas vājās prognozēšanas dēļ. Nākamais moments, kas veidojas, runājot par iekšpolitisko situāciju. Ja man vēl kādu brīdi bija šaubas par to, vai es esmu pareizi rīkojusies, iesniedzot savu priekšlikumu (es runāšu par abiem šoreiz reizē), un ka es varētu savu priekšlikumu atsaukt, ja tiek atbalstīts Grīnblata kunga priekšlikums, tad jāteic, ka man šīs šaubas pilnībā likvidēja pikets pie Izglītības un zinātnes ministrijas, jo tur stāvēja cilvēki, kuriem ir jāmāca šiem bērniem latviešu valodā, un viņi visi kā viens paziņoja: "Mēs latviski nerunāsim! Mēs latviski nemācīsim!" Un pašā priekšā stāvēja mazs puisītis ar uzrakstu: "Gribu mācīties krievu skolā krievu valodā". Tad kā jūs domājat - kā šis bērns, kuram mājās neviens nerunā latviešu valodā, kuram pagalmā visi runā krievu valodā, kuram pašam ir ieaudzināta jau pārliecība, ka viņam tikai krievu valoda ir vienīgā nepieciešamā valoda... kā šim bērnam tiks iemācīts latviski? Kādā veidā? Jo Izglītības likums vēl šodien Latvijā nav pieņemts, bet arī tad, ja to pieņems... Mani visvairāk uztrauc tas, kas notiks ar viņa vecākiem. Man rūp tas, lai šis viņa trīsdesmitgadīgais tēvs runātu latviešu valodā, lai viņš zinātu Latvijas Pamatlikumu un Latvijas himnu un lai viņš ar savu dēlu līdz ar to varētu sarunāties latviski. Es vēl neesmu redzējusi nevienu septiņgadīgu puiku, kas savu tēvu un māti būtu iemācījuši runāt svešvalodā, ja tēvs un māte nevēlas to darīt, bet domā tikai par vienu - kā savu valodu padarīt par šīs valsts valodu. Mums ir jāņem vērā vēl arī cits faktors. Tas, ka šīs izglītības izmaiņas ir paredzētas uz 2005.gadu. Ja mēs tā runājam, tad pieskaitiet klāt pie tā, kuram šodien ir 7 vai 8 gadi, vēl šos 7 vai 8 gadus klāt, kad viņš saņems jau pasi, bet pēc diviem gadiem izies Eiropā ar prasību pēc otras valsts valodas. Es jums vēlreiz saku: tie nav divi vai trīs simti! Šinī gadījumā es, ierakstot savā priekšlikumā šos skaitļus... Te lietotie termini atbilst Izglītības likumam, un tie paredz arī citu situāciju - ka arī tie nepilsoņu bērni, kuri šeit ir dzimuši, bet vispār nav mācījušies Latvijā... Jo tagad šī iespēja ir - mācīties ārzemēs. Tad atgriezušies šeit Latvijā un nokārtojot elementāro latviešu valodas zināšanu eksāmenu pamatskolas līmenī, viņi iegūst pilsonību. Taču, ja šodien zālē kāds teiks, ka viņš garantē, ka šie bērni iemācīsies, tad es gribu redzēt, kā viņš to garantēs... kā viņš atnāks un pateiks, cik naudas tam tiks ieguldīts, jo diemžēl to naudu, ko atsūtīja Apvienoto Nāciju Organizācija... Es lūdzu vēl 20 sekundes... Ko atsūtīja Apvienoto Nāciju Organizācija, lai mācītu pieaugušajiem valodu, mēs neesam iztērējuši, neesam to darījuši. Un, manuprāt, šeit ir vairāk jāprasa atbildība no tiem, kuri nav mācījuši pieaugušajiem šo valodu. Ir jādomā, kā to darīt, nevis "jālaipo"... Manuprāt, tagad būtu nodevīgi "laipot" Eiropas Savienības priekšā ar šo bērnu pilsonības jautājumu.".
• 1998_06_22_as-seq111 language "lv".
• 1998_06_22_as-seq111 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1998_06_22_as-seq111 mentions Q211.
• 1998_06_22_as-seq111 mentions Q79820.
• 1998_06_22_as-seq111 mentions Q957126.
• 1998_06_22_as-seq111 mentions Q193089.
• 1998_06_22_as-seq111 mentions Q40.
• 1998_06_22_as-seq111 mentions Q458.
• 1998_06_22_as-seq111 mentions Q35.
• 1998_06_22_as-seq111 mentions Q23012016.
• 1998_06_22_as-seq111 mentions Q218.
• 1998_06_22_as-seq111 mentions Q34.
• 1998_06_22_as-seq111 mentions Q1065.
• 1998_06_22_as-seq111 mentions Q20.
• 1998_06_22_as-seq111 mentions Q25496595.
• 1998_06_22_as-seq111 mentions Q222.