Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_15_a-seq98> ?p ?o. }

• 1998_06_15_a-seq98 type Speech.
• 1998_06_15_a-seq98 number "98".
• 1998_06_15_a-seq98 date "1998-06-15".
• 1998_06_15_a-seq98 isPartOf 1998_06_15_a.
• 1998_06_15_a-seq98 spokenAs 40.
• 1998_06_15_a-seq98 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es varētu pateikt apmēram tā: ko tad mēs gribam redzēt? Ko nozīmē mums lauki, ko nozīmē mums laucinieki? Ko mums, deputātiem, un ko Latvijai nozīmē lauku vide šajā laika posmā, kad mēs it visi ļoti gribam iet uz Eiropu? Daudzi no mums ir bijuši Eiropā un redzējuši, kāda tur ir lauksaimniecība, lauku vide, kādas tur ir zemnieku jeb, kā tos tur sauc, fermeru saimniecības; kā tur notiek, kā saimnieko, kādi ir tehniskie līdzekļi, kādas ir ražas, kāds ir tirgus un kam pieder pārstrādes uzņēmumi. Un tāpēc es uzdodu jautājumu - ko tad mēs gribam, apspriežot šo jauno lauksaimniecības attīstības programmu? Vai šis būs tas brīnumlīdzeklis vai tā brīnumnūjiņa, kurai pateicoties mēs varēsim, nu, tuvāko piecu vai varbūt desmit gadu laikā līdzināties tai Eiropai, uz kuru mēs tiecamies? Es uzreiz pateikšu, ka visumā šo programmu es atbalstu, tā ir samērā laba programma, nemaz nav slikta. Ir gan dažas nianses, par kurām būtu jārunā, taču tagad nav laika... varu pateikt, ka laika trūkuma dēļ es nepieskaršos daudziem sīkiem jautājumiem. Tur, manuprāt, trūkst arī diezgan konkrētu un nopietnu jautājumu. Taču tie daži skaitļi, kas tur ir, - tie vien jau mani satrauc, turklāt satrauc ne vien mani, bet arī lauciniekus un pārējos latviešus Latvijā. Vairāk nekā 32% ir vieninieki, kas dzīvo lauku mājās, un 23% ir tādu, kas ir precēti, bez bērniem, un dzīvo lauku viensētās, sētās. Ir 14 tūkstoši zemnieku saimniecību, kam nav ēku, bet zeme pieder. Vairāk nekā 7 tūkstošos lauku sētu, lauku māju, kur cilvēkam noris dzīve, visa dzīve, nav elektrības. Es šajā attīstības programmā neredzu, konkrēti kas tiks darīts, lai vismaz elektrība tur būtu. (Var jau būt, ka kāds uzskata, ka elektrību nevajag tādēļ, lai vairāk bērnu dzimtu, var jau būt, ka tā arī ir.) Urbanizācija ir tā, kas diemžēl mūsu laukus dzen postā. Kas būs tas brīnumlīdzeklis, kas liks mūsu laukiem tuvāko gadu laikā atdzimt vismaz Eiropas līmenī? Es bieži dzirdu, ka tagad būs subsīdijas. Es uzdrošinos apgalvot un pēc savas pārliecības saku, ka tas tā varētu arī nebūt. Esmu pa šiem gadiem pārliecinājies, ka subsīdijas veicina tikai lielo lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju un pārstrādātāju augšupeju, bet vidējās un mazās zemnieku saimniecības diemžēl tās neveicina. Tad rodas jautājums - kas tad ir tas, kas tās veicina? Es uzskatu, ka tā ir kredītsistēma. Tāda kreditēšana, kas disciplinētu zemnieku saimniecību izveidošanos, - ar zemākiem procentiem un ilgu termiņu. Es domāju, ka kolēģi mani atbalstīs šajā jautājumā. Jau Edvarts Virza savulaik rakstīja par laukiem, par lauku sētām, viņš rakstīja tādus skumjus stāstus par to, ka lauku vide iznīkst. Es vēlreiz uzdodu jautājumu: kādus mēs gribam redzēt laukus? Es šajā programmā to neredzēju. Es domāju, ka mēs gribam redzēt laukus ar diezgan taisnīgu zemes sadalījumu. Taisnīgs zemes sadalījums - tā faktiski ir agrārās reformas preambula, pamatprincips. Jājautā - kāds šodien var būt taisnīgs zemes sadalījums, ja pie Tērvetes jau vairāk nekā 10 tūkstoši hektāru pieder “Canadian Agra” un ja Tukuma rajonā pieder lielas zemes platības gan Dānijai, gan vāciešiem? Un arī pašu mājās jau top “tūkstošhektārnieki” - vairāk nekā tūkstoš hektāru īpašnieki. Es, piemēram, neuzskatu, ka tā ir mūsu nākotne, mūsu perspektīva. Tik tiešām, - es esmu bijis Eiropā un redzējis, kāds ir vidējais privātā apsaimniekošanā esošās zemes lielums. Holandē tas varētu būt kādi 56 hektāri, Vācijā tāpat - 40-50 hektāri, Somijā ir kādi 16 hektāri. Tātad Eiropa zina, ko dara. Lauksaimnieciskais dzīvesveids un lauksaimnieciskā ražošana ir tas avots, no kurienes nāk ārā tauta, nācija. Es šajā programmā neredzu to. Es varētu īsi pateikt - laukos ir svarīgi trīs vārdi: darbs, saražotā prece un tirgus. Bet ko mēs darīsim, ja ražošana ir atšķelta no pārstrādes? Es neredzēju, kā mēs to jautājumu atrisināsim. Es neredzu atrisinājumu arī šajos divarpus miljonos, ko mums iedeva graudu iepirkumam. Nav vēl šie atrisinājumi redzami nākotnē. Es arī sev to jautājumu uzdodu. Paldies par šīm piecām minūtēm, kuras man atvēlējāt, lai es izteiktos par lauksaimniecības jautājumiem.".
• 1998_06_15_a-seq98 language "lv".
• 1998_06_15_a-seq98 speaker Oskars_Grigs-1943.
• 1998_06_15_a-seq98 mentions Q211.
• 1998_06_15_a-seq98 mentions Q193089.
• 1998_06_15_a-seq98 mentions Q33.
• 1998_06_15_a-seq98 mentions Q35.
• 1998_06_15_a-seq98 mentions Q183.
• 1998_06_15_a-seq98 mentions Q12674954.
• 1998_06_15_a-seq98 mentions Q5341389.