Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1998_06_15_a-seq82> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1998_06_15_a-seq82 type Speech.
- 1998_06_15_a-seq82 number "82".
- 1998_06_15_a-seq82 date "1998-06-15".
- 1998_06_15_a-seq82 isPartOf 1998_06_15_a.
- 1998_06_15_a-seq82 spokenAs 38.
- 1998_06_15_a-seq82 spokenText "Cienījamie deputāti! Tā kā arī es strādāju Eiropas lietu komisijā, tad varbūt nedaudz pieskaršos vispārējai lauksaimniecības situācijai pašlaik Eiropā. Jāsaka, ka lauksaimniecības politika jau gadiem ilgi bijusi Eiropas “rūpju bērns”. 1960. gadā ieviesta, tā jau no paša sākuma bija slikts Eiropas Savienības balsts. Nevienā citā jomā Eiropas valstīm nebija tik grūti atrast kopsaucēju kā lauksaimniecībā - kopīgā tirgus organizēšana, vienota cenu politika, kopīga finansēšana. Īpaši daudz raižu lauksaimniecības kopējam tirgum sākās ar 70. gadiem, kad tā stratēģiskais mērķis - atjaunot apgādi ar pārtiku izpostītajā Eiropā bija ne vien sasniegts, bet pat neveselīgi pārsniegts. Sekas - izmaksu kāpums, par daudz saražoto uzturproduktu bezjēdzīga iznīcināšana. Vēl šodien lauksaimnecībai tiek veltīta vairāk nekā puse Eiropas budžeta, lai gan tajā pašlaik ir nodarbināti aptuveni tikai 5,3% iedzīvotāju. Pašlaik Eiropas Savienībā ir 18 miljoni bezdarbnieku, tāpēc zemnieki savas pozīcijas uzskata par šķietami sliktām. Jau 1988. gadā tika ieviesti īpaši taupības pasākumi agrārajā sektorā. Saskaņā ar 1994. gada vispārējo līgumu par muitu un tirdzniecību kopējā lauksaimniecības produkcija vairs nesubsidēs ražošanu mazajās zemnieku saimniecībās, kas nav rentablas, bet piešķirs naudu vides aizsardzībai un lauku ainavas kopšanai. Konkurence pasaules tirgū aizvien pieaug, bet Eiropas Savienības lauksaimnieki turpina ražot pārāk daudz un pārāk dārgi. Kā brīdina komisārs Fišlers, uz spēles ir likti ne vien zemnieki, bet arī visa pārtikas rūpniecības nākotne. Reformas būtība. Labības cenas tiks pazeminātas par 20, liellopu gaļa - par 30, bet piena produktu - par 15 procentiem. Uz ko tad Latvija var cerēt sagatavošanās posmā un ceļā uz Eiropas Savienību? Agrārā problēma saistībā ar Eiropas Savienības paplašināšanos uz Austrumiem ir viens no Eiropas Savienības sāpīgākajiem jautājumiem. Ražošanas struktūru, standartu un cenu atšķirības starp dažādām valstīm, arī tas, ka tajās ir pārāk maz uzņēmumu, bet pārāk daudz zemnieku. Eiropas Savienība atšķiras tik krasi, ka Eiropas komisija savā plānā “Agenda-2000”, kurā noteikta Eiropas Savienības politika no 2000. līdz 2006. gadam, ir atteikusies pat domāt par ātru jaunu dalībvalstu lauksaimniecisko integrēšanu. Tātad tas attiecas arī uz Latviju. Pabalsts. Visu vienpadsmit kandidātvalstu sagatavošanai agrārajā jomā, kur piešķirtie līdzekļi ir tikai 500 miljonu ekiju gadā, no 2003. gada tie varētu tikt piesardzīgi palielināti. Tie ir par 2% mazāki nekā no kopējā Eiropas Savienības agrārā budžeta. Fišlers uzskata, ka pirmajām kandidātvalstīm jau pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir jādod no 5 līdz 8 gadiem ilgs pārejas laiks. Reāli raugoties, tās varētu tikt integrētas kopīgajā lauksaimniecības politikā tikai no 2010. gada. No Eiropas komisijas ziņojuma top skaidrs, kāpēc tā jābūt. Lauksaimniecības ražojumu cenas Austrumeiropas valstīs ir krietni zemākas nekā Eiropas Savienībā. Tūlītēja uzņemšana kopējā lauksaimniecības tirgū novestu pie smagiem pārpratumiem no abām pusēm. Teiksim, rumāņi, bulgāri, diemžēl arī latviešu zemnieki strādā ar pagājušā gadsimta metodēm. Atšķirības starp pilsētu un laukiem šajās valstīs ir satriecošas, un tāpēc arī Polija un Ungārija tik krasi atpaliek no Eiropas standartiem. Mēs zinām, ka pašlaik no bijušajām sociālisma valstīm Polija un Ungārija ir vienas no attīstītākajām lauksaimniecībā. Tā tas ir taisni pārstrādē un privātajā biznesā. Būtu nepieciešams attīstīt infrastruktūru, būvēt ceļus, ierīkot ūdens un gāzes vadus, telefona līnijas, kā arī radīt saprātīgu finansēšanas programmu. Tikai tādā gadījumā var cerēt uz strukturālām pārvērtībām šo zemju lauksaimniecībā. Un nobeigumā es gribētu vēl pastāstīt, nedaudz pieskarties līdzekļiem, kuri pieejami desmit asociētajām valstīm no struktūrfondiem, sākot no 2000. līdz 2006. gadam. Eiropas Savienības fondi, kas būs pieejami no 2000. gada...".
- 1998_06_15_a-seq82 language "lv".
- 1998_06_15_a-seq82 speaker Gunta_Gannusa-1955.
- 1998_06_15_a-seq82 mentions Q211.
- 1998_06_15_a-seq82 mentions Q193089.
- 1998_06_15_a-seq82 mentions Q458.
- 1998_06_15_a-seq82 mentions Q2167704.
- 1998_06_15_a-seq82 mentions Q36.
- 1998_06_15_a-seq82 mentions Q28.